Jehojāda svaida Joāšu par ķēniņu
(2Ķēn 11:4–12)1 Septītajā gadā Jehojāda sadūšojās un savāca virsniekus pār simtiem: Azarju, Jerohāma dēlu, Ismaēlu, Jehohānāna dēlu, Azarju, Obēda dēlu, Maasejāhu, Adājāhu dēlu, un Elīšāfatu, Zihrī dēlu, – un slēdza ar tiem derību. 2 Visapkārt Jūdā, no visām Jūdas pilsētām viņi pulcināja levītus, Israēla tēvu namu galvenos, un tie nāca uz Jeruzālemi. 3 Visa sapulce Dieva namā noslēdza derību ar ķēniņu, un Jehojāda tiem sacīja: “Redzi, ķēniņa dēls, lai viņš valda, kā Kungs ir teicis par Dāvida dēliem! 4 Jums ir jārīkojas šādi – sabatā viena trešdaļa no jums kopā ar priesteriem un levītiem lai iet pie vārtiem, 5 otra trešdaļa pie ķēniņa nama, bet trešā trešdaļa – pie Pamatu vārtiem. Pārējie ļaudis lai ir Kunga nama pagalmā, 6 bet neiet Kunga namā – tur lai iet tikai priesteri un levīti, kam jākalpo, jo tie ir svētīti. Visi ļaudis lai dara, kā Kungs teicis! 7 Levīti lai stājas visapkārt ķēniņam katrs ar savu ieroci – kas ielaužas namā, tam jāmirst! Esiet pie ķēniņa, vai viņš nāk vai iet!” 8 Levīti un visi Jūdas ļaudis darīja, kā priesteris Jehojāda bija pavēlējis. Ikviens bija ar saviem vīriem – gan tie, kas sabatā brīvi, gan tie, kam sabatā jāiet sardzē, – jo priesteris Jehojāda neatlaida nevienu vienību. 9 Priesteris Jehojāda virsniekiem pār simtiem deva šķēpus, mazos vairogus un vairogus – visu, ko ķēniņš Dāvids bija noglabājis Dieva namā. 10 Viņš nostādīja visus ļaudis ap altāri un namu, katru ar savu ieroci, no nama dienvidu puses līdz nama ziemeļu pusei visapkārt ķēniņam. 11 Tad tie izveda ārā ķēniņa dēlu, uzlika viņam kroni un liecības zīmi, iecēla par ķēniņu, un Jehojāda ar saviem dēliem viņu svaidīja un teica: “Lai dzīvo ķēniņš!”
Ataljas nāve
(2Ķēn 11:13–20)12 Kad Atalja dzirdēja, ka ļaudis skrien, slavēdami ķēniņu, viņa devās uz Kunga namu pie ļaudīm. 13 Un viņa skatījās, un redzi – ķēniņš stāv pie ieejas uz paaugstinājuma! Ķēniņam blakus virsnieki un taurētāji! Visi ļaudis priecājas un pūš taures, dziedātāji ar mūzikas instrumentiem pavada slavas dziesmas! Tad Atalja saplēsa savas drānas un kliedza: “Nodevība, nodevība!”
14 Priesteris Jehojāda izgāja pie virsniekiem pār simtiem, pie karaspēka pavēlniekiem, un sacīja: “Vediet viņu ārā cauri rindām, un, ja kāds tai seko, tad nonāvējiet to ar zobenu!” Jo priesteris bija teicis: “Nenonāvējiet viņu Kunga namā!” 15 Viņi to satvēra, pa Zirgu vārtiem aizveda uz ķēniņa namu un tur nonāvēja.
16 Jehojāda noslēdza derību starp sevi, tautu un ķēniņu – ka tie ir Kunga tauta. 17 Tad visi ļaudis iegāja Baala namā, nogāza altārus un sadauzīja gabalos tēlus. Baala priesteri Matānu tie nokāva altāra priekšā. 18 Jehojāda iecēla sargus Kunga namam. Tos pārvaldīja priesteri levīti, kurus Dāvids bija nošķīris kalpošanai Kunga namā, lai tie pienes upurus Kungam, kā rakstīts Mozus bauslībā, – ar prieku un dziesmām, kā darīja Dāvids. 19 Viņš nolika sargu Kunga nama vārtos, lai tur neieiet nekas nešķīsts! 20 Viņš ņēma virsniekus pār simtiem, dižciltīgos, tautas pārvaldniekus un visus ļaudis, un kopā ar ķēniņu tie izgāja no Kunga nama un pa Augstajiem vārtiem devās uz ķēniņa namu. Tur tie sēdināja ķēniņu valsts tronī. 21 Tad visi ļaudis līksmoja, un pilsēta norima. Atalja tika nonāvēta ar zobenu.
1 Bet septītajā gadā Jojada ņēmās drošu prātu un saistījās ar virsniekiem pār simtiem—Azarju, Jerohāma dēlu, Jišmaēlu, Johanāna dēlu, Azarju, Obeda dēlu, Maāseju, Adaja dēlu, un Ēlišafātu, Sichrija dēlu, slepenā savienībā.
