Vieta, kur kalpot Dievam
1 Šie ir likumi un tiesas, kas jums jāpilda zemē, ko Kungs, jūsu Dievs, dod jums iemantot, – visas dienas, ko jūs dzīvojat tajā zemē. 2 Postīt nopostiet visas vietas, kur tās tautas, ko jūs padzināt, kalpojušas saviem dieviem – kalnos, augstienēs un zem katra zaļoksna koka! 3 Nojauciet visus viņu altārus, sadragājiet visus viņu elku stabus, sadedziniet ugunī viņu ašēras, nocērtiet viņu dievu tēlus un izdeldējiet to vārdus no turienes!
4 Tādas lietas nedariet Kungam, savam Dievam, 5 bet gan meklējiet un ejiet uz to vietu, ko Kungs, jūsu Dievs, no jūsu ciltīm izvēlējies, lai liktu tur savu vārdu. 6 Tur pienesiet savus sadedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās tiesas un cilājamos upurus, solījuma upurus, labprātīgos upurus un liellopu un sīklopu pirmdzimtos. 7 Ēdiet tur Kunga, sava Dieva, priekšā, un priecājieties kopā ar saviem namiem par visu, ko jūsu rokas veikušas, ko Kungs, jūsu Dievs, ir svētījis.
8 Nedariet neko no tā, ko mēs darām šeit un šodien – te ikviens dara, kas pašam šķiet pareizi, 9 jo līdz šim jūs vēl neesat nonākuši miera vietā, mantojumā, ko Kungs, jūsu Dievs, jums dod. 10 Pārcelieties pār Jardānu un dzīvojiet zemē, ko Kungs, jūsu Dievs, dod jums mantojumā, atbrīvodams jūs no visiem ienaidniekiem, kas ir visapkārt, lai jūs varētu dzīvot drošībā. 11 Tajā vietā, ko Kungs, jūsu Dievs, izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam, pienesiet visu, ko es jums pavēlu, – sadedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās tiesas, cilājamos upurus un vislabākos no saviem solījuma upuriem, ko jūs pienesat Kungam. 12 Priecājieties Kunga, sava Dieva, priekšā – jūs un jūsu dēli, meitas, vergi un verdzenes, un levīti, kas mīt jūsu pilsētās un kam nav savas daļas un mantojuma kā jums. 13 Piesargieties, ka neupurējat savus sadedzināmos upurus ik vietā, ko redzat! 14 Tikai tajā vietā, ko Kungs pats izvēlēsies vienā no jūsu ciltīm, – tur upurējiet savus sadedzināmos upurus un dariet visu, ko es jums pavēlu.
15 Kad vien tev kārojas, kauj un ēd gaļu kā Kunga, tava Dieva, svētību, ko viņš tev devis it visur, kur tu mīti. Nešķīstais lai to ēd kopā ar šķīsto – gan stirnu, gan briedi. 16 Taču asinis neēd, tās izlej zemē kā ūdeni! 17 Desmito tiesu no savas labības, jaunvīna, eļļas, no savu liellopu un sīklopu pirmdzimtajiem, no saviem solījuma upuriem, ko esi solījis, un no saviem labprātīgajiem upuriem un cilājamiem upuriem neēd tur, kur tu mīti, bet 18 ēd to Kunga, sava Dieva, priekšā tajā vietā, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlēsies, – tu un tavs dēls, meita, vergs, verdzene un levīts, kas mīt pie tevis, un Kunga, sava Dieva, priekšā priecājies par visu, ko tavas rokas paveikušas! 19 Sargies, ka neaizmirsti levītus – nekad, kamēr tu dzīvo savā zemē!
