Pēteris un Kornēlijs
1 Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, centurions tā sauktajā itāliešu kohortā. 2 Viņš kopā ar visu savu namu bija ticīgs un dievbijīgs vīrs un darīja daudzus žēlsirdības darbus tautai, un pastāvīgi lūdza Dievu. 3 Ap dienas devīto stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli pie viņa ienākam un sakām: “Kornēlij!” 4 Baiļu pārņemts, viņš to uzlūkoja un teica: “Kas ir, Kungs?” Tad eņģelis sacīja: “Tavas lūgšanas un tavi žēlsirdības darbi ir nākuši Dieva priekšā un ir pieminēti. 5 Sūti tagad vīrus uz Jafu un liec ataicināt Sīmani, kam pievārds Pēteris. 6 Viņš mitinās pie kāda ādmiņa, vārdā Sīmanis, kura nams ir pie jūras.” 7 Kad eņģelis, kas ar viņu bija runājis, aizgāja, Kornēlijs pasauca divus kalpus un vienu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pie viņa kalpoja, 8 un, visu tiem paskaidrojis, sūtīja tos uz Jafu. 9 Nākamajā dienā, kad viņi jau tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa uz jumta lūgt Dievu. 10 Viņš bija izsalcis un gribēja ko iebaudīt, bet maltīti vēl tikai gatavoja. Pēkšņi viņš tapa garā aizgrābts. 11 Viņš redzēja debesis atveramies un kādu trauku it kā lielu palagu aiz četriem stūriem nolaistu zemē. 12 Tajā bija visi četrkājainie kustoņi un zemes rāpuļi, un debesu putni. 13 Un atskanēja balss: “Celies, Pēteri, kauj un ēd!” 14 Bet Pēteris sacīja: “Nemūžam, Kungs! Nekad neesmu ēdis neko nešķīstu un apgānītu.” 15 Bet balss sacīja viņam: “Ko Dievs ir šķīstījis, to nesauc par apgānītu.” 16 Tas atkārtojās trīs reizes, un tad trauks tūlīt tika pacelts debesīs. 17 Kamēr Pēteris vēl neizpratnē pārdomāja, kas tā varētu būt par parādību, ko viņš bija redzējis, lūk, Kornēlija sūtīti vīri, kas jautāja pēc Sīmaņa nama, bija apstājušies pie lieveņa 18 un skaļi klaušināja, vai šeit ir apmeties Sīmanis, kam pievārds Pēteris. 19 Pēteris vēl lauzīja galvu par šo parādību, bet Gars sacīja: “Redzi, trīs vīri tevi meklē. 20 Celies, kāp lejā un nešaubīdamies ej viņiem līdzi, jo es viņus esmu sūtījis.” 21 Tad Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: “Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat. Kāda iemesla dēļ jūs esat atnākuši?” 22 Tie sacīja: “Mūs pie tevis, svētā eņģeļa pamudināts, ir sūtījis centurions Kornēlijs, lai tu nāktu viņa namā – viņš uzklausīs tavus vārdus, viņš ir taisns un dievbijīgs vīrs, kuru ciena visa jūdu tauta.” 23 Viņš aicināja tos ienākt namā un uzņēma kā viesus. Otrā dienā viņš cēlās un devās tiem līdzi, un daži brāļi, kas bija no Jafas, gāja kopā ar viņu. 24 Kad nākamajā dienā viņi iegāja Cēzarejā, Kornēlijs viņus jau gaidīja, saaicinājis savus radus un tuvākos draugus. 25 Pēterim ienākot, Kornēlijs devās viņam pretī un, viņu sveicinādams, metās pie viņa kājām. 26 Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: “Celies augšā, arī es esmu tikai cilvēks.” 27 Runādamies viņi iegāja iekšā un ieraudzīja daudz sapulcējušos. 28 Pēteris tiem teica: “Jūs zināt, ka jūdiem nav atļauts saieties ar sveštautieti vai ieiet tā mājā. Bet Dievs man ir parādījis, ka nevienu cilvēku nevajag saukt par apgānītu vai nešķīstu. 29 Tādēļ es neiebildu, kad mani aicināja, un nācu šurp. Tad nu gribu zināt, kādēļ jūs mani aicinājāt.” 30 Kornēlijs atbildēja: “Pirms četrām dienām, kad es savā namā tāpat ap devīto stundu lūdzu Dievu, redzi, vīrs baltās drēbēs nostājās manā priekšā 31 un sacīja: Kornēlij, tava lūgšana ir uzklausīta un tavi žēlsirdības darbi ir pieminēti Dieva priekšā. 32 Tādēļ sūti kādu uz Jafu un liec ataicināt Sīmani, kam pievārds Pēteris un kas apmeties Sīmaņa ādmiņa namā pie jūras. 33 Tādēļ es tūlīt sūtīju pēc tevis, un tu darīji labi, ka atnāci. Tagad mēs visi esam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko Kungs tev ir pavēlējis.”
