Dāvida pēdējie vārdi
1 Šie ir Dāvida pēdējie vārdi.
Tā saka Dāvids, Jišaja dēls,
tā saka vīrs, kas jo augstu celts,
Jēkaba Dieva svaidītais,
Israēla dziesminieks:
2 “Kunga Gars runāja caur mani,
viņa vārdi – man uz mēles.
3 Israēla Dievs teica,
Israēla klints mani uzrunāja:
kas cilvēkus valda taisnībā,
kas valda, bīdamies Dieva, –
4 kā rīta gaisma, kad saule aust,
kā rīts bez mākoņiem,
kā gaišums pēc lietus, kas liek sazaļot zemei!
5 Vai tad mans nams nav ar Dievu?
Vai ne mūžīgu derību viņš slēdza ar mani,
kas viscaur sakārtota un uzturēta?
Vai visa mana glābšana, viss prieks
nav viņa diedzēts?
6 Bet nelieši ir kā ērkšķi,
ko nosviež zemē, –
rokā nav turami!
7 Ja kāds tos ņem,
tas sarūpē dzelzi vai šķēpa kātu –
un tos ugunī sadedzina turpat uz vietas!”
Dāvida gvarde
(1L 11:10–47)8 Šie ir Dāvida varoņu vārdi: gudro sapulcēs sēdošais, triju vidū galvenais, ecnietis Adīno, kas nonāvējis astoņus simtus vienā reizē.
9 Nākamais pēc viņa – Elāzārs, ahohieša Dodo dēls, no trim varoņiem, kas bija kopā ar Dāvidu, kad viņi izaicināja filistiešus, kuri tur bija sapulcējušies karot. Israēlieši atkāpās, 10 bet viņš cēlās un kāva filistiešus, līdz viņam pagura roka un zobens pielipa pie rokas. Kungs todien deva lielu uzvaru, un karapulks atgriezās pie viņa, tikai lai izģērbtu kritušos.
11 Nākamais pēc viņa – harārietis Šamma, Āges dēls. Filistieši bija sapulcējušies Lehī, un tur bija lēcu lauks. Karapulks bēga no filistiešiem, 12 bet viņš nostājās tīruma vidū, attīrīja to un kāva filistiešus, un Kungs deva lielu uzvaru.
13 Pļaujas laikā trīs no trīsdesmit virsniekiem nokāpa pie Dāvida Adullāmas alā. Filistieši bija uzslējuši nometni Refāiešu ielejā. 14 Dāvids toreiz bija cietoksnī, bet filistiešu sardze – Betlēmē. 15 Dāvidam iekārojās, un viņš teica: “Ja kāds mani padzirdītu ar ūdeni no Betlēmes akas pie pilsētas vārtiem!” 16 Tad trīs varoņi izlauzās cauri filistiešu nometnei, pasmēla ūdeni no Betlēmes akas pie pilsētas vārtiem un atnesa Dāvidam, bet viņš nedzēra un ziedoja to Kungam. 17 Viņš teica: “Lai Kungs pasarga, ka es tā darītu! Vai tās nav to vīru asinis, kas gāja pret savu dzīvību?!” – un nedzēra. Tādi bija šo trīs varoņu darbi.
18 Abīšajs, Joāba brālis, Cerūjas dēls, bija tiem trijiem par galveno. Viņš atvēzēja šķēpu pret trim simtiem, tos nonāvēdams, un viņam bija slava tāpat kā tiem trijiem. 19 Vai gan viņš nav godājamāks par šiem trijiem un viņu virsnieks, kaut arī nebija viens no tiem?
20 Un Benājāhu, Jehojādas dēls, stiprinieks no Kabceēlas, kas veica varenus darbus, – viņš nokāva divus, kas bija moābiešiem kā lauvas, un sniegotā dienā nokāpa akā un nogalināja lauvu. 21 Viņš nokāva kādu iespaidīga izskata ēģiptieti. Kaut ēģiptietim rokā bija šķēps, viņš izgāja pret to ar rungu, izrāva ēģiptietim no rokām šķēpu un nogalēja ar viņa paša šķēpu. 22 Tādi bija Benājāhu, Jehojādas dēla, darbi, un viņam bija slava tāpat kā tiem trijiem varoņiem. 23 Viņš bija godājamākais no trīsdesmit, kaut arī nebija viens no tiem trijiem, un Dāvids viņu iecēla par savu miesassargu.
