Mozus svētī Israēla ciltis
1 Šī ir svētība, ar ko Dieva vīrs Mozus svētīja Israēla dēlus pirms savas nāves. 2 Viņš teica:
“Kungs no Sīnaja nāca,
no Seīra uzausa pār tiem,
no Pārānas kalna atspīdēja,
viņš nāca ar svētajiem pulkiem,
un uguns pie viņa labās rokas – tiem likums!
3 Tiešām, viņš mīl savus ļaudis!
Visi svētie ir tavā rokā,
pie tavām kājām tie krīt,
klausa, ko saki!
4 Mozus mums bauslību deva
par īpašumu Jēkaba sapulcei!
5 Savam mīlulim viņš kļuva par ķēniņu –
kad tika pulcēti tautas galvenie,
kopā visas Israēla ciltis!
6 Lai dzīvo Rūbens un nemirst,
lai viņam ļaužu jo daudz!
7 Un šis par Jūdu. Tā viņš teica:
klausies, Kungs, Jūdas balsi,
pie viņa tautas aizved viņu!
Pats sevi viņš pratīs aizstāvēt strīdā,
jo tu tam palīgs pret ienaidniekiem!
8 Un Levī viņš teica:
lai tavs urīms un tavs tumīms tiek taisnīgam vīram,
ko tu pārbaudīji Masā,
ar ko tu strīdējies pie Merības ūdeņiem,
9 kas saka par savu tēvu un māti:
uz tiem es neraugos! –
kas savus brāļus neatzīst,
kas savus dēlus nepazīst.
Viņš ievēro, ko tu saki,
un tavu derību viņš sargā!
10 Viņš norāda Jēkabam tavas tiesas
un tavu bauslību Israēlam,
viņš liek kvēpināmās smaržzāles tev pie nāsīm,
visu sadedzināmo upuri tavā altārī.
11 Svētī, Kungs, viņa spēku,
lai tev tīk, ko viņš dara!
Satriec gurnus tiem, kas ceļas pret viņu,
un tie, kas viņu nīst, lai vairs neceļas!
12 Par Benjāminu viņš teica:
Kungam mīļotais! Mīt drošībā pie viņa!
Viņš to sargā augu dienu,
starp viņa pleciem tas mājo!
13 Un par Jāzepu viņš teica:
Kunga svētīta viņa zeme
ar debesu dāvanām, rasu
un dzīlēm, kas apakšā mutuļo,
14 ar dāvanām, ko dod saule,
ar dāvanām, kas ik mēnesi ienāk,
15 ar senkalnu virsotnēm
un mūžīgo augstieņu dāvanām,
16 ar zemes dāvanām un visu, kas to pilda!
Lai viņš, kas mīt degošā ērkšķu krūmā,
dod savu vēlību Jāzepam
un viņa brāļa nazīra galvvidum!
17 Kā pirmdzimtais vērsis viņš lielisks,
kā meža vērsim tam ragi,
ar tiem viņš badīs tautas,
it visas līdz zemes malai –
tādi ir Efraima pulki,
un tādi ir Manases tūkstoši!
18 Un par Zebulūnu viņš teica:
priecājies, Zebulūn, kad tu iznāc,
un, Jisašhar, savās teltīs!
19 Ļaudis tie kalnā sauc,
tur viņi upurē taisnības upurus,
jo ūdeņu pārpilnību tie zīž
un apslēptos dārgumus – no smiltīm!
20 Un par Gādu viņš teica:
svētīts, kas vairoja Gādu!
Kā lauva viņš zviln,
elkoni un skaustu pluinī!
21 Viņš sev labāko izraudzījis,
jo tāda ir likumdevēja daļa!
Viņš gāja pie tautas vadoņiem,
Kunga taisnību pildīja
un viņa tiesas ar Israēlu.
22 Un par Dānu viņš teica:
Dāns – lauvēns,
kas no Bāšānas lec!
23 Un par Naftālī viņš teica:
Naftālī sāts labuma,
Kunga svētības pilns –
jūru un dienvidus iemantojis!
24 Un par Ašēru viņš teica:
vissvētītākais no dēliem Ašērs!
Lai ir tīkamākais no saviem brāļiem!
Lai mērc savas kājas eļļā!
25 Dzelzs un varš – tavi aizšaujamie,
cik tev dienu – tik turības!
26 Nav cita tāda kā Ješurūna Dievs!
Viņš jāj debesīs tev palīgā,
savā augstībā pa padebešiem!
27 Senais Dievs – tava mājvieta!
Tu – zem mūžīgiem elkoņiem!
Viņš patrieks tavus ienaidniekus,
viņš ir teicis, ka tos iznīcinās!
28 Droši Israēls vienatnē mājos!
Jēkabs redzēs maizes un vīna zemi,
jā, viņa debesis lāso rasu!
29 Svētīts tu, Israēl! Kurš līdzinās tev?!
Kungs glābis tautu!
Viņš ir vairogs,
kas palīdz tev, viņš – tavas slavas zobens!
Tavi ienaidnieki klups tavā priekšā,
tu viņu augstienes nomīdīsi!”
1 Šī ir svētība, ko Dieva vīrs Mozus izteica pirms savas nāves pār Israēla bērniem.
2 Un viņš sacīja: „Tas Kungs ir nācis no Sinaja kalna, un Viņš no Seīra ir uzausis pār tiem; Viņš ir parādījies gaismas staros no Pāranas kalniem un ir nācis no desmittūkstošiem svēto vidus; no Viņa labās rokas ir izgājusi viņu labā degoša uguns.
