Par tiem, kas ir izslēgti no sapulces
1 Lai vīrs neņem sava tēva sievu, lai neatsedz, ko viņa tēvs apsedzis!
2 Lai Kunga sapulcē nenāk tāds, kam saspiesti sēklinieki vai nogriezts vīra loceklis!
3 Lai Kunga sapulcē nenāk ārlaulībā dzimušais, lai nenāk Kunga sapulcē līdz pat desmitajai paaudzei!
4 Lai Kunga sapulcē līdz pat desmitajai paaudzei nenāk amonietis vai moābietis, lai neviens no tiem nekad nenāk Kunga sapulcē, 5 tādēļ ka viņi nesagaidīja jūs ar maizi un ūdeni ceļā, kad jūs nācāt no Ēģiptes, un tādēļ ka viņi nolīga pret jums Bileāmu, Beora dēlu, no Petoras, Aram-Naharaimas, lai tevi nolādētu! 6 Bet Kungs, tavs Dievs, negribēja klausīt Bileāmu un vērsa lāstu tev par svētību, jo Kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja. 7 Nedzenies pēc viņu labklājības un labuma nekad, nemūžam!
8 Lai tev nav pretīgs edomietis, jo tas ir tavs brālis, un lai tev nav pretīgs ēģiptietis, jo tu miti tā zemē. 9 Dēli, kas tiem dzimuši trešajā paaudzē, drīkst nākt Kunga sapulcē.
Par šķīstību kara nometnē
10 Ja tu dodies karagājienā pret saviem ienaidniekiem, tad sargi sevi no visa ļauna. 11 Ja pie tevis ir kāds vīrs, kas nav šķīsts dēļ tā, kas noticis naktī, tad lai viņš paiet nostāk un nenāk nometnē. 12 Kad pienāk vakars, lai viņš mazgājas ūdenī, un, kad saule būs norietējusi, tad viņš atkal drīkst nākt nometnē. 13 Lai tev ārpus nometnes ir vieta, kur iziet. 14 Un lai kopā ar ieročiem tev ir lāpsta, un, kad tu būsi pasēdējis, tad paroc tur un aizber atkal ciet, apklāj savus izkārnījumus. 15 Jo Kungs, tavs Dievs, staigā nometnes vidū, lai glābtu tevi un atdotu tev tavus ienaidniekus, – lai tava nometne ir svēta, lai viņš neredz pie tevis riebeklību un nenovēršas no tevis.
Savstarpējās attiecības un attieksme pret Dievu
16 Vergu, kas pie tevis paglābies no sava kunga, neizdod atpakaļ viņa kungam. 17 Lai viņš mīt kopā ar tevi tajā vietā, ko tas izvēlējies, kādā no tavām pilsētām, kur tam ir labi, un neapspied viņu.
18 Lai nav neviena Israēla meita tempļa prostitūta, un lai nav neviens Israēla dēls tempļa prostitūta. 19 Nekad nepienes Kunga, sava Dieva, namā maukas atlīdzību un maucinieka algu par solījuma upuri, jo tie ir preteklība Kungam, tavam Dievam.
20 Neaizdod savam brālim uz augļiem naudu vai ēdienu, nedod viņam uz augļiem neko, ko mēdz dot uz augļiem. 21 Svešiniekam tu vari augļot, bet savam brālim neaugļo, lai Kungs, tavs Dievs, tevi svētī visā, ko tu dari tajā zemē, kuru tu dodies iemantot.
22 Kad tu dod solījuma upuri Kungam, savam Dievam, tad nekavējies ar maksu, jo Kungs, tavs Dievs, tev prasīt atprasīs un tad tas tev būs grēks. 23 Ja tu vispār negribi dot solījuma upuri, tad tas nav grēks. 24 Kas nācis pār tavām lūpām, to dari un pildi, ko esi solījis Kungam, savam Dievam, jo pats no laba prāta tu esi to teicis!
25 Kad tu ieej sava kaimiņa vīnadārzā, tad līdz sātam vari ēst vīnogas, cik tev kārojas, bet traukā tās neliec!
26 Kad tu ieej sava kaimiņa labībā, tad vari plūkt vārpas ar roku, bet ar sirpi sava kaimiņa labībai klāt neķeries!
1 „Neviens lai neapņem sava tēva sievu nedz arī atsedz to, kura ir viņa tēva atsegtā.
2 Lai neviens, kam ievainoti dzimumdziedzefi vai nogriezts kaunums, nenāk tā Kunga draudzē.
3 Lai neviens jauktenis no jauktas un neatļautas laulības nenāk tā Kunga draudzē; pat arī viņa desmitā paaudze nedrīkst nākt tā Kunga draudzē.
