Netaisnība un apspiešana
1 Un atkal es redzu visu to apspiestību, kas notiek zem saules, un redzi –
apspiesto asaras!
Un nav viņiem mierinātāja!
Un viņu apspiedēju rokā ir spēks!
Un nav viņiem mierinātāja!
2 Miroņi, kas jau nomiruši, man šķiet laimīgāki par dzīvajiem, kuri vēl dzīvi, 3 bet labāk par šiem abiem ir tiem, kuru vēl nav, kuri nav redzējuši to ļaundarību, kas notiek zem saules.
4 Un es uzlūkoju visus pūliņus un izmanību darbā, jo tā ir cilvēka skaudība pret savu tuvāko. Tā arī ir tukšība un vēja tvarsts!
5 Muļķis sēž saņemtām rokām
un ēd pats savu miesu.
6 Labāk sauja rimtuma
nekā abas riekšavas pilnas
pūliņu un vēja tvarsta!
Drauga vērtība
7 Un atkal es redzu, ka zem saules vien tukšība. 8 Viens ir, bet viņam nav otra – ne dēla, ne brāļa. Nav gala viņa pūliņiem, un acs nerod bagātībā sāta: priekš kā es nopūlos un liedzu sev prieku? Tā arī ir tukšība, un nejauks šis amats! 9 Labāk diviem nekā vienam, tāpēc ka tiem tiek laba alga par viņu pūlēm. 10 Ja pakritīs viens, otrs to piecels, bet vai! tam, kurš pakrīt viens pats un nav otra, kas viņu pieceļ. 11 Un, ja divi guļ kopā, tad tiem ir silts, bet viens – kā lai sasildās? 12 Un, ja pievarēs vienu, divi turēsies pretī, un trīskārša saite nesatrūkst ātri.
13 Labāk trūcīgs, bet gudrs zēns, nekā vecs un neldzīgs ķēniņš, kurš nespēj vairs piesargāties. 14 Jo, no gūstekņu nama nācis, viņš par ķēniņu kļuvis, kaut savā valstī piedzimis trūcīgs. 15 Es redzēju visus dzīvos, kas staigā zem saules, esam ar to otro – to zēnu, kas nāk viņa vietā. 16 Nav skaita ļaudīm, kas bija pirms viņiem abiem, – bet pēcnācēji nepriecāsies par viņu, un arī tas – tikai tukšība un vēja tvarsts.
17 Uzmani savus soļus, kad ej uz Dieva namu. Pienākt un ieklausīties ir labāk, nekā kad muļķi nāk upurēt, jo tie pat nezina, ka dara sliktu.
1 Un atkal es novēroju visu netaisnību, kas norisinās zem saules; es redzēju, kā raud apspiestie un nomāktie, am nebija neviena iepriecinātāja un kas cieta pārestības no savu apspiedēju puses, nesajuzdami ne no viena nekādu iepriecinājumu.
2 Tad es daudzināju jau sen nāvē aizgājušos kā daudz laimīgākus par tiem, kas vēl tagad dzīvi,
3 Bet vēl laimīgākus nekā šos abējus es teicu tos kas vēl nemaz nav dzimuši un kas tādēļ vēl nav redzējuši to ļauno dzīves kņadu, kas norisinās zem saules.
4 Es novēroju nopietnāk arī darbu un veikumu visās dzīves nozarēs: te ļaudis vienkārši skaudībā nežēlīgi sacentās cits ar citu. Arī tas ir kāds iekšējs tukšums un beznozīmes vēja tvārstīšana.
5 Nejēga turpretī saliek savas rokas kopā un ēd kopā pats savu miesu —
6 „Viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas.
7 Un es redzēju kādu citu veltīgas piepūles paraugu zem saules:
8 Tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem un bez biedriem; nav viņam ne dēla nedz brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: „Kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka?“ Arī tas ir niecīgums un greiza rīcība.
9 Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad vismaz vienā ziņā iznāk labāka alga par viņu pūlēm;
10 Ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!
11 Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats?
12 Un ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīzi pārraut.
13 Nabags, bet gudrs jauneklis, ir vairāk vērts nekā vecs ķēniņš, kas jau par nelgu kļuvis un vairs neievēro brīdinājumu.
14 Jo no cietuma viņš nokļuva uz troņa, lai gan bija piedzimis nabags iepriekšējās valdīšanas laikā.
15 Es redzēju visus dzīvos, kas staigā zem saules, turamies kopā ar šo jaunekli, to otru, kam vajadzēja stāvēt viņa vietā.
16 Nepārredzams bija visu to ļaužu pulks, kup bija viņu cēluši sev par vadoni, lai gan tie, kuri būs pēc viņa, par viņu nepriecāsies. Tiešām, arī tā ir niecība un vēja ķeršana.
17 Uzmani savu kāju, kad tu eji Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus: viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt. —
