Šķirsts atgriežas pie Israēla
1 Kunga šķirsts bija filistiešu zemē septiņus mēnešus. 2 Filistieši sauca uz priesteriem un pareģiem: “Ko lai darām ar Kunga šķirstu? Paskaidrojiet mums, kā dabūt to atpakaļ savā vietā!?” 3 Tie atbildēja: “Ja sūtāt prom Israēla Dieva šķirstu, nesūtiet to tukšā, bet noteikti dodiet par to vainas upuri, tad tapsiet dziedināti un sapratīsiet, kāpēc viņa roka neatlaidās no jums.” 4 Tad viņi prasīja: “Kāds vainas upuris mums viņam jādod?” Un tie atbildēja: “Pieci zelta augoņi un piecas zelta peles pēc filistiešu augstmaņu skaita, jo viena sodība tautai un valdniekiem. 5 Pagatavojiet zemes postītāju – savu augoņu un peļu – atveidus un dodiet godu Israēla Dievam. Varbūt viņa roka nebūs tik smaga pret jums, jūsu dieviem un jūsu zemi. 6 Kāpēc gan jūs nocietināt sirdis, kā to darīja ēģiptieši un faraons? Kad viņš par tiem pasmējās, tiem nācās viņus atlaist, un viņi aizgāja. 7 Tad ņemiet un taisiet jaunus ratus un iejūdziet ratos divas pirmpiena govis, kurām vēl nav likts iejūgs, bet viņu teļus aizvediet mājās. 8 Tad ņemiet Kunga šķirstu, lieciet to uz ratiem un zelta lietas, ko dodat viņam par vainas upuri, ielieciet lādē tam līdzās un palaidiet, lai iet. 9 Skatieties, ja tā ceļš mājup ved augšup uz Bēt-Šemešu, tad viņš ir tas, kas darījis mums šo lielo ļaunumu, bet, ja ne, mēs zināsim, ka viņa roka mūs nav skārusi un tas noticis nejauši.”
10 Vīri tā arī darīja – ņēma divas pirmpiena govis, iejūdza ratos un viņu teļus ieslēdza mājās. 11 Kunga šķirstu viņi uzlika ratiem, arī lādi un zelta peles, un savu augoņu atveidus. 12 Govis devās taisni uz Bēt-Šemešu pa kādu lielceļu; tās gāja, iedamas māva un nenogriezās ne pa labi, ne pa kreisi. Filistiešu augstmaņi gāja tām pakaļ līdz Bēt-Šemešas robežām.
13 Bēt-Šemešas iedzīvotāji ielejā pļāva kviešus. Kad viņi pacēla acis, viņi ieraudzīja šķirstu un līksmoja, to redzēdami. 14 Bet rati piebrauca pie Bēt-Šemešas iemītnieka Jozuas tīruma un tur apstājās. Tur bija liels akmens. Tad ļaudis saskaldīja ratus malkā un govis upurēja par sadedzināmo upuri Kungam. 15 Levīti nocēla Kunga šķirstu un līdzās uzlikto lādi, kurā bija zelta lietas, un nolika to uz lielā akmens. Bēt-Šemešas vīri todien pienesa sadedzināmos upurus un kāva upurus Kungam. 16 Pieci filistiešu augstmaņi to visu noskatījās un tajā pašā dienā atgriezās Ekronā.
17 Šie ir zelta augoņi, ko filistieši deva par vainas upuri Kungam: viens par Ašdodu, viens par Gazu, viens par Aškelonu, viens par Gatu un viens par Ekronu, 18 un arī zelta peles pēc pieciem filistiešu augstmaņiem piederošo pilsētu skaita, kas ietvēra gan nocietinātās pilsētas, gan lauku ciematus līdz pat lielajam sēru akmenim, uz kura tie novietoja Kunga šķirstu un kurš līdz šai dienai ir Bēt-Šemešas iemītnieka Jozuas tīrumā. 19 Bet viņš sita Bēt-Šemešas vīrus, jo tie bija ielūkojušies Kunga šķirstā, – no šiem ļaudīm viņš sita septiņdesmit no piecdesmit tūkstošiem, un ļaudis sēroja, jo Kungs tik smagi bija sitis šos ļaudis. 20 Tad Bēt-Šemešas vīri teica: “Kas spēj pastāvēt Kunga, šī svētā Dieva, priekšā! Un pie kā lai tas dodas?”
21 Un tie izsūtīja vēstnešus pie Kirjat-Jeārīmas iedzīvotājiem, sacīdami: “Filistieši ir atdevuši Kunga šķirstu – nāciet un nesiet to pie sevis!”
