Jeruzālemes koncils
1 Daži, kas bija ieradušies no Jūdejas, mācīja brāļus: “Ja jūs netiekat apgraizīti, kā to prasa Mozus likums, jūs nevarat tikt glābti.” 2 Pāvilam un Barnabam ar viņiem izcēlās nesaskaņas un ass strīds. Tad nolēma, ka Pāvils un Barnaba un vēl citi brāļi dosies uz Jeruzālemi pie apustuļiem un presbiteriem apspriest šo jautājumu. 3 Draudze pavadīja viņus ceļā, un viņi devās cauri Foinīkijai un Samarijai un, stāstīdami par pagānu atgriešanos, sagādāja lielu prieku visiem brāļiem. 4 Kad viņi ieradās Jeruzālemē, viņus uzņēma draudze, apustuļi un presbiteri, un viņi tiem pavēstīja, ko Dievs caur viņiem ir darījis. 5 Bet daži ticīgi farizeji cēla iebildumus: “Pagāni ir jāapgraiza un jāpavēl tiem ievērot Mozus bauslību.” 6 Tad apustuļi un presbiteri sapulcējās, lai šo lietu izskatītu. 7 Izcēlās ass strīds, un Pēteris piecēlies sacīja: “Brāļi, jūs zināt, ka jau no senām dienām Dievs mani ir izredzējis, lai no manas mutes pagāni dzirdētu evaņģēlija vārdu un sāktu ticēt. 8 Un Dievs, kas pazīst sirdis, ir liecinājis par labu viņiem, dodot Svēto Garu tāpat kā mums, 9 un, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību, nav licis nekādu atšķirību starp mums un viņiem. 10 Tad kādēļ jūs tagad izaicināt Dievu, likdami mācekļu kaklā jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs spējam panest? 11 Mēs ticam, ka caur Kunga Jēzus žēlastību tiksim izglābti tāpat kā viņi.” 12 Tad ļaužu pulks kļuva kluss, un viņi visi klausījās Barnabas un Pāvila stāstījumu, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem darījis pie pagāniem. 13 Kad viņi apklusa, Jēkabs sacīja: “Brāļi, uzklausiet mani! 14 Sīmanis nupat izklāstīja, kā Dievs iesākumā uzlūkojis pagānus, lai sapulcinātu no viņu vidus tautu savam vārdam. 15 Ar to saskan pravieša vārdi, kā ir rakstīts:
16 pēc tam es atgriezīšos
un atkal uzcelšu Dāvida sabrukušo namu,
to, kas bija drupās, es atkal uzcelšu
un atjaunošu,
17-18 lai atlikušie ļaudis dzītos pēc Kunga
un arī visas tautas, pār kurām ir piesaukts mans vārds, –
tā saka Kungs, darīdams to zināmu no mūžības. –
19 Tādēļ es domāju, ka nevajag apgrūtināt pagānus, kas atgriežas pie Dieva. 20 Bet rakstiet viņiem, lai atturas no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un asinīm. 21 Jo sludinātāji jau kopš senām paaudzēm lasa Mozus likumu sinagogās ik pilsētā katrā sabatā.”
Koncila lēmums
22 Tad apustuļi un presbiteri, un visa draudze nolēma sūtīt uz Antiohiju izraudzītus vīrus – Jūdu, ar pievārdu Barsaba, un Sīlu, ievērojamus vīrus starp brāļiem, lai tie ietu kopā ar Pāvilu un Barnabu, 23 un līdzi tiem deva vēstuli: “Mēs, apustuļi un presbiteri, jūsu brāļi, sūtām sveicienu visiem brāļiem no citām tautām Antiohijā, Sīrijā un Kilikijā! 24 Mēs esam dzirdējuši, ka pie jums bijuši daži mūsējie, kuriem mēs to nebijām pavēlējuši, un, samulsinot ar savām runām, satraukuši jūsu sirdis, 25 tādēļ mēs vienprātīgi nolēmām sūtīt pie jums dažus izraudzītus vīrus kopā ar mūsu mīļajiem Barnabu un Pāvilu, 26 vīriem, kas sevi veltījuši mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdam. 27 Tad nu līdz ar viņiem esam sūtījuši Jūdu un Sīlu, kas vārdos apstiprinās to pašu. 28 Svētajam Garam un mums ir labpaticis neuzlikt jums citu nastu kā vien šo nepieciešamo: 29 atturēties no elku upuriem, asinīm, no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un no netiklības; ja no tā visa sargāsieties, jūs darīsiet labi. Esiet sveiki!” 30 Tad viņi tika izvadīti ceļā un nonāca Antiohijā, kur viņi sapulcināja ļaudis un nodeva tiem vēstuli. 31 Izlasījuši tie nopriecājās par iedrošinājumu. 32 Jūda un Sīla, arī paši būdami pravieši, daudz runāja ar brāļiem, tos uzmundrinādami un stiprinādami. 33 Kad viņi bija tur pavadījuši kādu laiku, brāļi viņus atlaida ar mieru atpakaļ pie tiem, kas viņus bija sūtījuši. 35 Pāvils un Barnaba Antiohijā visu laiku bija kopā ar citiem, mācīdami un sludinādami Kunga vārdu.
Pāvila un Barnabas ceļi šķiras
36 Pēc dažām dienām Pāvils sacīja Barnabam: “Griezīsimies atpakaļ un apraudzīsim brāļus visās pilsētās, kurās esam sludinājuši Kunga vārdu, – kā viņiem klājas.” 37 Barnaba gribēja ņemt līdzi Jāni, sauktu Marks. 38 Bet Pāvils uzskatīja, ka nevajag ņemt līdzi tādu, kas Pamfīlijā no viņiem bija atkritis un kopīgā darbā nepiedalījās. 39 Izcēlās ass strīds, un tādēļ viņi šķīrās. Barnaba ņēma līdzi Marku un devās ar kuģi uz Kipru, 40 bet Pāvils izraudzījās Sīlu; tad brāļi uzticēja Pāvilu Kunga žēlastībai, un viņš devās ceļā. 41 Viņš apstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.
