Neaizmirst Dievu labklājībā
1 Tev jāievēro un jāpilda visi baušļi, ko es šodien pavēlu, lai tu paliktu dzīvs, plestos daudzumā un ietu un iemantotu zemi, ko Kungs ir zvērējis mūsu tēviem. 2 Atceries visu ceļu, ko Kungs, tavs Dievs, lika tev iet visus šos četrdesmit tuksneša gadus, lai darītu tevi pazemīgu, lai pārbaudītu tevi un zinātu, kas tavā sirdī – vai tu turēsi viņa baušļus vai ne. 3 Viņš lika tev zemoties un badoties un baroja tevi ar mannu, ko nepazini ne tu, ne tavi tēvi, – lai tu zinātu, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien – cilvēks dzīvo no visa tā, ko saka Kungs! 4 Visus šos četrdesmit gadus tavas drānas nedila un kājas netūka. 5 Zini savā sirdī – Kungs pamāca tevi, kā cilvēks mēdz pamācīt savu dēlu! 6 Ievēro visus Kunga, sava Dieva, baušļus – staigā viņa ceļus un bīsties viņa. 7 Jo Kungs, tavs Dievs, ved tevi uz labu zemi – uz zemi, kur ielejās un kalnos ūdens upes, avoti un urdzes! 8 Tā ir zeme, kur kvieši, mieži, vīnogulāji, vīģes koki un granātāboli, tā ir zeme, kur olīveļļa un medus, 9 tā ir zeme, kur tu ēdīsi maizi netaupīdams, kur tev netrūks nekā, tā ir zeme, kur akmeņi ir no dzelzs un kur kalnos tu izraksi varu! 10 Kad ēdīsi līdz sātam, tad slavē Kungu, savu Dievu, par labo zemi, ko viņš tev devis! 11 Sargies, ka neaizmirsti Kungu, savu Dievu, neievērodams viņa baušļus, tiesas un likumus, ko es tev šodien pavēlu, – 12 kad tu ēdīsi līdz sātam, kad uzcelsi sev labus namus un dzīvosi tajos, 13 kad vairosies tavas avis un vērši, kad tev ies daudzumā sudrabs un zelts, kad tev būs daudz visa, kas tev piederēs, 14 neturi augstu prātu un neaizmirsti Kungu, savu Dievu, kurš tevi izveda no Ēģiptes, no vergu nama! 15 Viņš veda tevi pāri lielajam un briesmīgajam tuksnesim, kur ugunīgas čūskas, skorpioni, kur izdegusi zeme un nav ūdens, viņš tev izšķīla ūdeni no krama klints, 16 viņš tevi tuksnesī baroja ar mannu, ko tavi tēvi nepazina, lai liktu tev zemoties, pārbaudītu tevi, bet galu galā darītu tev labu, 17 nesaki savā sirdī: mans stiprums un manu roku spēks man ir devis visu šo labklājību! 18 Atceries Kungu, savu Dievu, jo viņš dod tev spēku iemantot labklājību, piepildīdams savu derību, ko viņš zvērējis taviem tēviem, kā šodien!
19 Ja tu kādreiz aizmirsīsi Kungu, savu Dievu, sekosi citiem dieviem, kalposi un zemosies tiem, tad šodien es liecinu, ka jūs ietin iesiet bojā – 20 kā tās tautas, ko Kungs izdeldēja jūsu priekšā, tieši tā arī jūs iesiet bojā, neklausīdami Kungam, savam Dievam!
1 „Visi šie baušļi, ko es tev šodien nododu, tie tev ir jātur un jāpilda, lai jūs paliktu dzīvi un lai vairotos un droši ietu un iemantotu to zemi, ko tas Kungs jūsu tēviem ir ar zvērestu apsolījis.
2 Un tev ir jāpiemin viss tas ceļš, pa kuyu tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi, vai ne.
3 Un Viņš tevi pazemoja, lika tev badu ciest un ēdināja tevi ar mannu, ko tu vēl nepazini, un ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai liktu tev atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no tā Kunga mutes.
4 Tavas drēbes tev tavā mugurā netapa par skrandām un nekrita nost, un tavas kājas nav uztūkušas šajos četrdesmit gados.
5 Tad nu atzīsti savā sirdsprātā, ka tas Kungs, tavs Dievs, tevi pārmāca tā, kā tēvs pārmāca savu dēlu,
6 Un turi tā Kunga, sava Dieva, baušļus, ka tu staigā Viņa ceļos un Viņu bīsties.
7 Jo tas Kungs, tavs Dievs, tevi vada uz auglīgu zemi, uz zemi ar ūdens strautiem, ūdens kritumiem un avotiem, kas rodas ielejās, bet arī nāk no kalniem,
8 Uz zemi, kur ir kvieši un mieži, vīna stādi un vīģu koki un granātābolu koki, uz olīvu koku zemi, kufā tek eļļa un medus,
9 Uz zemi, kur tu maizi vairs neēdīsi trūkumā, kur tev nekā netrūks, uz zemi, kuŗas akmeņos ir dzelzs un no kuras kalniem tu vari izcirst varu.
10 Kad nu tu ēdīsi un būsi paēdis, tad teici to Kungu, savu Dievu, par to auglīgo zemi, ko Viņš tev ir devis.
11 Sargies, ka tu neaizmirsti to Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa nolikumus, ko es tev šodien pavēlu.
12 Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis, un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi,
13 Kad tavi vērši un tavi sīkie lopi būs savairojušies, un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies,
14 Lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti to Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no kalpības nama,
15 Kas tevi ir vadījis plašā un briesmīgā tuksnesī, kur bija dzēlīgas čūskas un skarpiji un izkaltušas vietas bez ūdens, kupās mocīja slāpes, kas tad tev lika izplūst ūdenim no cietās klints;
16 Kas ēdināja tevi tuksnesī ar mannu, ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai Viņš tevi pazemotu un tevi pārbaudītu, un tad lai tev tavās tālākās dienās darītu labu.
17 Tad nesaki vis savā prātā: „Mans spēks un manu roku stiprums ir man šo labklājību sagādājuši!“
18 Bet piemini to Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku sagādāt labklājību, lai uzturētu spēkā un apstiprinātu savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.
19 Bet ja tu aizmirsīsi to Kungu, savu Dievu, sekosi citiem dieviem un tiem kalposi un viņu priekšā metīsies zemē, tad es jau šodien apliecinu, ka jūs neglābjami aiziesit bojā!
20 Kā tautas, ko tas Kungs, jums ienākot, iznīcināja, tā arī jūs aiziesit bojā, tāpēc ka jūs neesat klausījuši tā Kunga, sava Dieva, balsij.“
