Jūda sāk sacelšanos
1 Makabejietis Jūda un tie, kas bija līdz ar viņu, slepus ieradās apdzīvotās vietās un aicināja kopā savus tuviniekus un tos, kas vēl bija stingri palikuši jūdu ticībā. Pavisam viņi sapulcināja kādus sešus tūkstošus. 2 Viņi lūdza Dievu vērst savu skatienu uz tautu, ko visi mīdīja kājām, apžēloties par templi, ko bezdievīgi cilvēki bija apgānījuši, 3 iežēloties par izpostīto pilsētu, kurai draudēja nolīdzināšana līdz ar zemi, ieklausīties uz debesīm brēcošajās asinīs, 4 atcerēties nevainīgo zīdaiņu pretlikumīgās slepkavības un zaimošanu, kas notika viņa vārdā, – viņi lūdza, lai Dievs vērš savu naidu pret visu šo ļaunumu. 5 Kad Makabejs jau bija tik daudzus ap sevi sapulcinājis, viņš cittautiešiem kļuva neuzveicams, jo Kunga dusmas bija pārvērtušās par žēlsirdību. 6 Negaidīti ieradies pilsētās un ciemos, viņš tos nodedzināja un, ieņēmis svarīgas vietas, ne mazums ienaidnieku piespieda bēgt, 7 visvairāk šādus uzbrukumus viņš veica nakts aizsegā. Slava par viņa drosmi izplatījās visur.
Pirmā uzvara pār Nikanoru
8 Filips, redzēdams, ka pamazām šis vīrs virzās pretim panākumiem un arvien biežāk gūst veiksmi, rakstīja Lejassīrijas un Foinīkijas militārajam virspavēlniekam Ptolemajam, lai tas nāk palīgā ķēniņam. 9 Ptolemajs tūlīt nosūtīja Nikanoru, Patrokla dēlu, ko bija izvēlējies no saviem labākajiem draugiem, un, nodevis viņa rīcībā ne mazāk kā divdesmit tūkstošus vīru no dažādām tautām, pavēlēja izdeldēt visu jūdu cilti. Viņš lika līdzi doties arī karavadonim Gorgijam, kam kara lietās bija pieredze. 10 Nikanors bija nolēmis, ka divus tūkstošus talantu, ko ķēniņam kā nodevu vajadzēja maksāt romiešiem, viņš sagādās, pārdodot jūdu gūstekņus. 11 Tādēļ viņš sūtīja ziņu uz piejūras pilsētām, aicinādams pirkt jūdu gūstekņus, solīdams deviņdesmit gūstekņus par vienu talantu. Viņš neko nejauta par visa Valdītāja viņam gatavoto sodu. 12 Kad Jūda uzzināja, ka Nikanors devies ceļā, viņš to paziņoja arī tiem, kas bija kopā ar viņu. 13 Gļēvie un tie, kas neticēja Dieva taisnīgajam sodam, pameta šo vietu un aizbēga katrs uz savu pusi. 14 Citi pārdeva visu, kas viņiem vēl bija atlicis, un lūdza, lai Dievs viņus pasargā no bezdievja Nikanora, kas viņus jau bija pārdevis, pirms cīņa bija notikusi – 15 ja ne viņu pašu dēļ, tad vismaz tās derības dēļ, kas slēgta ar viņu tēviem, un sava svētā un diženā vārda dēļ, kādā viņi tiek dēvēti. 16 Tad Makabejs sapulcināja visus, kas ap viņu bija, skaitā aptuveni sešus tūkstošus vīru, un mudināja nenobīties no ienaidniekiem un neatkāpties milzīgā cittautiešu pulka priekšā, kas netaisnīgi bija viņiem uzbrukuši, 17 bet cīnīties drosmīgi, acu priekšā paturot gan zaimošanu, ko cittautieši atļāvušies pret svēto vietu, gan apsmietās pilsētas postīšanu, gan no tēviem mantotās dzīves kārtības iznīcināšanu. 18 Viņš teica: “Ienaidnieki paļaujas uz ieročiem un savu drosmi, bet mēs paļaujamies uz visvareno Dievu, kas ar vienu mājienu spēj satriekt gan tos, kas nāk pret mums, gan visu pasauli.” 