Pētera runa Kornēlija namā
34 Tad Pēteris tos uzrunāja: “Patiesi, es saprotu, ka Dievs cilvēku neskata pēc ārienes, 35 bet ikvienā tautā viņš pieņem katru, kas viņa bīstas un ir taisns savos darbos. 36 Viņš sūtīja israēliešiem vārdu, kas pasludina prieka vēsti – mieru caur Jēzu Kristu, kas ir Kungs pār visiem. 37 Jūs to zināt, kas noticis visā Jūdejā, jau no Galilejas, kad Jānis pasludināja kristību, – 38 ka Dievs Jēzu no Nācaretes ir svaidījis ar Svēto Garu un spēku, kā viņš gāja un darīja labus darbus un dziedināja visus velna kalpinātos, jo Dievs bija ar viņu. 39 Un mēs esam liecinieki visam, ko viņš darīja gan jūdu zemē, gan Jeruzālemē. Bet tie viņu nogalināja, piesizdami krustā. 40 Trešajā dienā Dievs viņu uzmodināja no mirušajiem un ļāva viņam parādīties – 41 gan ne visai tautai, bet Dieva iepriekš izraudzītajiem, mums, kas ar viņu kopā ēdām un dzērām pēc tam, kad viņš bija uzcēlies no mirušajiem. 42 Viņš mums pavēlēja sludināt un tautai it visur liecināt, ka viņš ir Dieva nolikts soģis pār dzīviem un mirušiem. 43 Par viņu visi pravieši liecina, ka ikviens, kas viņam tic, caur viņa vārdu saņem grēku piedošanu.”
Pagāni saņem Svēto Garu
44 Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas klausījās viņa vārdus. 45 Un ticīgie apgraizītie, kas bija atnākuši Pēterim līdzi, bija pārsteigti, ka Dievs Svētā Gara dāvanu izlējis arī pār pagāniem. 46 Viņi dzirdēja tos runājam mēlēs un slavējam Dievu. Tad Pēteris atbildēja: 47 “Vai gan šiem, kas saņēmuši Svēto Garu tāpat kā mēs, kāds var liegt ūdeni un tos nekristīt?” 48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus vārdā. Ļaudis viņu lūdza vēl dažas dienas uzkavēties.
1 Cezarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, virsnieks tā sauktajā itāļu rotā,
2 Ticīgs un dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu.
3 Tā ap devīto dienas stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: „Komēlij!“
4 To redzēdams, viņš pārbijās un sarija: „Kas ir, Kungs?“ Bet tas viņam atbildēja: „Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas.
5 Tagad nosūti vīrus uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris.
6 Tas dzīvo pie kāda ādmiņa Sīmaņa, kam ir nams jūrmalā.“
7 Kad eņģelis, kas ar viņu runāja, bija aizgājis, viņš atsauca divi vergus un kādu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pastāvīgi bija pie viņa,
