Jozua pārņem Israēla vadību
(4Moz 27:12–23)1 Un Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam. 2 Viņš tiem teica: “Tagad man ir simts divdesmit gadu, es vairs nejaudāju iziet un ienākt, un Kungs man ir teicis: tu pāri Jardānai neiesi! – 3 Kungs, tavs Dievs, ies tev pa priekšu tai pāri, viņš iznīcinās tavā priekšā šīs tautas, un jūs tās uzvarēsiet, un tevi vedīs pāri Jozua, kā Kungs ir teicis. 4 Kungs tiem darīs tāpat, kā viņš darīja amoriešu ķēniņiem Sīhonam un Ogam un viņu zemei, kad viņš tos iznīcināja. 5 Kungs viņus atdos jums, un jūs tiem darīsiet pēc visas bauslības, ko es jums esmu pavēlējis. 6 Esiet stipri un sīksti, nebaidieties un nedrebiet no tiem, jo Kungs, tavs Dievs, ies kopā ar tevi, viņš tevi neatstās un nepametīs.”
7 Un Mozus sauca Jozuu un teica viņam visa Israēla acu priekšā: “Esi stiprs un sīksts, jo tu kopā ar šo tautu iesi uz zemi, ko Kungs ir zvērējis dot viņu tēviem, un tu iemantosi to viņiem! 8 Kungs ies tev pa priekšu, viņš būs kopā ar tevi, viņš tevi neatstās un nepametīs – nebaidies un nebaiļojies!”
Bauslība jālasa tautai priekšā
9 Tad Mozus rakstīja šo bauslību un deva to priesteriem, Levī dēliem, kas nesa Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem. 10 Mozus tiem pavēlēja: “Pēc septiņiem gadiem, kad būs atlaišanas gads, Būdiņu svētkos, 11 kad viss Israēls nāks stāties Kunga, tava Dieva, priekšā tajā vietā, ko viņš izvēlēsies, tad lasi šo bauslību priekšā visam Israēlam. 12 Sapulcini tautu – vīrus, sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavā mājvietā, lai tie klausās un mācās, lai bīstas Kunga, jūsu Dieva, un pielūko, ka ievēro šīs bauslības vārdus. 13 Un arī viņu dēli, kas to nezinās, klausīsies un mācīsies bīties Kunga, jūsu Dieva, visas dienas, ko jūs dzīvosiet tajā zemē, kuru iemantot jūs ejat pāri Jardānai.”
Israēla atkrišana priekšpasludināta
14 Un Kungs teica Mozum: “Tev pienācis laiks mirt, sauc Jozuu, nostājieties Saiešanas teltī, un es viņu iecelšu amatā!” Tad Mozus kopā ar Jozuu gāja un nostājās Saiešanas teltī. 15 Un Kungs parādījās teltī mākoņu stabā, un mākoņu stabs nostājās telts durvīs.
16 Un Kungs teica Mozum: “Redzi, tu apgulsies pie saviem tēviem, un tad šī tauta celsies un maukos pakaļ citiem dieviem svešā zemē, kurp tie būs aizgājuši, tie atmetīs mani un lauzīs manu derību, ko es ar šo tautu esmu slēdzis, – 17 tajā dienā manas dusmas iedegsies pret tiem, es tos atmetīšu un noslēpšu savu vaigu no tiem, un tie tiks aprīti, un tiem notiks daudz ļauna un visādas nelaimes, un tajā dienā sacīs: vai ne tādēļ, ka mans Dievs nav pie manis, man noticis viss šis ļaunums?! 18 Tajā dienā es slēptin paslēpšu savu vaigu visa tā ļaunuma dēļ, ko tie darījuši, jo tie pievērsušies citiem dieviem! 19 Tagad pierakstiet sev šo dziesmu un māciet to Israēla dēliem, lieciet to viņu mutēs, lai man šī dziesma ir liecība pret Israēla dēliem. 20 Kad es tos atvedu uz zemi, ko biju zvērējis viņu tēviem, – zemi, kur piens un medus plūst, un viņi ēda līdz sātam un kļuva trekni, tie pievērsās citiem dieviem, kalpoja tiem, noniecināja mani un lauza manu derību. 21 Un, kad tiem notiks daudz ļauna un visādas nelaimes, tad šī dziesma liecinās pret tiem, jo to viņu pēcnācēji neaizmirsīs, – es taču zinu viņu nodomus, to, ko viņi dara jau šodien, pirms vēl esmu aizvedis viņus uz zemi, ko zvērēju tiem dot!” 22 Tajā dienā Mozus pierakstīja šo dziesmu un mācīja to Israēla dēliem.
