1 Aprakstos atrodams norādījums, ka pravietis Jeremija ir licis tiem, kas bija aizvesti, dabūt uguni tādā veidā, kā norādīts, 2 un ka pravietis viņiem arī stingri noteicis neaizmirst Kunga pavēles un neļaut savu prātu vest maldināšanā, skatoties uz zelta un sudraba dievu tēliem un to rotājumiem. 3 Vēl daudz ko citu teikdams, pravietis piekodinājis, lai viņi savā sirdī neatkāpjas no bauslības. 4 Tajā pašā rakstā arī vēstīts, ka pravietis pēc Dieva norādījuma pavēlējis viņiem telti un lādi nest visur sev līdzi. Kad viņi bija nonākuši pie kalna, no kura Mozus bija skatījis Dieva apsolīto zemi, 5 Jeremija uzgāja alu, ienesa tajā telti, lādi un ziedojumu altāri un aiztaisīja ieeju alā. 6 Daži no tiem, kas viņam sekoja, piegāja pie ieejas un gribēja to iezīmēt, lai ceļš uz to vēlāk būtu zināms, bet viņi vairs nevarēja to atrast. 7 Kad Jeremija to uzzināja, viņš pārmeta tiem, teikdams: “Lai šī vieta paliek nezināma līdz laikam, kad Dievs sauks kopā savu tautu un apžēlosies par to! 8 Tad Kungs to parādīs, un viņa godība kļūs redzama mākonī, kā viņš reiz Mozum atklājās, un notiks, kā ir gribējis Sālamans – lai šī vieta ir pilna svētības.” 9 Pravietis atklāja viņiem arī, kā gudrais Sālamans pienesa svētības upuri templī, kad tas bija pabeigts. 10 Tāpat kā toreiz, kad Mozus vērsās ar lūgšanu pie Dieva un no debesīm nāca uguns, kas aprija upuri, tā arī Sālamans pielūdza Dievu, un no debesīm nāca uguns, kas aprija dedzināmo upuri. 11 Mozus teica: “Par grēkiem ziedotais upuris tika aprīts tādēļ, ka ļaudis bija atturējušies no ēšanas.” 12 Tā Sālamans vadīja šīs astoņas dienas. 13 Tas viss ir izklāstīts un pieminēts rakstos, kas Nehemijas laikā pierakstīti, un minēts ir arī tas, kā Nehemija, savācis vienkop grāmatas par ķēniņiem un praviešiem, Dāvida grāmatas un vēstules ķēniņiem par ziedojumu upurēšanu, izveidoja grāmatu krātuvi. 14 Tāpat arī Jūda savāca kopā visus rakstus, kas kara laikā bija pazuduši, un tas viss tagad atrodas pie mums. 15 Ja jums kaut kas no tā ir nepieciešams, atsūtiet pie mums kādus, kas jums to aizgādās.
16 Mēs jums rakstām tādēļ, ka gatavojamies svinēt šķīstīšanas svētkus. Jūs darītu labi, ja arī jūs svinētu šīs dienas. 17 Mēs ceram, ka Dievs, kas ir izglābis visu savu tautu un atdevis tai apsolīto zemi, valstību, priesterību un svētību, 18 kā viņš to bija apsolījis caur savu bauslību, drīz apžēlosies par mums un no visas pasaules savedīs mūs kopā svētajā vietā, jo viņš ir izrāvis mūs no milzīga posta un darījis šķīstu šo vietu.
Izklāsta priekšvārds
19 Mēs centīsimies īsā izklāstā darīt jums zināmus notikumus, kas saistīti ar makabejieti Jūdu un viņa brāļiem, par lielā tempļa šķīstīšanu un altāra iesvētīšanu, 20 kā arī par kariem pret Antiohu Epifanu un viņa dēlu Eipatoru, 21 par debess zīmēm, kas parādījās tiem, kas stipri turējās jūdu ticībā, un kā viņi, būdami skaitā nedaudzi, atkaroja visu zemi, patrieca un vajāja barbaru pūļus, 22 arī par to, kā viņi atguva visā pasaulē izdaudzināto templi un atbrīvoja pilsētu, bet tos, kuri grasījās atcelt baušļus, nostādīja uz pareizā ceļa, jo Kungs viņiem bija labvēlīgs un žēlīgs. 23 To visu Jāsons no Kirēnes ir izklāstījis piecās grāmatās. 24 Redzēdami grāmatu kaudzi un lielo materiāla daudzumu, ko ir grūti izklāstīt, aptverot vienotā stāstījumā, 25 mēs rūpējāmies par to, lai aizkustinātu lasītāju dvēseli un tiem, kas par to domās, būtu vieglāk to atcerēties un lai visiem tas būtu noderīgs. 26 Mums, kas esam uzņēmušies smagās pūles izveidot izklāsta kopsavilkumu, šis darbs nav viegls, tas prasa sviedrus un pastāvīgu nomodu, 27 gluži tāpat kā nav viegli tam, kurš uzņēmies sarīkot dzīru mielastu un cenšas gādāt, lai citiem būtu labi. Tomēr mēs labprāt uzņemsimies pūles citiem par iepriecinājumu. 28 Mēs neko nelabosim atsevišķo stāstījumu saturā, bet vairāk pūļu veltīsim, lai izveidotu saīsinātu pārstāstu. 29 Gluži kā celtniekam, kas būvē jaunu māju, jārūpējas par celtni kopumā, bet par nepieciešamo rotājumu jādomā tam, kurš šo māju apdarinās un apgleznos, tā, es domāju, ir arī ar mums. 30 Stāstījuma gaita un izklāsta secība kopumā, kā arī atsevišķu daļu izstrādājums ir veicams pienākums tam, kurš pirmais uzrakstījis šo stāstu, 31 bet tam, kurš veido pārstāstījumu, jācenšas izstrādāt pēc iespējas īsāku visa darba izklāstu. 32 Tik daudz vēl piebilduši pie iepriekš teiktā, nu ķersimies pie paša izklāsta. Būtu muļķīgi, ja ievads iznāktu garāks nekā pats izklāsts.