4 Nevienam amonietim un nevienam moābietim nebūs nākt tā Kunga draudzē, arī desmitā augumā tiem nebūs nākt; tiem ne mūžam nav atļauts tikt uzņemtiem tā Kunga draudzē,
5 Tādēļ ka viņi nav nākuši jums pretī ar maizi un ar ūdeni uz ceļa, kad jūs iznācāt no Ēģiptes, un arī tādēļ, ka viņi bija saderējuši pret tevi Bileāmu, Beora dēlu, no Peoras Mezopotamijā, lai tas tevi nolādētu.
6 Bet tam Kungam, tavam Dievam, nepatika uzklausīt Bileāmu, un tas Kungs, tavs Dievs, pārvērta pie tevis lāstu par svētību, tādēļ ka tas Kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja.
7 Tādēļ tev nav jācenšas sagādāt viņiem ne miera nedz labklājības visās tavās dienās, —ne mūžam! —
8 Nenievā ēdomieti, jo viņš ir tavs brālis; nenievā ēģiptieti, jo tu pats esi bijis piemitējs viņa zemē.
9 Bērni, kas tiem piedzims trešā augumā, lai nāk tā Kunga draudzē.
10 Kad tu izej ka ja pulku nometnē pret saviem ienaidniekiem, tad piesargies no ikvienas ļaunas lietas.
11 Ja tavā starpā ir kāds vīrs, kas ir nešķīsts, jo tam ir naktī kas noticis, tad lai viņš iziet ārpus nometnes; viņš nedrīkst tūliņ atgriezties nometnē;
12 Bet pret vakaru lai viņš mazgājas ūdenī, un kad saule ir norietējusi, tad lai viņš nāk atpakaļ nometnē.
13 Lai tev ir vieta ārpus nometnes, kas būtu noejamā vieta;
14 Un lai tev kopā ar pārējiem ieročiem būtu arī lāpsta; un ja notiks, ka tu būsi sevis pēc bijis, tad ar to izroc bedri un apraus un apber to, ko tu esi uz lauka atstājis,
15 Tas Kungs, tavs Dievs, pastai-gājas šurpu turpu pa tavu nometni nolū-kā tevi glābt, ari lai tavus ienaidniekus nodotu tavās rokās; tāpēc tavai nometnei būs būt svētai, lai Viņš pie tevis neierauga nekādu kauna lietu, un ka Viņš no tevis nenovēršas.
16 Neizdodi kalpu, kas no sava kunga ir bēdzis un pie tevis ir paglābies, viņa kungam.
17 Viņš lai paliek pie tevis, dzīvodams tanī vietā, ko viņš sev izraudzīs, kaut kur tavos vārtos, kur viņam vislabāki patīk; tev nebūs viņam darīt pāri!
18 Lai nebūtu nevienas netikles Israēla meitu vidū, un lai nebūtu netiklu vīriešu Israēla dēlu vidū.
19 Tu nedrīksti nest nekādu ne netikles nedz netikļa algu tā Kunga, sava Dieva, namā, pildot kādu sevišķu solījumu, jo tās abas ir tam Kungam, tavam Dievam, negantība.
20 Tev nebūs prasīt augļus no sava ciltsbrāļa, nedz augļus no naudas, nedz augļus no pārtikas, nedz augļus no visādām lietām, ko vien var uz augļiem aizdot.
21 No sveštautieša tu vari prasīt augļus, bet savam ciltsbrālim tev nebūs uzlikt augļus, lai tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu visur, kur tu savu roku pie-liec tanī zemē, uz kuņi dodies, lai to iemantotu. —
22 Kad tu esi solījis tam Kungam, savam Dievam, kādu sevišķu solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo tas Kungs, tavs Dievs, tiešām to no tevis prasīs, un citādi tas tev būs par grēku.
23 Bet kad tu mitēsies solījumu dot, tad tev tas par grēku nekļūs.
24 Tikai tavu lūpu izsacīto turi un pildi tā, kā tu esi solījies tam Kungam, savam Dievam, jo tu no laba prāta esi solījies to, ko tu ar savu muti esi izteicis.
25 Kad tu eji sava kaimiņa vīna dārzā, tad tu vari ogas ēst, cik tev tīk, kamēr tu esi paēdis; bet savā traukā tev nebūs neko likt.
26 Un kad tu eji sava kaimiņa labības druvā, tad gan tu vari ar roku noplūkt vārpas, bet tev nebūs pielikt sirpi pie sava kaimiņa pļaujamās labības viņa druvā.“
