Mozus nāve
1 No Moāba klajumiem Mozus uzkāpa Nebo kalnā, Pisgas virsotnē, kas iepretī Jērikai, un Kungs viņam parādīja visu zemi – no Gileāda līdz Dānam, 2 un visu Naftālī, un visu Efraima zemi, un Manasi, un visu Jūdas zemi līdz Rietumu jūrai, 3 un Negebu, un visu palmu pilsētas Jērikas palieni līdz Coarai. 4 Un Kungs viņam teica: “Šī ir zeme, ko es ar zvērestu atdevu Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, sacīdams: taviem pēcnācējiem es to došu! – tev es to tikai parādu, bet pats tu turp neiesi!”
5 Mozus, Kunga kalps, nomira Moāba zemē, kā Kungs bija sacījis. 6 Viņš tika apglabāts ielejā, Moāba zemē, iepretī Bēt-Peorai, un līdz šai dienai neviens nezina, kur ir viņa kapavieta. 7 Kad Mozus nomira, viņš bija simts divdesmit gadu vecs – acis viņam nebija vājas, un spēks viņā nebija izsīcis. 8 Israēla dēli apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas. Tad Mozus apraudāšanas laiks beidzās.
9 Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija licis savas rokas pār viņu, un Israēla dēli viņu klausīja un darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis. 10 Un Israēlā vairs nebija neviena tāda pravieša kā Mozus, ko Kungs bija pazinis vaigu vaigā! – 11 ar tādām zīmēm un brīnumiem, ko Kungs viņu sūtīja darīt faraonam Ēģiptes zemē un visiem viņa kalpiem, un visai viņa zemei, 12 ar tādu stipru roku un lielām briesmām, ko Mozus bija darījis visa Israēla acu priekšā!
1 Tad Mozus devās no Moāba klajuma augšup Nebo kalnā, Pizgas kalnāja virsotnē, pretī Jērikai, un tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz pat Dana novadiem,
2 Un visu Naftaļa, Efraima un Manases zemi un visu Jūdas zemi līdz pat vakara jūrai,
3 Ir Negebu , ir Jardānas ieleju un palmu pilsētas Jērikas dziļo leju, —visu apgabalu līdz Coārai.
4 Un tas Kungs sacīja viņam: „Ši ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Izākām un Jēkabam, teikdams: „Taviem pēcnācējiem Es to gribu dot!“ Es tev to esmu lids redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!“
5 Tā nomira Mozus, tā Kunga kalps Moāba zemē pēc tā Kunga pavēles,
6 Un tas Kungs viņu apraka ielejā, Moāba zemē pretī Bet-Peoram; bet neviens nezina viņa kapa vietu līdz pat šai dienai.
7 Un Mozus bija simts divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis.
8 Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas, tad raudu un sēru dienas Mozus dēļ beidzās.
9 Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija savas rokas cieši uzlicis uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja tā, kā tas Kungs Mozum to bija pavēlējis.
10 Bet Israēla necēlās neviens cits tāds pravietis kā Mozus, ko tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā.
11 Neradās arī neviena viņam līdzīga pēc tām zīmēm un brīnumiem, kuŗus tas Kungs viņam kā savam sūtnim Ēģiptē faraona un viņa kalpu un visas viņu zemes priekšā bija pavēlējis rādīt, un
12 Arī ne pēc varenā spēka izpaudumiem un visiem apbrīnojamiem Lieliem darbiem, ko Mozus bija veicis visa Israēla acu priekšā.