23 Un viņš iecēla amatā Jozuu, Nūna dēlu, un teica: “Esi stiprs un sīksts, jo tev būs jāaizved Israēla dēli uz to zemi, ko es tiem esmu zvērējis! Es būšu kopā ar tevi!”
24 Kad Mozus bija beidzis rakstīt šīs bauslības vārdus grāmatā, 25 Mozus pavēlēja levītiem, kas nesa derības šķirstu: 26 “Ņemiet šo bauslības grāmatu un ielieciet to gar malu Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai tā tur ir par liecību pret jums, 27 jo es zinu tavu dumpību un spītu! Tiešām, kā es vēl šodien ar jums esmu kopā, jūs visu laiku esat dumpojuši pret Kungu; tad kas vēl notiks pēc manas nāves! 28 Sapulcējiet pie manis visus savu cilšu vecajos un virsniekus, un es tiem teikšu, lai tie dzird šos vārdus, es piesaukšu par lieciniekiem pret tiem debesis un zemi, 29 jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs apgānīsieties un novērsīsieties no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis. Nākamajās dienās jums klāsies ļauni, jo jūs darīsiet to, kas Kungam šķiet ļauns, un kaitināsiet viņu ar saviem darbiem!”
30 Un Mozus sacīja visai Israēla sapulcei visus šīs dziesmas vārdus.
1 Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam.
2 Un viņš tiem sacīja: „Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs; es vairs nespēju nedz iziet, nedz ienākt, un tas Kungs ir man sacījis:“ Tev nebūs celties pāri šai Jardānai!“
3 Tas Kungs, tavs Dievs, pats ies tev pa priekšu pāri, Viņš izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu iegūsi viņu zemi. Jozua būs tavs vadītājs, kas ies pāri upei tev pa priekšu, kā tas Kungs to ir pavēlējis.
4 Un tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis amoriešu ķēniņiem Sichonam un Ogam līdz ar viņu zemēm, ko Viņš lika izpostīt.
5 Kad nu tas Kungs viņus nodos jūsu varā, tad jūs rīkojieties ar viņiem pēc visām pavēlēm, ko es esmu jums devis.
6 Esiet stipri un droši! —Nebīstaities un nebaiļojieties viņu priekšā! Jo tas Kungs, tavs Dievs, kas iet tev līdz tavā priekšā, tas tevi neatstās nedz ari tevi pametīs.“
7 Un Mozus ataicināja Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: „Esi stiprs un drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis dot viņu tēviem, un tev to būs sadalīt viņu starpā kā mantojumu.
8 Tas Kungs būs tas, kas ies tev pa priekšu, un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies!“
9 Tad Mozus uzrakstīja šo bauslību, un viņš to nodeva priesteriem, Levija dēliem, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: „Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaidu gadā Lieveņu svētku laikā,
11 Kad viss Israēls nāks rādīties tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats sev izvēlēs, tad tev būs šo bauslību skaļi priekšā lasīt visam Israēlam, ka visi to dzird.