20 Kad Kungs, tavs Dievs, paplašinās tavas robežas, kā viņš solījis, un tu teiksi: nu ēdīšu gaļu! – jo tev kārosies gaļas, tad ēd gaļu ik reizi, kad tev kārojas! 21 Ja no tevis būs tālu tā vieta, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlējies, lai liktu tur mājot savam vārdam, tad kauj savus liellopus un sīklopus, ko Kungs tev devis, kā es tev pavēlēju, un ēd tur, kur tu mīti, vienmēr, kad tev kārojas, 22 taču ēd to, kā ēd stirnu vai briedi, – nešķīstais lai ēd kopā ar šķīsto! 23 Pielūko, neēd asinis, jo asinis ir dzīvība, neapēd dzīvību kopā ar gaļu! 24 Neēd tās, izlej zemē kā ūdeni! 25 Neēd tās, lai būtu labi tev un taviem dēliem pēc tevis – jo tad tu būsi darījis to, kas Kungam šķiet taisns! 26 Vienīgi savus svētumus, kas tev būs, un savus solījuma upurus ņem un ej uz to vietu, ko Kungs būs izvēlējies. 27 Un upurē savus sadedzināmos upurus – asinis un gaļu – Kunga, sava Dieva, altārī, un tavu upuru asinis lai tiek izlietas pār Kunga, tava Dieva, altāri, bet gaļu tu apēd! 28 Ievēro un klausi visiem šiem vārdiem, ko es tev pavēlu, lai vienmēr būtu labi gan tev, gan taviem pēcnācējiem pēc tevis; tā būs, ja tu darīsi to, kas Kungam, tavam Dievam, šķiet labs un taisns.
29 Kad Kungs, tavs Dievs, iznīdēs tās tautas, kurp tu ej, un padzīs tās tavā priekšā un tu būsi padzinis tos un iemantojis viņu zemi, 30 tad sargies, ka nekrīti lamatās, sekodams tiem pēc tam, kad tie tavā priekšā būs iznīcināti, – nesāc sekot viņu dieviem, sacīdams: kā šīs tautas kalpoja saviem dieviem, tā darīšu arī es! 31 Nenodari Kungam, savam Dievam, to, kas Kungam riebj, kā viņi ir darījuši saviem dieviem, ko Kungs nīst, – pat savus dēlus un meitas tie dedzinājuši ugunī saviem dieviem!
1 „Šie nu ir tie likumi un tās tiesas, kas jums ir turami un arī izpildāmi zemē, ko tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir devis jums īpašumā visām jūsu mūža dienām, kamēr vien jūs dzīvojat zemes virsū.
2 Jums būs bez žēlastības izpostīt visas tās vietas, kur tautas, ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem un zem katra zaļa koka.
3 Jums jānoārda viņu altāri un jāsalauž elku zīmes, jums jāsadedzina ugunī viņu elku stabi un jāsacērt gabalos viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi.
4 Tomēr tam Kungam, savam Dievam jūs tā nekalpojiet,
5 Bet apmeklējiet tikai vienu vietu, ko tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vienā no visiem jūsu cilšu novadiem, lai tur ieceltu savu vārdu un lai tas tur mājotu, un uz turieni tad arī ejiet.
6 Un turp tad nonesiet savus dedzināmos upurus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku cilājamos upurus, savu solījumu īpašos upurus, savus labprātības upurus un savus pirmdzimušo upurus no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem.
7 Un tur jums un jūsu cilts piederīgiem tā Kunga, sava Dieva, priekšā būs ēst un priecāties par visu, ko jums jūsu rokas ir sagādājušas un ar ko tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis.
8 Nedariet jūs tā, kā mēs to šodien darām: ikviens, kā tam šķiet pareizi esam,
9 Jo jūs vēl līdz šim neesat baudījuši atpūtu nedz arī kļuvuši pie īpašuma, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.
10 Bet kad jūs pārcelsities pāri Jardānai un būsit apmetušies tai zemē, ko tas Kungs, jūsu Dievs, tur savā varā, lai jums to piešķirtu par mantojumu, un kad Viņš jums dos mieru no visiem jūsu ienaidniekiem visapkārt tā, ka jūs dzīvosit drošībā,
11 Tad tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vietu, lai tur liktu mājot savam vārdam, tad uz turieni nesiet visu, ko es jums esmu pavēlējis: savus dedzināmos upujrus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku paceļamos upurus, visus sava īpašā solījuma izredzētos upujus, ko jūs esat tam Kungam solījuši.
12 Un priecājieties tur tā Kunga, sava Dieva, priekšā tiklab jūs paši, kā ari jūsu dēli un jūsu meitas, jūsu kalpi un jūsu kalpones un arī Ievīti, kas mīt jūsu vārtos, jo tiem nav piešķirtas daļas nedz ari mantojuma līdz ar jums.