2 Un tie gāja apkārt pa Jūdu un sapulcināja Ievītus no visām Jūdas pil-sētām, kā arī Israēla dzimšu priekšniekus, un tie sanāca Jeruzālemē.
3 Un visa sasauktā sapulce noslēdza Dieva namā derību ar jauno ķēniņu, un Jojada tiem sacīja: „Redziet, te ir ķēniņa dēls, viņš valdīs kā ķēniņš, kā tas Kungs to ir vēstījis par Dāvida dēliem!
4 Tā nu jums būs rīkoties: trešdaļa no jums, kubiem iekrīt sabatā kārta, kā no priesteriem tā no Ievītiem, lai kalpo kā vārtu sargi pie sliekšņiem.
5 Bet otra trešdaļa lai stāv ķēniņa namā, bet pēdējā trešdaļa—pie pamata vārtiem, bet viss karaspēks lai atrodas tā Kunga nama pagalmos.
6 Bet nevienam nebūs ieiet tā Kunga namā kā vienīgi priesteriem un Ievītiem, kas pilda goda amatu kalpodami; —tie var ieiet, jo viņi ir svēti, bet visa pārējā tauta lai ir nomodā, —tā Kunga sardzē.
7 Bet Ievīti lai veido apli apkārt ap ķēniņu, ikviens ar savu ieroci rokā, un kas ielaužas namā, tas ir jānogalina; un ejiet ar ķēniņu, viņam ienākot un viņam izejot laukā!“
8 Un Ievīti un visa Jūdas tauta darīja tā, kā priesteris Jojada bija pavēlējis, un tie ikviens ņēma savus vīrus, kas via nu nāca uz sabatu, vai arī atgriezās no sabata, jo priesteris Jojada neatbrīvoja atsevišķās nodaļas.
9 Un priesteris Jojada iedeva virsniekiem pār simtiem ir šķēpus, ir mazos vairogus un lielos vairogus, kas bija bijuši ķēniņam Dāvidam, un kas bija novietoti Dieva namā.
10 Un viņš nostatīja visu kara tautu, ikvienu ar savu ieroci rokā, no nama dienvidus spārna līdz nama ziemeļu spārnam, —gan altārim, gan namam un ķēniņam visapkārt.
11 Un viņi izveda ārā ķēniņa dēlu uzlika viņam ķēniņa kroni, deva viņa rokā likumu tīstokļus un cēla viņu par ķēniņu; tad Jojada ar saviem dēliem to svaidīja un sacīja: „Lai dzīvo ķēniņš!“
12 Kad nu Atalja dzirdēja tautas saucienus, kas bija saskrējusi un slavi-nāja ķēniņu, tad viņa devās pie tautas tā Kunga namā.
13 Un tā skatījās, —un redzi, ķēniņš stāvēja uz sava paaugstinājuma pie ieejas, un virsaiši un taurētāji bija pie ķēniņa, bet visa zemes iemītnieku tauta bija līksma un pūta taures, un dziedātāji ar saviem mūzikas instrumentiem pavadīja slavas dziesmas. Tad Atalja saplēsa savas drēbes un sauca: „Sazvērestība, sazvērestība, sazvērestība!“
14 Bet priesteris Jojada lika iziet laukā virsniekiem pār simtiem, kas bija kara pulku pavēlnieki, un viņš tiem pavēlēja: „Izvediet viņu ārā no nama cauri rindām, un kas viņai sekos, tam jātop nogalinātam ar zobenu!“ Jo priesteris bija piekodinājis: „Nenokaujiet viņu tā Kunga namā!“
15 Un viņi deva tai ceļu, pašķirdamies uz abām pusēm, un kad viņa, iedama pa Zirgu vārtiem, ienāca ķēniņa namā, tad tie viņu tur nogalināja.
16 Un Jojada noslēdza derību starp to Kungu no vienas un sevi pašu un visu tautu un ķēniņu no otras puses, ka viņi centīsies būt īsta tā Kunga tauta.
17 Tad visa tauta devās uz Baāla svētnīcu un to nopostīja, tā altārus un attēlus viņi sadauzīja gabalos, bet Matanu, Baāla priesteri, viņi nokāva altāra priekšā.
18 Un Jojada sadalīja amatus tā Kunga namā starp priesteriem un Ievītiem, kurus Dāvids bija piesaistījis tā Kunga namam nest tam Kungam dedzināmos upurus, kā tas rakstīts Mozus likumos, nest tos ar prieka saucieniem un dziedot dziesmas, kādas Dāvids norādījis un pats sacerējis.
19 Un viņš novietoja vārtu sargus pie tā Kunga nama vārtiem, lai neviens tur neieietu, kas kaut kādā veidā ir nešķīsts kļuvis.
20 Tad viņš ņēma virsniekus kā arī labiešus un vīrus, kas ieņēma tautā vadītāju stāvokli, bet arī vienkāršos zemes ļaudis sev līdzi un izveda ķēniņu no tā Kunga nama, un kad viņi pa Augšējiem vārtiem bija iegājuši ķēniņa pilī, tad viņi sēdināja ķēniņu ķēniņa valsts tronī.
21 Un visa tauta zeme priecājās, un pilsēta pēc tam norima, kopš Atalja bija nonāvēta ar zobenu.