24 Asā-Ēls, Joāba brālis, bija starp tiem trīsdesmit; betlēmietis Elhānāns, Dodo dēls; 25 harodietis Šamma; harodietis Elīka; 26 paltietis Helecs; tekoietis Īra, Ikēša dēls; 27 anatotietis Abīezers; hušātietis Mebunajs; 28 ahohietis Calmons; netofātietis Mahrajs; 29 netofātietis Hēlebs, Baānas dēls; Itajs, Rībaja dēls, no Gibas, no benjāminiešiem; 30 pirātonietis Benājāhu; Hidajs no Gaašas ielejām; 31 arābs Abī-Albons; barhūmietis Azmāvets; 32 šaalbīmietis Eljahba; Jonatāns no Jāšēna dēliem; 33 harārietis Šamma; harārietis Ahīāms, Šārāra dēls; 34 Elīfelets, maahieša dēla Ahasbaja dēls; gīlonietis Elīāms, Ahītofela dēls; 35 karmelietis Hecro; arbietis Paarajs; 36 Jigals, Nātāna dēls, no Cobas; gādietis Bānī; 37 amonietis Celeks; beērotietis Nahrajs, Joāba, Cerūjas dēla ieroču nesējs; 38 jitrietis Īra; jitrietis Gārēbs; 39 hetietis Ūrija – kopā trīsdesmit septiņi.
1 Un šie ir Dāvida pēdējie vārdi—Dāvida, Isaja dēla, vārdi. Tā teica tas vīrs, kas bija ticis diženi paaugstināts, Jēkaba Dieva svaidītais, kas slavināts Israēla dziesmās un kas pats bija sirsnīgs Israēla dziesmu cienītājs un skandinātā js:
2 „Ta Kunga Gars runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles.
3 Israēla Dievs ir pats runājis ar mani, Israēla klints man ir sacījusi: Pār cilvēkiem valda taisnīgi tas, kas valda Dieva bijībā:
4 Viņš ir kā rīta gaisma, kā rīta saule, kas atspīd skaidrā rītā, kad pēc lietus zaļā zelmeņa asni dīgst no zemes.
5 Vai tāds pats nav mans nams savā saistībā ar Dievu? Dievs pats taču ir slēdzis ar mani mūžīgu derību, kas visādi labi izkārtota un nodrošināta visai manai dzīves laimei, visam tam, kas ir patīkams, —vai Viņš neliks tam plaukt?
6 Bet ļaundari ir kā ērkšķi, ko nomet, jo tos nevar neviens rokā saturēt,
7 Un ikviens, kas tiem pieskaras, tas lai pienācīgi apbruņojas ar dzelzi un lai rīkojas veikli ar šķēpa kātu un tos sadedzina ar uguni tanī vietā, kur tie auguši!“
8 Šie ir to varoņu vārdi, kas Dāvidam bijuši: Jošeb-Bašebets, tachkemonietis, tas bija cīnītāju trijotnes priekšnieks, visizcilākais, kas, savu šķēpu pacēlis, vienā reizē nodūra astoņi simti ienaidnieku.
9 Un pēc viņa trijotnē nākamais bija Ēleāzars, Dodo dēls, Ahohija dēla dēls; viņš bija kopā ar Dāvidu, un tie sakāva filistiešus toreiz, kad viņi bija sapulcējušies karam un israēlieši jau atkāpās;
10 Tad viņš palika stāvot un sarīkoja asins pirti filistiešiem, kamēr viņa roka piekusa un galīgi pielipa pie zobena. Tā tas Kungs deva tanī dienā Israēlam lielisku uzvaru, tā ka karaspēks viņa vadībā atkal atgriezās, lai nogalinātos aplaupītu.