1 Daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: „Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti.“
2 Kad Pāvilam un Bamabam izcēlās ar viņiem liels strīds un vārdu maiņa, tad nosprieda, lai Pāvils, Bamaba un daži citi ietu šī jautājuma dēļ pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi.
3 Draudzes pavadīti, viņi gāja caur Foinikiju un Samariju un, stāstīdami par pagānu atgriešanos, sagādāja visiem brāļiem lielu prieku.
4 Kad viņi nonāca Jeruzālemē, viņus uzņēma draudze, apustuļi un vecaji, un viņi pasludināja, ko Dievs ar viņiem darījis.
5 Bet piecēlās daži no farizeju sektas, kas bija kļuvuši ticīgi, un sacīja: „Tos vajaga apzīmēt ar derības zīmi un pavēlēt tiem turēt Mozus bauslību.“
6 Apustuļi un vecaji sapulcējās apspriest šo jautājumu.
7 Bet, kad radās daudz pārrunu, Pēteris piecēlās un uz tiem runāja: „Brāļi, jūs zināt, ka Dievs kopš senām dienām jūsu starpā nolēmis, lai pagāni no manas mutes dzirdētu evaņģēliju un ticētu.
8 Un Dievs, siržu pazinējs, tiem devis labu liecību, dāvādams Svēto Garu, tāpat kā mums.
9 Un nemaz nav šķirojis mūs un viņus, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību.
10 Ko jūs tagad Dievu kārdināt, uz mācekļu kakla likdami jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām panest?
11 Bet mēs ticam, ka ar Kunga Jēzus žēlastību tiksim pestīti, tāpat kā viņi.“
12 Viss pulks klusēja un klausījās, kad Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pagānu vidū.
13 Kad viņi bija beiguši rimāt, Jēkabs atbildēja, sacīdams: „Brāļi, uzklausait mani!
14 Sīmanis stāstīja, kā Dievam pirmo reizi labpaticis ļaudis no pagāniem pievienot savam vārdam.
15 Un ar to saskan praviešu vārdi, kā ir rakstīts:
16 Pēc tam es atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo mājokli; kas tanī sagāzies, to es atjaunošu un to atkal uzcelšu,
17 Lai pārējie cilvēki meklē to Kungu, un visi pagāni, pār kupem mans vārds ir piesaukts, —saka tas Kungs, kas to dara
18 Zināmu no mūžības.
19 Tāpēc es domāju, ka nevajaga apgrūtināt tos, kas no pagāniem atgriežas pie Dieva,
20 Bet viņiem vajag pavēlēt, lai sargās no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku un asins baudīšanas.
21 Jo Mozum no seniem laikiem ir visās pilsētās savi sludinātāji, un viņu katru sabatu lasa sinagogās.“
22 Tad apustuļi un vecaji līdz ar visu draudzi nolēma sūtīt no sava vidus izvēlētus vīrus kopā ar Pāvilu un Barnabu uz Antiochiju: Jūdu, ar pievārdu Barsaba, un Sīļu, vīrus, kas izcēlās starp brāļiem,
23 Un ar viņu roku rakstīt: „Apustuļi un vecaji sūta brāļu sveicienu brāļiem Antiochijā, Sirijā un Kilikijā, kas bijuši pagāni.
24 Tā kā mēs esam dzirdējuši, ka daži no mums, kam mēs neesam pavēlējuši, jūs ar vārdiem samulsinājuši, padarīdami šaubīgas jūsu dvēseles,
25 Tad mēs vienprātīgi nospriedām sūtīt pie jums izvēlētus vīrus līdz ar mūsu mīļajiem Barnabu un Pāvila,
26 Cilvēkiem, kas ar visu sirdi nodevušies mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdam.
27 Mēs esam sūtījuši Jūdu un Sīļu, kas to pašu arī vārdos pasacīs.
28 Jo Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu, kā vien šo nepieciešamo:
29 Sargāties no elku upupiem, asinīm, nožņaugtā un netiklības; no tā sargādamies, jūs labi darīsit. Dzīvojiet veseli!“
30 Atlaisti viņi nonāca Antiochijā un, draudzi sapulcējuši, nodeva vēstuli.
31 Kad viņi to lasīja, draudze priecājās par labo pamācību.
32 Bet Jūda un Sila, arī paši būdami pravieši, pamācīja brāļus ar daudz vārdiem un tos stiprināja.
33 Kad viņi kādu laiku tur bija palikuši, brāļi viņus ar miera sveicienu atlaida pie tiem, kas viņus bija sūtījuši.
34 [Bet Sila nolēma palikt tur.]
35 Bet Pāvils un Barnaba palika Antiochijā, kopā ar daudz citiem, mācī-dami un sludinādami tā Kunga vārdu.
36 Pēc dažām dienām Pāvils sacīja Bamabam: „Iesim atkal un visās pilsētās, kur tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim brāļus, kā tiem klājas!“
37 Barnaba gribēja ņemt līdz Jāni, sauktu Marku;
38 Bet Pāvils negribēja ņemt līdz tādu, kas Pamfilijā bija no viņiem nošķiries un nebija viņiem gājis darbā līdz.
39 Tad radās sarūgtinājums, tā ka viņi viens no otra šķīrās, un Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru.
40 Bet Pāvils, izvēlējis Silu, devās ceļā, un brāļi to novēlēja tā Kunga žēlastībai.
41 Viņš pārstaigāja Siriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.