13 Sargies, ka tu neupurē savus dedzināmos upujrus kaut kujrā vietā, ko tu ieraugi!
14 Bet gan tikai noteiktā vietā, ko tas Kungs pats ir izraudzījis vienā no taviem cilšu novadiem, tev jāupurē savi dedzināmie upujri, un tur tev ari viss jākārto, ko es tev pavēlu.
15 Bet visur, kur tas vien tavai dvēselei labi patīk, tu vari kaut un ēst gaļu visos savos vārtos samērā ar tā Kunga sava Dieva, svētību, kas tev visu to ir piešķīris, šķīstais un nešķīstais lai to ēd, tiklab gaceli, kā arī briedi;
16 Tikai asinis jūs nedrīkstat ēst; tās izlejiet zemē kā ūdeni.
17 Bet savos vārtos tu nedrīksti ēst desmito no savas labības un sava vīna un savas eļļas, nedz arī pirmdzimušos no saviem liellopiem, kā ar! no saviem sīklopiem, tāpat arī neko no saviem visāda veida īpašiem solījuma upuriem, nedz no savām labprātīgi ziedotām upuru dāvanām, nedz no paša rokas paceļamā upura,
18 Jo tas tev ir jāēd tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs, —tev un tavam dēlam, tavai meitai, tavam kalpam un tavai kalponei un arī Ievītiem, kas mīt tavos vārtos; un tad nu priecājies tā Kunga, sava Dieva, priekšā par visu to, ko tu ar darbu esi sev sagādājis.
19 Sargies, ka tu nepameti neievērotu Ievītu visu savu mūža laiku, kamēr tu dzīvo savā zemē!
20 Kad tas Kungs, tavs Dievs, būs paplašinājis tavas robežas, kā Viņš to tev ir paziņojis, un tad tu sacīsi Es ēdīšu gaļu!“ —tāpēc ka tavai dvēselei gribas ēst gaļu, —tad tu arī vari ēst gaļu, cik tik vien tev patīk.
21 Ja nu tā vieta būs tālu nost no tevis, ko tas Kungs, tavs Dievs, būs izredzējis, lai tur liktu mist savam vārdam, tad tu vari kaut no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem, ko tas Kungs ir tev devis, kā es esmu tev pavēlējis, un vari ēst savos vārtos, cik vien tavai dvēselei tīk.
22 Bet tikai tā, kā jūs ēdat kalnu kazu un briedi, tā lai to ēd kopā tiklab šķīstais kā nešķīstais.
23 Tikai noturies, ka tu neēd asinis, jo asinis ir dvēsele; un tu nedrīksti ēst dvēseli kopā ar miesu.
24 Tās tev nebūs ēst, bet kā ūdeni izliet zemē.
25 Tu nedrīksti tās baudīt, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klātos, ja tu darīsi to, kas ir taisns tā Kunga acīs.
26 Bet savas svētās dāvanas, kas tev būtu, un savus īpaša solījuma upujus tev būs ņemt un nonest uz to vietu, ko tas Kungs sev izredzēs,
27 Un arī savus dedzināmos upujus, gaļu un asinis, tev būs priekšā celt uz tā Kunga, sava Dieva, altā ja, un savu kaujamo upuju asinis tev būs slacīt pār tā Kunga, sava Dieva, altāri, bet gaļu—to tu vari ēst.
28 Ņem vērā un klausi visus šos vārdus, ko es tev pavēlu, lai tev un taviem bērniem pēc tevis labi klājas līdz pat mūža galam, ja tu darīsi to, kas ir labs un kas ir taisns tā Kunga, tava Dieva, acīs.
29 Kad tas Kungs, tavs Dievs, būs licis iznīkt tautām, kas tai zemē, uz kurieni tu eji, lai to sev pakļautu, un tu to ari būsi ieguvis īpašumā un būsi tur apmeties uz dzīvi,
30 Tad sargies, ka tu netieci savaldzināts sākt viņiem pakaļdarīt, kaut tie ir nolikti iznīcināšanai, un ka tad tu nevaicā pēc viņu dieviem, sacīdams: „Kā gan šīs tautas ir kalpojušas saviem dieviem? Tāpat arī es gribu tagad darīt!“
31 Nedari tam Kungam, savam Dievam, tā, jo viss tas ir tam Kungam negantība, Viņš to ienīst, ko tie ir saviem dieviem darījuši, jo tie pat savus dēlus un savas meitas ir saviem dieviem par godu ugunī sadedzinājuši!“
