Amacjāhu valda pār Jūdu
(2L 25:1–26:2)1 Israēla ķēniņa Jehoāša, Jehoāhāza dēla, otrajā valdīšanas gadā sāka valdīt Amacjāhu, Jūdas ķēniņa Jehoāša dēls. 2 Viņš sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, Jeruzālemē viņš valdīja divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Jehoadāna no Jeruzālemes. 3 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, – nevis tā, kā tēvs Dāvids, bet gan tā, kā viņa tēvs Jehoāšs. 4 Nenovāca tikai augstieņu altārus. Tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros.
5 Kad viņa vara bija nostiprinājusies, viņš lika nokaut tos savus kalpus, kas bija nokāvuši ķēniņu, viņa tēvu. 6 Bet slepkavu dēlus viņš nelika nonāvēt, jo, kā rakstīts Mozus bauslības grāmatā, Kungs ir pavēlējis: “Nenonāvējiet tēvus dēlu vietā un dēlus nenonāvējiet tēvu vietā, katrs lai mirst savu grēku dēļ.”
7 Sāls ielejā viņš nokāva desmit tūkstošus edomiešu un karā sagrāba Selu. Viņš to nosauca par Jokteēlu, tā to sauc līdz šai dienai.
8 Tad Amacjāhu sūtīja vēstnešus pie Jehoāša, Jehoāhāza dēla, Jehus dēla dēla, lai teiktu: “Nāc, tiksimies kaujā!” 9 Israēla ķēniņš Jehoāšs sūtīja pie Jūdas ķēniņa Amacjāhu, lai pavēstītu: “Lebanona ērkšķu krūms sūtīja pie Lebanona ciedra koka un sacīja: dod savu meitu manam dēlam par sievu, bet Lebanona lauka zvēri samina ērkšķi. 10 Patiesi, tu esi sakāvis Edomu, tādēļ tava sirds lepojas. Paliec ar godu savā namā! Kādēļ tu gribi sākt ķildu sev pašam par ļaunu? Tu kritīsi un Jūda kopā ar tevi!” 11 Bet Amacjāhu neklausījās. Tad Israēla ķēniņš Jehoāšs devās karā – viņš un Jūdas ķēniņš Amacjāhu devās uz Bēt-Šemešu Jūdā. 12 Israēls sakāva Jūdu, un ikviens bēga uz savu telti. 13 Israēla ķēniņš Jehoāšs pie Bēt-Šemešas sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacjāhu, Jehoāša dēlu, Ahazjāhu dēla dēlu. Tad viņš devās uz Jeruzālemi un nopostīja Jeruzālemes mūrus no Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem – četri simti elkoņu garumā. 14 Viņš paņēma visu zeltu un sudrabu, visus traukus, kurus atrada Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, saņēma ķīlniekus un atgriezās Samarijā.
15 Pārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, viņa varenība un kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 16 Jehoāšs apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Samarijā pie Israēla ķēniņiem. Pēc viņa sāka valdīt tā dēls Jārobāms.
17 Jūdas ķēniņš Amacjāhu, Jehoāša dēls, pēc Israēla ķēniņa Jehoāša, Jehoāhāza dēla, nāves vēl dzīvoja piecpadsmit gadus.
18 Pārējie Amacjāhu darbi – vai tad par tiem nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā? 19 Jeruzālemē sacēlās pret viņu, tad viņš bēga uz Lāhīšu, bet tie devās pēc viņa uz Lāhīšu un tur nonāvēja. 20 Viņu atveda ar zirgiem un apbedīja pie tēviem Jeruzālemē, Dāvida pilsētā. 21 Visa Jūdas tauta par ķēniņu viņa tēva Amacjāhu vietā iecēla Azarju, viņš bija sešpadsmit gadus vecs. 22 Viņš uzcēla Ēlatu. Viņš to pievienoja Jūdai pēc tam, kad ķēniņš Amacjāhu bija apgūlies pie tēviem.
Jārobāms II valda pār Israēlu
23 Jūdas ķēniņa Amacjāhu, Jehoāša dēla, piecpadsmitajā gadā Samarijā sāka valdīt Israēla ķēniņš Jārobāms, Jehoāša dēls. Viņš valdīja četrdesmit vienu gadu. 24 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, un nenovērsās no visiem Jārobāma, Nebāta dēla, grēkiem, ar kuriem tas bija licis grēkot Israēlam. 25 Viņš atguva Israēla iepriekšējās robežas no Hamātas līdz klajumu jūrai, kā Kungs, Israēla Dievs, bija sacījis. Viņš bija runājis caur savu kalpu, pravieti Jonu, Amitaja dēlu, no Gat-Heferas. 26 Kungs redzēja, ka Israēla ciešanas ir jo rūgtas, ne saistītajiem, ne brīvajiem nebija palīga Israēlā. 27 Bet Kungs nebija teicis, ka iznīcinās Israēla vārdu apakš debess, tāpēc viņš to izglāba ar Jārobāma, Jehoāša dēla, roku.
28 Pārējie Jārobāma darbi un viss, ko viņš darīja, un viņa varonība, kā viņš cīnījās un kā pievienoja Israēlam Damasku un Jūdas Hamātu, – vai tad par to nav rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā? 29 Jārobāms apgūlās pie tēviem, Israēla ķēniņiem, un pēc viņa sāka valdīt tā dēls Zeharjahu.
1 Un Joasa, Israēla ķēniņa Joahasa dēla, otrā valdīšanas gadā Amacja, Jūdas ķēniņa Joasa dēls, kļuva ķēniņš Jūdā.
2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja kā ķēniņš divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa māte saucās Joadana un bija cēlusies no Jeruzālemes.