8 Un, tiem visu izstāstījis, sūtīja tos uz Jopi.
9 Nākošajā dienā, kad tie bija ceļā un tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa uz jumta lūgt Dievu.
10 Būdams izsalcis, viņš gribēja ko baudīt. Kamēr tie gatavoja ēdienu, viņš kļuva garā aizrauts,
11 Un viņš redz debesi atvērtu un kādu ietvaru nonākam, it kā lielu palagu, aiz četriem stūriem nolaistu zemē.
12 Tanī bija visādi četrkājaini dzīvnieki un rāpuļi virs zemes un putni zem debess.
13 Un balss runāja uz viņu: „Celies, Pēteri, kauj un ēd!“
14 Bet Pēteris sarija: „Ne mūžam, Kungs, jo es nekad neesmu ēdis neko, kas ir nesvēts un nešķīsts.“
15 Vēl otrreiz balss uz viņu runāja: „Ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu!“
16 Tas notika trīs reizes, un ietvars tūdaļ tika uzcelts debesīs.
17 Pēterim neziņā esot, ko nozīmē šī parādība, ko viņš bija redzējis, lūk, Kornēlija sūtītie tūri, uzmeklējuši Sīmaņa namu, stāvēja pie vārtiem
18 Un stiprā balsī vaicāja, vai tur mājojot Sīmanis, ar pievārdu Pēteris.
19 Kad Pēteris šo parādību pārdomāja, Gars viņam sarija: „Redzi, trīs vīri tevi meklē.
20 Celies, kāp zemē un ej nešaubīdamies tiem līdz, jo es tos esmu sūtījis!“
21 Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: „Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat, kādā lietā jūs esat atnākuši?“
22 Bet tie atbildēja: „Virsnieks Kornēlijs, taisnīgs un dievbijīgs vīrs, kam visā jūdu tautā laba slava, svēta eņģeļa pamācīts, aicina tevi savā namā un grib dzirdēt, ko tu viņam teiksi.“
23 Ieaicinājis, viņš tos uzņēma. Bet nākošajā dienā viņš devās ceļā kopā ar tiem, un daži brāļi, kas bija no Jopes, gāja viņam lidz.
24 Otrā dienā viņi nonāca Cezarejā; Kornēlijs, saaicinājis savus radniekus un tuvākos draugus, viņus jau gaidīja.
25 Pēterim ieejot, Kornēlijs viņam nāca pretim un godināja viņu, mezdamies pie viņa kājām.
26 Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: „Celies, ari es esmu tikai cilvēks!“
27 Un, ar to sarunādamies, viņš gāja iekšā un redzēja daudz sapulcējušos.
28 Viņš tiem sacīja: „Jūs zināt, ka jūdam nav atļauts biedroties ar nejūdu vai iet pie viņa mājās; bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nevajag turēt par nesvētu vai nešķīstu.
29 Tāpēc aicināts es arī esmu nācis bez iebilduma. Tagad es vaicāju: Kādēļ jūs mani esat aicinājuši?“
30 Kornēlijs sacīja: „Priekš četrām dienām ap šo laiku, devītajā stundā, man savā namā Dievu lūdzot, piepeši kāds vīrs spožās drēbēs stāvēja manā priekšā
31 Un sacīja: Kornēlij, Dievs paklausījis tavas lūgšanas un pieminējis tavas dāvanas.
32 Sūti uz Jopi un ataicini Sīmani, kam pievārds Pēteris; tas mājo ādmiņa Sīmaņa namā pie jūras.“
33 Tāpēc es tūdaļ sūtīju pie tevis, un labi, ka tu atnāci. Tagad mēs visi stāvam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko tas Kungs tev pavēlējis.
34 Bet Pēteris sāka runāt, sacīdams: „Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu,
35 Bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.
36 Šis ir tas vārds, ko viņš Israēla bērniem sūtījis, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu: tas ir Kungs pār visiem.
37 Jūs zināt, kas noticis visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis pasludinājis,
38 Ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar viņu.
39 Mēs esam liecinieki visam, ko viņš darījis jūdu zemē un Jeruzālemē. Viņu tie nonāvējuši, pakārdami pie krusta.
40 Dievs viņu uzmodinājis trešajā dienā un viņam licis parādīties,
41 Ne visiem ļaudīm, bet Dieva iepriekš izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas ar viņu esam ēduši un dzēruši pēc viņa augšāmcelšanās no mirušiem.
42 Un viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.
43 Par viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz viņu, viņa vārdā dabū grēku piedošanu.“
44 Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.
45 Un ticīgie jūdi, kas Pēterim bija lidz, izbijās, ka Svēta Gara dāvana bija izlieta ari pār pagāniem,
46 Jo viņi tos dzirdēja mēlēs runājam un Dievu teicam. Tad Pēteris atbildēja:
47 „Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?“
48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus vārdā. Tad tie lūdza, lai viņš dažas dienas pie tiem paliktu.
