Israēla izpostīšana
1 Es redzēju Kungu stāvam pār altāri, un viņš teica: “Sasit velvi, ka notrīc sliekšņi,
brucini uz galvas tiem visiem,
un tos, kas paliks pāri,
es ar zobenu apkaušu,
ka neviens no tiem neizmuks,
ka neviens no tiem neglābsies!
2 Kaut tie līdz šeolam aizraktos,
no turienes mana roka tos paņems!
Kaut tie uzkāptu debesīs,
tur es tos sadabūšu!
3 Kaut tie paslēptos Karmela kalnā,
tur sameklēšu un paņemšu viņus!
Kaut no manām acīm tie jūras dibenā noslēptos,
tur čūskai es vēlēšu sakost viņus!
4 Kaut tie aizietu gūstā savu naidnieku priekšā,
tur zobenam vēlēšu nokaut viņus,
es likšu savu aci pār tiem uz ļaunu, ne labu!”
5 Kungs, Pulku Kungs,
pieskaras zemei, ka tā kūst,
ka sēro visi tās iemītnieki,
ka tā visa ceļas kā Nīla
un pārplūst kā Nīla Ēģiptē,
6 kas savas istabas debesīs ceļ,
kas savam mājoklim uz zemes liek pamatu,
kas jūras ūdeņiem uzsauc
un tos izlej pār zemes vaigu –
Kungs ir viņa vārds!
7 “Vai ne kā Kūšas dēli jūs man esat, Israēla dēli?”
saka Kungs.
“Vai ne Israēlu es izvedu no Ēģiptes zemes
un filistiešus no Kaftoras, un aramiešus no Kīras?
8 Redzi, Kunga Dieva acis pār jūsu ķēniņvalsti –
es iznīcināšu to no zemes virsas!
Vien Jēkaba namu nīcināt es nenīcināšu! –
saka Kungs.
9 Jo, redzi, es pavēlēšu,
un Israēla nams izbirs starp visām tautām –
kā sieku šūpojot, ka nenokrīt zemē ne grauds!
10 No zobena mirs visi manas tautas grēcinieki,
kas saka: nenāks un negadīsies mums nekas ļauns!
Dāvida nama atjaunošana
(Apd 15:16–17)11 Todien es uzsliešu Dāvida būdu, kas sakritusi,
sakopšu tās zarus; kas nogāzts, sasliešu,
atkal uzcelšu kā senās dienās!
12 Tādēļ, lai tie iemantotu Edoma atlikumu
un visas tautas, pār kurām ir saukts mans vārds! –
saka Kungs, kas visu to izdarīs.
13 Redzi, nāk dienas, saka Kungs,
kad arājs ražas vācēju panāks
un vīnspiedējs to, kas sēj sēklu,
un kalni no saldvīna pilēs, pakalni pludos no tā!
14 Es atvedīšu atpakaļ savas tautas Israēla gūstekņus,
tie uzcels sagrautās pilsētas un dzīvos tur,
un stādīs vīnadārzus un dzers vīnu,
dēstīs dārzus un ēdīs to augļus!
15 Es viņus iestādīšu pašu zemē,
neviens tos vairs neizraus no savas zemes,
ko es tiem esmu devis!” saka Kungs, tavs Dievs.
1 Un es redzēju to Kungu stāvam pār altāri, un Viņš sacīja: „Dodi triecienu savienojuma spraislim virs ieejas vārtiem, lai stabu balsti satricinās, mūri sagāžas un to drupas lai krīt viņiem visiem uz galvas! Kas no viņiem paliks pāri, tos Es nokaušu ar zobenu; nevienam bēdzējam no viņiem nebūs izbēgt, neviens izbēgušais neizglābsies!
2 Un ja ari viņi izlauztos cauri līdz pazemei, tad mana roka tomēr viņus no turienes izvilks, un ja viņi paceltos pret debesīm, tad Es viņus tomēr nogrūdīšu zemē.
3 Un ja tie noslēptos Karmela kalna virsotnē, Es viņus tomēr tur sameklēšu un nodabūšu zemē, un ja viņi manu acu priekšā paglābtos jūras dibenā, Es pavēlēšu jūras čūskai, lai tā viņus turpat sadzeļ;
4 Un ja viņi sagūstīti soļotu savu ienaidnieku priekšā, tad Es tomēr pavēlēšu zobenam, lai tas viņus turpat nobeidz, jo Es vērsīšu savus skatus uz viņiem, —viņiem par nelaimi un ne par labu!“
5 Un tāds ir Viņš, tas Kungs Dievs Cebaots, —jo kad Viņš aizkar zemi, tad tā izkūst, un visi tās iedzīvotāji noskumst kā sērās; zemes virsa tad saceļas tik augstu kā Nīla uzplūdos un atkal nokrītas tik zemu kā šī Ēģiptes straume.
6 Viņš ir tas, kas savu plašo un mūžīgo mājokli uzcēlis debesīs un savu pagaidu mītni nostiprinājis zemes virsū; Viņš pavēl pār ūdeņiem jūrā un liek tiem izlieties pār visu zemi, —Viņa vārds ir tas Kungs.
7 „Vai jūs, Israēla bērni, Man neesat gluži kā kušītu dēli?“ —saka tas Kungs. „Vai Es neesmu izvedis Israēlu no Ēģiptes zemes, filistiešus no Kaftoras, aramiešus un siriešus no Kiras?
8 Redzi, tā Kunga acis noraugās uz grēcīgo ķēņiņvalsti, lai Es to noslaucītu no zemes virsus; taču Jēkaba namu Es pilnīgi gan neizdeldēšu,“ —saka tas Kungs.
9 „Jo, raugi, Es pavēlēšu sijāt Israēla namu pagānu tautu starpā tā, kā sietā sijā labības graudus, un neviens grauds nenokrīt zemē.
10 Visiem grēciniekiem manā tautā būs mirt no zobena, it īpaši tiem, kas saka: Ļaunums nepienāks mums tik tuvu, tas mūs neskars, un nekādā ziņā tas mūs nepārsteigs!
11 Tai pašā laikā Es sabrukušo Dāvida mītni uzcelšu no jauna, Es aizsegšu ar pinumiem tajā radušos caurumus un plaisas, atjaunošu to, kas būs tai nolūzis, un beigās izveidošu to no jauna pilnīgi tādu, kāda tā kādreiz ir bijusi senajās dienās,
12 Tā, lai viņi iegūtu sev par īpašumu visus pāri palikušos Ēdomas ļaudis un visas tautas, kuņa starpā daudzināts mans vārds!“ —saka tas Kungs, kas to visu dara.
13 „Raugi, nāks dienas,“ —saka tas Kungs, —„kad vienā laikā varēs kārtot zemi sējai un pļaut, varēs spiest vīnogas un sēt, kad visi kalni pilēs no salda vīna, visi pakalni būs auglīgi un tos klās augļu pārpilnība.
14 Tad Es atsaukšu atpakaļ savu Israēla tautu no trimdas, un viņi uzcels izpostītās pilsētas un tās ari apdzīvos, viņi dēstīs vīna dārzus un dzers no tiem vīnu, viņi ierīkos augļu dārzus un baudīs to augļus.
15 Es viņus iedēstīšu stipri viņu pašu zemē, ka tos vairs nekad neizrautu no viņu zemes, ko Es viņiem esmu devis!“ —saka tas Kungs, tavs Dievs.