3 Un viņš darīja to, kas ir taisns tā Kunga acīs, kaut gan ne tā kā viņa ciltstēvs Dāvids, bet gan kā viņa paša tēvs Joass.
4 Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl joprojām pienesa kaujamos upurus un kvēpināja augstienēs.
5 Pēc tam, kad viņa ķēniņa vara bija nostipnnājusies, viņš lika sodīt ar nāvi tos savus kalpus, kuj-i bija viņa tēvu, ķēniņu, nogalinājuši.
6 Bet slepkavu dēlus viņš nenogalināja, kā tas ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, kur tas Kungs ir pavēlējis, sacīdams: „Nenonāvējiet tēvus bērnu dēļ nedz arī bērnus tēvu dēļ, bet lai ikviens mirst pats savu grēku dēļ.“
7 Un viņš bija arī tas, kas nogalināja desmit tūkstoš ēdomiešus Sāls ielejā un ieņēma Selu ar cīņu un nosauca to—tāds tās vārds ir vēl līdz šai dienai—Jokteēla.
8 Toreiz Amacja nosūtīja vēstnešus pie Joasa, Joahasa dēla, Jehus mazdēla, Israēla ķēniņa, un lika tam pateikt: „Nāc, mērosimies viens ar otru spēkiem!“
9 Bet Israēla ķēniņš Joass sūtīja sūtņus pie Jūdas ķēniņa Amacjas un lika tam atbildēt: „Ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedru koka Libanonā, sacīdams: „Dodi savu meitu manam dēlam par sievu!“ Bet tad skrēja Libanona meža zvēri pāri par ērkšķu krūmu un to samina.
10 Tu gan, patiešām, esi sakāvis Ēdomu, un tāpēc tavs sirdsprāts lepojas. Paturi savu godu un paliec mājās; kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes, ka tu pats krīti, un Jūda līdz ar tevi?“
11 Bet kad Amacja neklausīja, tad Joass, Israēla ķēniņš, devās kalnā, un tie mērojās spēkiem viens ar otru, viņš un Amacja, Jūdas ķēniņš, pie Bet-Šemešas Jūdas zemē.
12 Un Israēls sakāva Jūdu, un tie bēga ikviens savā teltī.
13 Un Joass, Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacju, Joasa dēlu, Ahasjas dēla dēlu, Jūdas ķēniņu pie Bet-Šemešas, un viņš lika, pēc tam kad tas ienāca Jeruzālemē, nopostīt tās mūļ-us četri simti olekšu garumā, sākot no Ēfraima vārtiem līdz Stūra vārtiem.
14 Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas bija novie-toti ta Kunga namā un ķēniņa pils noliktavās, un viņš paņēma bērnus par ķīlniekiem un atgriezās atpakaļ Samarijā.
15 Un kas vēl par Joasu stāstāms, ko viņš darījis, un viņa varoņa gaitas, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
16 Un Joass apgūlās pie saviem tēviem, un viņš tika aprakts pie Israēla ķēniņiem Samarijā, un viņa dēls Jerobeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
17 Bet Jūdas ķēniņš Amacja, Joasa dēls, pēc Israēla ķēniņa Joasa, Joahasa dēla, nāves, dzīvoja vēl piecpadsmit gadus.
18 Un kas vēl ir stāstāms par Amacju, tas ir uzrakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
19 Kad nu notika sacelšanās pret viņu Jeruzālemē, tad viņš aizbēga uz Lachišu; bet viņam uz Lachišu nosūtīja pakaļ ļaudis, kas viņu tur nogalināja.
20 Un tie viņu pārveda uzliktu uz zirgu mugurām, un viņš tika aprakts pie saviem tēviem Jeruzālemē Dāvida pilsētā.
21 Un visa Jūdas tauta izraudzīja Asarju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un iecēla viņu par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā.
22 Un viņš uzcēla Ēlatu un to atkal pievienoja Jūdam, pēc tam kad pats ķēniņš jau bija apgūlies pie saviem tēviem.
23 Un Jūdas ķēniņa Amacjas, Joasa dēla, piecpadsmitajā valdīšanas gadā Jerobeāms, Joasa dēls, sāka valdīt Samarijā kā ķēniņš pār Israēlu un valdīja četrdesmit vienu gadu.
24 Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, un viņš nenovērsās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu grēkot.
25 Un viņš pievienoja atkal atpakaļ Israēlam to robežu novadu, kas sākas no ieejas uz Hamatu un sniedzas līdz Tuksneša jūrai, kā tas Kungs, Israēla Dievs, bija ar sava kalpa, pravieša Jonas, Amitaja dēla, kas bija no Gat-Heferas, starpniecību runājis.
26 Patiesi, tas Kungs ievēroja, ka Israēla piemeklējumi bija ļoti rūgti un ka tie, kufi saistīti un pat kup vēl brīvībā, visi bija Israēlā pagalam un ka nekāda palīga Israēlam nebija.
27 Arī nebija tas Kungs izsacījis draudus, ka Viņš nodomājis izdzēst Israēlu vārdu no pasaules, un tādēļ Viņš sniedza viņiem savu palīdzību ar Jerobeāma, Joasa dēla, roku.
28 Un pārējie Jerobeāma vārdi un viss, ko vien viņš ir darījis, arī viņa varoņdarbi, kujrus tas izcīnīja, un kā viņš atkal atguva no Jūdas un pievienoja Israēlam ir Damasku, ir Hamatu, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
29 Un Jerobeāms apgūlās pie saviem tēviem, Israēla ķēniņiem, un viņa dēls Zacharja kļuva ķēniņš viņa vietā.