19 Viņš pastāstīja viņiem par palīdzību, kādu piedzīvojuši viņu senči, par to, kā Sennahērimā gāja bojā simt astoņdesmit pieci tūkstoši vīru, 20 un arī par to, kā Bābelē, būdami tikai astoņi tūkstoši vīru un vēl četri tūkstoši maķedoniešu, tie cīnījušies pret galatiešiem, un, kad maķedonieši apjukuši, viņi vieni paši stājušies pretī simt divdesmit tūkstošiem vīru un visus pieveikuši, tādēļ ka palīdzība viņiem nākusi no debesīm, un viņi ieguvuši lielu laupījumu. 21 To stāstīdams, viņš iedvesa tiem drosmi un gatavību mirt par bauslību un tēvzemi. Tad viņš sadalīja karaspēku četrās daļās. 22 Saviem brāļiem – Simonam, Jāzepam un Jonātam – viņš uzdeva katram vadīt vienu pulku, katra pakļautībā dodot tūkstoš piecsimt vīru, 23 un arī Elāzāram. Pēc lasījuma no svētās grāmatas viņš deva kaujas signālu, iedrošinot ar Dieva palīdzību, un pats pirmā pulka priekšgalā metās pret Nikanoru. 24 Tā kā Visuvarenais bija viņu sabiedrotais, viņi nogalināja vairāk nekā deviņus tūkstošus ienaidnieku, bet ievainoja un sakropļoja lielāko daļu Nikanora karavīru un visus piespieda bēgt. 25 Viņi arī atņēma naudu tiem, kas bija atnākuši viņus pirkt. Tos viņi vajāja labu gabalu, līdz beidzot viņiem pietrūka laika, 26 jo tā bija diena pirms sabata. Tādēļ viņi neturpināja dzīties tiem pakaļ. 27 Uzlasījuši ienaidnieku ieročus un novilkuši kritušajiem bruņas, viņi svētīja sabatu, bezgala pateikdamies Kungam un to slavinādami, jo viņš tos tajā dienā bija izglābis, parādot, ka no jauna ir iežēlojies par viņiem. 28 Pēc sabata viņi daļu laupījuma izdalīja sakropļotajiem, atraitnēm un bāreņiem, pārējo sadalīja savā starpā un saviem bērniem. 29 Kad tas bija izdarīts, viņi sarīkoja kopīgu lūgšanu. Viņi lūdza, lai žēlīgais Kungs beidzot izlīgst ar saviem kalpiem.
Nākamā uzvara
30 Tāpat arī, cīnīdamies pret Timoteja un Bakhida karapulkiem, viņi nogalināja vairāk nekā divdesmit tūkstošus viņu vīru un veiksmīgi pārvarēja augstos nocietinājumus. Lielo kara laupījumu viņi sadalīja vienādās daļās sev, sakropļotajiem, bāreņiem un atraitnēm un arī vecajiem. 31 Uzlasījuši pretinieku ieročus, viņi tos noglabāja piemērotās vietās, bet pārējo laupījumu aizveda uz Jeruzālemi. 32 Timoteja karaspēka vadoni viņi nogalināja, jo viņš bija bezgodīgs vīrs un bija sagādājis jūdiem daudz ciešanu. 33 Svinot uzvaras svētkus tēvzemē, viņi sadedzināja Kallistenu un vēl citus, kas bija sabēguši vienā mājā – tie reiz bija dedzinājuši svētos vārtus un tagad par savu bezdievību saņēma pelnīto algu. 34 Bet trīskārt nolādētais Nikanors, kas bija atvedis tūkstoš tirgoņus, lai tiem pārdotu jūdus, 35 ar Dieva palīdzību dabūja piedzīvot pazemojumu no tiem, kurus viņš turēja par galīgu niecību. Novilcis savas goda drēbes, viņš viens pats kā izbēdzis vergs bēga prom cauri visai zemei, līdz nonāca Antiohijā, pagalam apbēdināts par sava karaspēka bojāeju. 36 Viņš, kas bija solījis romiešiem samaksāt nodevas, iegūstot naudu par sagūstītajiem jūdiem, bija spiests atklāti atzīt, ka Dievs ir jūdu aizstāvis un tādēļ viņi ir neievainojami, jo paklausīgi seko viņa noteiktajiem baušļiem.
