Hērods nokauj Jēkabu un apcietina Pēteri
1 Tajā laikā Hērods pacēla savu roku, lai vajātu dažus no draudzes. 2 Viņš ar zobenu nokāva Jēkabu, Jāņa brāli. 3 Redzēdams, ka jūdiem tas patīk, viņš saņēma arī Pēteri – tās bija Neraudzētās maizes dienas – 4 un, Pēteri sagrābis, lika iemest viņu cietumā un pavēlēja to apsargāt četrām kareivju nodaļām – pa četriem katrā. Pēc Pashas svētkiem viņš gribēja to vest tautas priekšā. 5 Kamēr Pēteris tika turēts cietumā, draudze nemitējās dedzīgi lūgt par viņu Dievu.
Pēteri atbrīvo no cietuma
6 Naktī, pirms Hērods gribēja viņu vest tautas priekšā, Pēteris, divām ķēdēm saistīts, gulēja starp diviem kareivjiem, un cietumsargi stāvēja sardzē pie durvīm. 7 Un, redzi, Kunga eņģelis nostājās blakus, un gaisma apspīdēja visu telpu. Eņģelis, piebakstījis Pēterim sānos, modināja to, sacīdams: “Celies ātri!” Un ķēdes nokrita no viņa rokām. 8 Eņģelis sacīja: “Sajozies un apauj sandales!” Un viņš tā darīja. Tad eņģelis saka viņam: “Apvelc virsdrēbes un nāc man līdzi!” 9 Viņš izgāja tam līdzi, bet nesaprata, ka notikums ar eņģeli ir īstenība. Viņam šķita, ka redz parādību. 10 Izgājuši cauri pirmajai sardzei un cauri otrajai, viņi iznāca pie dzelzs vārtiem, kas ved uz pilsētu, un tie viņiem atvērās paši no sevis. Kad viņi bija nogājuši vienu kvartālu, eņģelis pēkšņi viņu pameta. 11 Pēteris atguvies sacīja: “Tagad es patiesi zinu, ka Kungs ir sūtījis savu eņģeli un izrāvis mani no Hēroda rokām un no visa tā, uz ko gaidīja jūdi.” 12 To apzinājies, viņš devās uz Marijas māju, kas piederēja Jāņa, saukta arī par Marku, mātei. Tur bija sapulcējušies daudzi ļaudis un lūdza Dievu. 13 Viņš pieklauvēja, un pie vārtu durtiņām pienāca kalpone, vārdā Rode, lai apjautātos, kas tur ir. 14 Pazinusi Pētera balsi, viņa, vārtus neatvērusi, priecīga ieskrēja iekšā un paziņoja, ka pie vārtiem stāv Pēteris. 15 Bet tie viņai sacīja: “Tu esi jukusi!” Taču viņa neatlaidās – tā tiešām esot. Tad viņi sacīja: “Tas ir viņa eņģelis.” 16 Bet Pēteris joprojām klauvēja. Tie, atvēruši durvis, ieraudzīja viņu un pārbijās. 17 Mādams ar roku, lai viņi apklust, viņš izstāstīja tiem, kā Kungs izvedis viņu no cietuma. Tad viņš piekodināja: “Pavēstiet to Jēkabam un brāļiem!” – un devās prom uz citu vietu. 18 Iestājoties dienai, starp kareivjiem izcēlās liels sajukums – kas noticis ar Pēteri. 19 Bet Hērods, atnācis pēc viņa un neatradis, nopratināja sargus un pavēlēja tos sodīt ar nāvi. Pēc tam viņš devās prom no Jūdejas un palika Cēzarejā.