3 Ak, kā Viņš mīl tautas! Visi tavi svētie ir, ak Kungs, tavā rokā; tie pulcēsies tavās pēdās un ikviens kaut ko gūs no taviem vārdiem.
4 Mozus mums ir pavēlējis turēt bauslību, Jēkaba draudzes īpašumu.
5 Tas Kungs kļuva par ķēniņu Ješurūnam, kad tautas priekšnieki tika sapulcināti kopā ar Israēla ciltīm.
6 Rūbens lai dzīvo, un lai viņš nemirst, viņam lai krietns pulks vīru!“
7 Un šī ir Jūdas svētība, un viņš sacīja: „Uzklausi, Kungs, Jūdas lūgšanu, un ved to atpakaļ pie savas tautas! Ar savām rokām viņš par tiem karo, un esi Tu viņam palīgs pret viņa ienaidniekiem!“
8 Un par Leviju viņš sacīja: „Tavi tiesiskie un sadzīves patiesības pareģojumi lai atrodas uzticama vīra rokās, ko tu esi pārbaudījis pie Masas, ar ko tu esi ķildojies pie nesaskaņu ūdeņiem,
9 Kas par savu tēvu un par savu māti sacīja: „Es viņus nepazīstu!“ un kas savus brāļus uzlūkoja kā svešiniekus, un nekā negribēja zināt par saviem dēliem, jo sargāja tavus likumus un cieši turējās pie tavas derības.
10 Viņi mācīs bīties tavas tiesas Jēkabam un tavu bauslību Israēlam; tie liks kvēpināmās zāles ieelpošanai tavā priekšā un dedzināmos upurus uz tava altāra.
11 Svētī, Kungs, viņa spēku, un lai viņa pasākumi tev labi patīk! Sadragā viņu pretinieku gurnus un tos, kas viņu ienīst, lai tie vairs nevar celties!“
12 Un par Benjamīnu viņš sacīja: „Tā Kunga mīlulis, lai tas dzīvo pie Viņa drošībā, Viņš to pasargās ikdienas, un tas ir atradis mājvietu starp Viņa kamiešiem.“
13 Un par Jāzepu viņš sacīja: „Tā Kunga svētīta lai ir viņa zeme ar jaukām debess dāvanām, ar rasu un ar ūdens dzelmēm, kas dus apakšā,
14 Un ar vislabākām devām, kas ienākas saulē, un ar jaukām veltēm, kas dīgst mēnešu griežos,
15 Un ar pašu visdārgāko no vecu veco kalnu galotnēm, un ar dāvanām, ko sniedz mūžīgās augstienes;
16 Tāpat arī ar vislabākiem zemes un tās pilnuma augļiem; un ar tā labvēlību, kas mita ērkšķu krūmā, —lai visas tās svētības nāk pār Jāzepa galvu un pār tā sakoptiem matiem, jo viņš ir svaidītais savu brāļu vidū!
17 Viņa gods ir kā vēršu pirmdzimtajam, un viņa ragi ir kā sūbra ragi; ar tiem viņš sabadīs un satrieks visas tautas līdz zemes galiem; tādi ir Efraima desmittūkstoši, un tādi ir Manases tūkstoši.“
18 Un par Zebulonu viņš sacīja: „Priecājies, Zebulon, par saviem jūras braucieniem, un tu, Isašar, priecājies par savām teltīm!
19 Viņi saaicinās tautas kalnā, un tur tie upurēs taisnības upujrus, jo tie uzsūks jūras pārpilnās bagātības un smiltīs apslēptās dārgās mantas.“
20 Un par Gadu viņš sacīja: „Slavēts lai ir tas Kungs, kas liek Gadam izplesties! Viņš guļ kā lauva un saplosa ir elkoni, ir galvas kausu.
21 Viņš izraudzījās sev pirmā tiesu; jo tur bija viņam noteikta tīruma daļa kā vadonim karā, tā mierā; un viņš nāca pie tautas priekšniekiem un izpildīja tā Kunga taisnību un Viņa uzlikto sodu līdz ar Israēlu.“
22 Un par Danu viņš sacīja: „Dans ir jauns lauva, viņš izlēks no Basanas.“
23 Un par Naftali viņš sacīja: „Naftalis ir piesātināts ar tā Kunga viņam piešķirto laimi un ar tā Kunga svētībām; tas mantos jūru un dienvidus zemi!“
24 Un par Ašeru viņš sacīja: „Ašers lai ir svētīts starp dēliem, lai viņš ir apžēlotais brāļu vidū, un lai tas mērc savu kāju eļļā!
25 Dzelzs un varš lai ir tavas aizšaujamās bultas, un cik ilgi tu dzīvo, tik ilgi lai tev ir miers!“
26 Neviens nav kā Ješurūna Dievs, brauc pa debesīm, lai tev palīdzētu, un savas varas augstumos pa mākoņiem.
27 Mūžīgais Dievs ir tavs patvērums, un zem debesīm pār tevi ir izplestas mūžīgas rokas; un Viņš izdzīs ienaidniekus tevis priekšā un tev pavēl: „Iznīcini!“
28 Tad Israēls dzīvos atsevišķi viens, —drošs par sevi; Jēkaba aka atradīsies labības un vīna zemē, un viņa debesis pilinās rasu,
29 Svētīgs tu esi, Israēl! —Kas ir tāds kā tu? Tu Dieva Kunga izglābta tauta! Viņš ir tavas palīdzības vairogs, un Viņš ir tavas slavas uzticamais zobens; tavi ienaidnieki būs spiesti tevi sumināt, bet tu iesi pāri viņu augstieņu svētnīcām!“