11 Nākošais pēc viņa bija Šamma, hararieša Ages dēls. Kādreiz filistieši bija salasījušies pie Lehijas, un tur bija kāds tīruma stūris pilns ar lēcām; kad nu tauta bēga no filistiešiem,
12 Tad viņš viens pats nostājās tīruma vidū, noturējās tanī un kāva filistiešus, un tas Kungs viņam piešķīra lielu uzvaru.
13 Reiz šie trīs priekšnieki no trīsdesmit pašiem pirmajiem vīriem ieradās pļaujamā laikā pie Dāvida Adullamas alā, un tanī pašā laikā filistiešu sirotāju pulki bija uzcēluši savas teltis Refaima līdzenumā.
14 Dāvids tolaik atradās kalnos nocietinātā vietā, bet filistiešu kareivji bija novietoti Betlēmē.
15 Un Dāvidam bija ienākusi prātā pārgalvīga iedoma, un viņš sacīja: „Kas man atnesīs ūdeni no tās akas, kura atrodas Betlēmē pie pilsētas vārtiem?“
16 Tad šie trīs varoņi izlauzās cauri filistiešu nometnei, pasmēla ūdeni no akas Betlēmē pie vārtiem un atnesa to Dāvidam. Bet viņš to negribēja dzert un izlēja kā dzejamo upuri tam Kungam
17 Un teica: „Lai tas Kungs mani pasargā, ka es tā kaut ko darītu! Vai tad tās nav to vīru asinis, kup bija nogājuši, savu dzīvību netaupīdami?“ Un viņš to negribēja dzert. Tādus darbus šie trīs varoņi bija izdarījuši.
18 Bet Abišajs, Joāba brālis, Cerujas dēls, bija šo trīsdesmit vīru galva; viņš savu šķēpu vicināja pār trīs simt vīriem un tos nokāva, un viņš bija ļoti lielā cieņā starp tiem trīsdesmit.
19 Starp šiem trīsdesmit viņš bija pats galvenais, un tāpēc viņš bija tiem par priekšnieku; tomēr triju pirmo varoņu augstumu viņš nesasniedza.
20 Benaja, Jojadas dēls, drosmīgs vīrs, kas lielus darbus darījis, bijano Kabceēlas; viņš nogalināja abus Ariēla dēlus, Moāba varoņus; viņš arī devās reiz alā un nokāva lauvu kādā dienā, kad sniegs bija uzkritis.
21 Viņš ari nogalināja milzīga auguma ēģiptieti, un šī ēģiptieša rokā bija šķēps; bet viņš pie tā gāja ar nūju, izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un to nodūra ar viņa paša šķēpu.
22 To visu izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija liela slava trīsdesmit varoņu starpā.
23 Viņš bija visaugstāk cienītais no visiem trīsdesmit, bet trīs pirmos varoņus arī viņš nesasniedza. Un Dāvids viņu nolika savas miesas sardzes priekšgalā.
24 Arī Asahēls, Joāba brālis, bija starp šiem trīsdesmit; Ēlhanans, Dodo dēls no Betlēmes,
25 Šamma no Harodas; Elika no Harodas,
26 Halecs, Paltija dēls; īra, Ikeša dēls, no Tekojas,
27 Abiēzers no Anatotas; Mebunajs no Hušas,
28 Salmons, Aho dēls; Marajs no Netofas,
29 Halebs, Baānas dēls, no Netofas; Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas Benjamīna ciltī,
30 Benaja no Piratonas; Hidajs no Gaāšas upju novadiem;
31 Abialbons no Arabas tuksneša; Asmavets no Bahurimas;
32 Eljaba no Šaālbonas; ari gunietis Jāzens;
33 Jonatāns, Šammas dēls, no Harāras; Ahiāms, Šarara dēls, no Harāras;
34 Ēlifelets, Ahasebaja dēls, no Bet-Maāchas; Eliāms, Ahitofela dēls, no Gilonas;
35 Hecrajs no Karmela; Paārajs no Arbas;
36 Īgals, Nātāna dēls, no Cobas; Banijs no Gadas;
37 Amonietis Celeks; Naharajs no Beērotas, Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs;
38 Īra no Tatīras un Garebs arī no Tatīras,
39 Un hetietis Ūrija, —pavisam kopā—trīsdesmit septiņi vīri.