Hēroda nāve
20 Hērodam bija dusmas uz tīriešiem un sidoniešiem. Tie vienprātīgi ieradās pie viņa un, noskaņojuši sev par labu ķēniņa kambarkungu Blastu, lūdza mieru, jo to zemes pārtika no ķēniņa zemēm. 21 Noliktajā dienā Hērods, tērpies ķēnišķās drānās, apsēdās tronī un tautas priekšā tos uzrunāja, 22 un tauta sauca: “Tā ir Dieva balss, nevis cilvēka!” 23 Un tūdaļ Kunga eņģelis viņu sita, jo viņš nebija pagodinājis Dievu, un, tārpu saēsts, viņš nomira. 24 Bet Dieva vārds auga un izplatījās. 25 Barnaba un Sauls, pabeiguši savu kalpošanu, atgriezās no Jeruzālemes, sev līdzi paņēmuši Jāni, sauktu arī Marks.
1 Ap to pašu laiku ķēniņš Hērods apcietināja dažus draudzes locekļus, gribēdams tiem darīt ļaunu.
2 Viņš lika nogalināt ar zobenu Jēkabu, Jāņa brāli.
3 Redzēdams, ka tas jūdiem patika, viņš lika saņemt arī Pēteri. Bet bija Neraudzētās maizes dienas.
4 Viņš pavēlēja to saņemt un ielikt cietumā, nodevis sešpadsmit kareivjiem, kas pa četriem to sargāja, gribēdams viņu pēc Lieldienas svētkiem vest ļaužu priekšā.
5 Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu.
6 Kad Hērods viņu gribēja vest priekšā, tanī nakti Pēteris gulēja starp divi kareivjiem, divām važām saistīts, un sargi durvju priekšā sargāja cietumu.
7 Un redzi, tā Kunga eņģelis piestājās, un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: „Celies ātri augšā!“ Un važas nokrita no viņa rokām.
8 Eņģelis viņam sacīja: „Apjozies un apauj kājas!“ Viņš tā darīja. Un tas turpināja: „Apvelc savu mēteli un seko man!“
9 Viņš iznācis, tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita redzam parādību.
10 Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās.
11 Pēteris, atjēdzies, sacīja: „Tagad es tiešām zinu, ka tas Kungs sūtījis savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.“
12 To apzinājies, viņš devās uz Marijas namu; tā bija Jāņa, kam pievārds Marks, māte. Tur bija daudz sapulcējušies un lūdza Dievu.
13 Viņam pie vārtiem klauvējot, kāda kalpone, vārdā Rode, nāca kļausities;
14 Un Pētera balsi pazinusi, viņa aiz prieka neatvēra, bet steidzās un pavēstīja, ka Pēteris stāvot vārtu priekšā.
15 Tie viņai sacīja: „Tu esi traka.“ Bet viņa noteikti apgalvoja, ka tā esot. Tie sacīja: „Tas ir viņa eņģelis.“
16 Pēteris joprojām klauvēja. Viņi atvēra un atvēruši, to redzēdami, izbijās.
17 Viņš tiem māja ar roku, lai tie klusētu, un tiem pastāstīja, kā tas Kungs viņu izvedis no cietuma. Viņs sacīja: „Pasakait to Jēkabam un brāļiem!“ Un izgājis viņš devās uz citu vietu.
18 Bet, kad gaisma ausa, kareivjus pārņēma liels uztraukums, kas gan ar Pēteri esot noticis.
19 Hērods viņu meklēja, bet neatrada. Nopratinājis sargus, viņš pavēlēja tos notiesāt un, aizgājis no Jūdejas uz Cezareju, palika tur.
20 Viņam bija naids pret tiriešiem un sidoniešiem; bet tie nāca vienprātīgi pie viņa un, pierunājuši ķēniņa galminieku Blastu, lūdza mieru, tāpēc ka viņu zeme saņēma uzturu no ķēniņa zemes.
21 Noteiktajā dienā Hērods, apvilcis ķēniņa tērpu, apsēdās tronī un runāja uz tiem tautas priekšā.
22 Bet ļaudis sauca: „Tā ir Dieva balss, ne cilvēka!“
23 Tūdaļ tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc ka viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tārpu saēsts un nomira.
24 Bet tā Kunga vārds auga un izplatījās.
25 Savu uzdevumu Jeruzālemē izpildījuši, Barnaba un Sauls griezās atpakaļ, ņemdami līdz Jāni, ar pievārdu Marku.