12 Un sapulcini, sasaucot tautu, vīrus un sievas, mazos bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, lai viņi dzird, un lai viņi mācās, un lai viņi bīstas to Kungu, jūsu Dievu, un lai viņi saglabā atmiņā un pilda visus šīs bauslības vārdus.
13 Un lai arī viņu bērni, kas vēl to nezinātu, dzird un mācās bīties to Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr vien jūs dzīvosit tanī zemē, kur jūs būsit nonākuši, pāri ejot Jardānai, lai to iegūtu īpašumā.“
14 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev ir jāmirst; aicini Jozuu, un ejiet un nostā-jieties saiešanas teltī, lai Es viņam dodu savu rīkojumu!“ Tad Mozus un Jozua gāja un nostājās saiešanas teltī.
15 Tad tas Kungs parādījās telti mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja saiešanas telts durvīs.
16 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, tev jāiet dusēt pie saviem tēviem, un tad šī tauta celsies un netikli dzīsies kalpot šīs svešās zemes dieviem, uz kurieni tie dodas dzīvot, bet Mani tie atstās un atmetīs manu derību, ko Es esmu ar viņiem noslēdzis.
17 Tai dienā mana bardzība iedegsies pret tiem, un Es tos atstāšu un apslēpšu no viņiem savu vaigu, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu viņi cietis tā, ka viņi tanī dienā sacīs: „Vai man tādēļ nebija jāsastopas ar šīm smagām nelaimēm, ka mans Dievs vairs nav mūsu vidū?“
18 Bet tanī dienā Es galīgi paslēpšu no viņiem savu vaigu visa tā Jaunuma dēļ, ko šī tautu ir izdarījusi, pievērsdamās citiem dieviem.
19 Un tagad uzrakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu mutē, lai šī dziesma Man kļūst par liecinieci pret Israēla bērniem.
20 Jo Es tos ievedīšu gan tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem, zemē, kujrā piens un medus tek; un kad tie ēdīs un būs paēduši un pieņemsies svarā, tad tie pieķersies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani nicinādami atmetīs un lauzīs manu derību.
21 Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs pret viņiem lieciniece, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu pēcteču mutes. Jo Es zinu viņu nodomus, kādus viņi jau šodien lolo, iekāms pat Es vēl neesmu viņus ievedis tanī zemē, ko Es esmu tiem ar zvērestu apsolījis dot.“
22 Tad Mozus uzrakstīja šo dziesmu tanī pašā dienā, un viņš to mācīja Israēla bērniem.
23 Bet tas Kungs pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: „Esi stiprs un drošs! Jo tev ir jāieved Israēla bērni tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis, Es būšu ar tevi.“
24 Un notika, kad Mozus bija pabeidzis ierakstīt šīs bauslības vārdus līdz to beigām grāmatā,
25 Tad Mozus pavēlēja Ievītiem, tā Kunga derības šķirsta nesējiem, teikdams:
26 „Ņemiet šo bauslības grāmatu un nolieciet to līdzās tā Kunga, jūsu Dieva, derības šķirstam, lai tā tur ir par liecību pret jums.
27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu nepiekāpību. Redzi, kamēr es vēl esmu šodien dzīvs jūsu vidū, jūs jau esat neklausīgi pret to Kungu, bet dk vēl jo vairāk jūs to darīsit pēc manas nāvēs!
28 Sapulciniet, sasaukdami pie manis, visus jūsu cilšu vecajus un arī savus vadītājus, tad es gribu, viņiem pašiem to dzirdot, runāt itin visus šos vārdus, un kā lieciniekus es pret viņiem piesaukšu debesis un zemi.
29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs rīkosities ačgārni un novērsīsities no tā ceļa, ko es esmu jums pavēlējis iet; bet pašās pēdējās dienās jums uzbruks ļaunums, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, Viņu apkaitinādami ar savu rīcību.“
30 Tad Mozus skaitīja, visai sasauktai Israēla draudzei to dzirdot, šīs dziesmas vārdus līdz pašām tās beigām:
