Atgriešanās no elkiem pie Kunga
1 Pēc tam visi no Israēla, kas tur bija, devās uz Jūdas pilsētām. Viņi nogāza elku stabus, nocirta ašēras un izpostīja augstienes, kur bija to altāri, – tā viņi darīja visā Jūdā, Benjāminā, Efraimā un Manasē, līdz viss bija nopostīts. Tad Israēla dēli atgriezās katrs savā īpašumā, savās pilsētās.
2 Hizkija sadalīja vienībās priesterus un levītus. Katru iedalīja vienībā atbilstoši viņa pienākumiem – pie sadedzināmajiem upuriem un miera upuriem, lai tie kalpo nometnes vārtos, teikdami un slavēdami Kungu!
3 No saviem īpašumiem viņš noteica ķēniņa daļu sadedzināmajiem upuriem – rīta, vakara, sabatu, jauno mēnešu un svētku sadedzināmajiem upuriem, kā noteikts Kunga bauslībā. 4 Ļaudīm, kas dzīvoja Jeruzālemē, viņš pavēlēja dot priesteriem un levītiem viņu daļu, lai tie spētu darīt, kas noteikts Kunga bauslībā. 5 Kad Israēla dēli to uzzināja, tie bagātīgi pienesa no pirmās labības, jaunā vīna, jaunās eļļas un medus, kā arī no visa, kas aug uz lauka, – no visa tie pienesa desmito tiesu. 6 Arī Israēla un Jūdas dēli, kas dzīvoja Jūdas pilsētās, pienesa desmito daļu no vēršiem un avīm, un desmitā daļa tika veltīta Kungam, viņu Dievam. Viņi sanesa un sakrāva kaudžu kaudzes. 7 Trešajā mēnesī tie sāka kraut kaudzes un septītajā mēnesī beidza. 8 Kad Hizkija ar augstmaņiem atnākuši ieraudzīja kaudzes, viņi teica Kungu un Israēlu, viņa tautu! 9 Hizkija apvaicājās priesteriem un levītiem par kaudzēm. 10 Augstais priesteris Azarja no Cādoka nama viņam atbildēja: “Kopš sākām pienest ziedojumus Kunga namā, ēdamā ir gana un pat daudz paliek pāri, jo Kungs ir svētījis savus ļaudis, tādēļ mums tik daudz palicis pāri.”
Amatu sadalīšana priesteriem un levītiem
11 Tad Hizkija pavēlēja celt Kunga namā noliktavu istabas, un viņi tās uzcēla. 12 Tur viņi sanesa ziedojumus, desmitās tiesas un svētumus, kas uzticībā ziedoti. Visu to pārvaldīja levīts Kenanjāhu, un otrs bija viņa brālis Šimī. 13 Jehiēls, Azazjāhu, Nātāns, Asā-Ēls, Jerīmots, Jehozābāds, Elīēls, Jismahjāhu, Mahats un Benājāhu bija pārziņi, tos par palīgiem Kenanjāhu un viņa brālim Šimī izraudzījās ķēniņš Hizkija un Dieva nama pārvaldnieks Azarja. 14 Levīts Kore, Jimnas dēls, Austrumu vārtu sargs, pārzināja labprātīgos upurus Dievam, kas Kungam doti kā ziedojums un svētums. 15 Viņa palīgi Ēdens, Minjāmins, Jozua, Šemaja, Amarjāhu un Šehanjāhu priesteru pilsētās uzticīgi izdalīja katram savam brālim savu tiesu – gan vecam, gan jaunam, 16 ikvienam vīram, neraugoties, vai viņu vārdi ierakstīti cilts rakstos, kam trīs gadi un vairāk, visiem, kas ik dienu devās kalpot Kunga namā, kā noteikts katrai vienībai, 17 arī tiem, kas priesteru cilts rakstos pēc tēvu namiem, un levītiem, kam divdesmit gadu un vairāk, kā noteikts katrai vienībai. 18 Cilts rakstos bija ierakstīti visi viņu mazie bērni, sievas, dēli un meitas, viss pulks, jo viņi bija patiesi svētījušies! 19 Priesteriem, Ārona dēliem, kas dzīvoja laukos un pilsētās, tika norīkoti vīri, kas katram vīram no priesteru dzimtas deva viņa daļu, tāpat arī ikvienam, kas ierakstīts levītu cilts rakstos.
20 Hizkija tā darīja visā Jūdā – Kunga, sava Dieva, priekšā viņš rīkojās labi, taisnīgi un patiesi. 21 Visus savus darbus viņš sāka ar kalpošanu Dieva namā, pēc bauslības un pavēlēm, tiekdamies pēc Dieva, viņš to darīja no visas sirds, un viņam veicās!
1 Kad nu viss tas bija pabeigts, tad viss Israēls, kas bija ieradies, devās Jūdas pilsētās un nolauza masēbas un nocirta ašēras un izpostīja augstieņu svētnīcas un altārus pa visu Jūdu un Benjamiņu, kā arī Efraimu un Manasi, kamēr tādu vairs nebija. Un tad visi Israēla bērni atgriezās atpakaļ, ikviens savā dzimts īpašumā, savās pilsētās.
2 Un Hiskija izkārtoja un noteica priesteru un Ievītu dažādos nodalījumus, kā arī izvietoja katru atsevišķu priesteri un Ievītu pēc viņu pienākumu daudzuma, kas tiem saistījās gan ar dedzināmiem, gan arī ar glābiņa upuriem, lai viņi arī nometnes vārtos un dievnama pagalmos kalpotu tam Kungam un dziedātu tam Kungam pateicības un slavas dziesmas.
3 Un viņš noteica arī „ķēniņa daļu“ pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem ir sabatā, ir jauno mēnešu, ir svētku reizēs, —gluži tā, kā tas ir rakstīts tā Kunga bauslībā.
4 Un viņš piekodināja tautai, tiem, kas dzīvoja Jeruzālemē, nodot noteiktu daļu priesteriem un Ievītiem, lai viņi stingri turētos pie tā Kunga bauslības.
5 Kad nu šī pavēle kļuva zināma, tad Israēla bērni sanesa bagātīgi ir pirmos augļus no labības un no jaunā vīna, ir no svaigās eļļas un medus, un no visiem tīruma augļiem, —no visa viņi atnesa desmito tiesu lielā vairumā.
6 Un arī tie Israēla un Jūdas bērni, kas dzīvoja Jūdas pilsētās, piegādāja desmito dalu no liellopiem un no sīklopiem, arī desmito tiesu no tā, ko viņi bija atzinuši par svētu un veltījuši tam Kungam, savam Dievam, viņi atnesa un sakrāva kaudžu kaudzēm.
7 Trešajā mēnesī viņi iesāka kaudzes kraut, un septītajā mēnesī viņi pabeidza.
8 Kad nu Hiskija un virsaiši atnāca un tās kaudzes ieraudzīja, tad viņi teica to Kungu un Viņa tautu Israēlu.
9 Un Hiskija apjautājās pie priesteriem un Ievītiem par tām kaudzēm.
10 Un augstais priesteris Azarja, no Cadoka nama, atbildēja viņam, sacīdams: „Kopš tie ir sākuši nest šo cilājamo upuri tā Kunga namā, mēs esam ēduši un paēduši, un daudz vēl ir pāri palicis, jo tas Kungs ir savu tautu tādā mērā svētījis, ka šis lielais krājums patiesībā ir pārpalikums.“
11 Tad Hiskija pavēlēja iekārtot pie tā Kunga nama pieliekamās telpas, un viņi tās iekārtoja.
12 Un ar priekšzīmīgu rūpību tur novietoja ir paceļamo upuri, ir desmito tiesu, ir svētības dāvanas. Un Ievīts Chananja kļuva tām par pārzini, un viņa brālis Šimejs bijs bija otrs pārzinis.
13 Bet Jehiēls, Azazja, Nahats, Asahēls, Jerimots, Jozabāds, Ēliēls, Jišmachja, Mahats un Benaja bija Chananjam un viņa brālim Šimejam padoti uzraugi pēc paša ķēniņa Hiskijas un Dieva nama pārrauga Azarjas norīkojuma.
14 Un Ievīts Korus, Jimnas dēls, vārtu sargs pie Austrumu vārtiem, bija iecelts par pārraugu tām dāvanām, ko Dievam deva no laba prāta, lai tiktu nodoti tam Kungam noliktie paceļamie upuri un vissvētākās svētības dāvanas.
15 Un viņa rīcībā bija Edens, Minjamīns, Ješua, Šemaja, Amarja un Šechanja priesteru pilsētās; tiem bija jānodod saviem amata brāļiem pēc viņu iedalījuma kā lieliem, tā maziem viņu tiesa,
16 Izņemot radu rakstos ierakstītos vīriešu kārtas locekļus triju gadu vecumā un arī vecākus, tas ir visus tos, kas nāca tā Kunga namā, kā to attiecīgā diena prasīja, lai pildītu tur pa atsevišķiem nodalījumiem savu pienākumu klausības.
17 Un priesterus viņš ieveda sarakstos pēc viņu ģimenēm un Ievītus, sākot ar divdesmit gadiem un vecākus, pēc viņu amatiem un nodalījumiem.
18 Un tiem bija jābūt ierakstītiem sarakstos kopā ar viņu mazajiem bērniem, viņu sievām, viņu dēliem un viņu meitām kā veselai kopējai Ievītu amata kārtai, jo viņi bija solījušies godam un apzinīgi veikt visus savus pienākumus.
19 Arī Arona pēcnācējiem, priesteriem, zīmējoties uz lauku apkaimēm visu viņu pilsētu apgabalos, bija iecelti vārdos nosaukti vīri, kuriem pienācās kārtot devu piešķiršanu pries-teriem un visiem pārējiem vīriešu kārtas pārstāvjiem viņu vidū, tāpat arī visiem tiem Ievītu vidū, kas bija ierakstīti sarakstos.
20 Un šādi Hiskija rīkojās visā Jūdā, un viņš darīja to, kas bija labs, taisnīgs un patiesīgs tā Kunga, viņa Dieva, priekšā.
21 Un katru darbu, ko vien viņš pasāka, kārtojot kalpošanas pienākumu Dieva namā un turoties pie bauslības un pavēlēm, lai meklētu savu Dievu, to viņš pildīja ar visu savu sirdi, un viņam veicās labi.