1 Kad tā Kunga šķirsts atradās filistiešu novadā jau septiņus mēnešus,
2 Tad filistieši saaicināja savus priesterus un zintiniekus un viņiem jautāja: „Ko lai mēs darām ar tā Kunga šķirstu? Izziniet, kādā veidā lai mēs to nosūtām atpakaļ tā īstajā vietā!“
3 Un tie sacīja: „Ja jūs gribat Israēla Dieva šķirstu sūtīt atpakaļ, tad nesūtiet to tukšā, bet atdodiet to atpakaļ kopā ar vainas izpirkšanas upuri, jo tikai tādā ceļā jūs paši tiksit dziedināti un jums kļūs ari zināms, kādēļ Viņa roka no jums vēl nav atstājusies.“
4 Tad tie prasīja: „Kādu vainas izpirkšanas upuri tad lai mēs tam līdzi nosūtām?“ Un tie sacīja: „Pēc filistiešu pavaldoņu skaita—piecus lielus zelta trumus un piecas zelta peles, jo viena un tā pati sērga ir pārņēmusi viņus visus: ir tautu, ir vadoņus.
5 Tad nu dariniet sev jūsu trumu attēlus un peļu attēlus, kas izposta jūsu zemi, un dodiet godu Israēla Dievam; varbūt, ka Viņš padarīs savu roku pār jums mazliet vieglāku, —pār jūsu dievu un pār jūsu zemi.
6 Un kāpēc tad jūs gribat savu sirdi apcietināt, kā ēģiptieši un faraons reiz savas sirdis apcietināja? Vai tad tā nebija: kad Viņš tiem savu gribu bija brīnišķi parādījis, tad viņi tos arī atlaida, un tie aizgāja.
7 Un tagad, uztaisiet pilnīgi jaunus ratus un ņemiet divas zīdītājas govis, uz kurām vēl nekad jūgs nav likts; iejūdziet abas jaunās govis ratos, bet viņu mazos telēnus aizvediet no tām prom uz mājām,
8 Tad ņemiet tā Kunga šķirstu un uzceliet to uz ratiem un arī tos zelta priekšmetus, ko jūs Viņam esat nolikuši kā vainas izpirkšanas maksu; tos ielieciet vācelē tam blakām un tad to nosūtiet projām, lai iet savu ceļu.
9 Un tad novērojiet; ja tas uzsāks savu atceļu kalnup virzienā uz Bet-Šcmešu, tad tas pats ir mums šo nelaimi atnesis; bet ja ne, tad mēs zināsim, ka Viņa roka nav mūs skārusi, bet tas mums bija tāpat nejauši noticis.“
10 Un tie vīri tā arī izdarīja, ņēma divas jaunas govis, kas tikko kā bija atnesušās, un iejūdza tās ratos, bet viņu teļus tie paturēja mājās.
11 Un tie iecēla tā Kunga šķirstu ratos līdz ar vāceli ar zelta pelēm un ar trumu attēliem.
12 Tad govis aizgāja taisni pa ceļu virzienā uz Bet-Šemešu, iedamas pa vienām un tām pašām sliedēm, nepār-traukti maudamas, solīti pa solītim, un tās nenogriezās ne pa labi, nedz pa kreisi; un filistiešu vadoņi sekoja tām līdz Bet-Šemešas robežām.
13 Bet Bet-Šemešas iedzīvotāji pat-reiz pļāva ielejā kviešus, un kad tie savas acis pacēla un ieraudzīja šķirstu nākam, tad tie, to redzēdami, kļuva līksmi.
14 Un rati nobrauca Jozuas, Bet-Šemešas iedzīvotāja, tīrumā un tur apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie saskaldīja ratus malkā, bet govis tie upurēja kā dedzināmo upuri tam Kungam.
15 Tad Ievīti nocēla tā Kunga šķirstu līdz ar vāceli, kas bija tam klāt un kufā atradās zelta priekšmeti, un nolika to uz lielā akmens, uņ Bet-Šemešas iedzīvotāji tanī dienā upurēja tam Kungam ir dedzināmos, ir kaujamos upurus.
16 Kad nu pieci filistiešu dižciltīgie to redzēja, tad tie tanī pašā dienā atgriezās Ekronā.
17 Bet šie nu ir augoņu atveidojumi tīra zeltā, ko filistieši atsūtīja tam Kungam kā vainas izpirkšanas upuri: viens par Ašdodu, viens par Gazu, viens par Aškalonu, viens par Gātu, viens par Ekronu.
18 Un arī zelta peļu daudzums bija pēc filistiešu pilsētu skaita, kuras bija padotas pieciem dižciltīgiem pavaldoņiem, no it visām, gan ar mūri apcie-tinātām pilsētām, gan arī no apkārt pilsētām uzceltiem lauku ciematiem. Un tam liecinieks ir lielais akmens, uz kura tie nolika tā Kunga šķirstu, un kas līdz šai dienai vēl atrodas Jozuas, no Bet-Šemešas, tīrumā.
19 Bet tas Kungs sodīja Bet-Šemešas iedzīvotājus, tāpēc ka tie bija ielūkojušies tā Kunga šķirstā, un Viņš lika nomirt no iedzīvotājiem septiņdesmit vīriem. Un tauta par tiem sēroja, ka tas Kungs ar šādu bargu pārmācību bija tautu sodījis.
20 Un Bet-Šemešas ļaudis sacīja: „Kas gan var pastāvēt tā Kunga, tā svētā Dieva, vaiga priekšā?! Un pie kā gan lai Viņš pārceltos, ja Viņš no mums aizietu?“
21 Un tie nosūtīja vēstnešus pie Kirjat-Jearimas iedzīvotājiem, teikdami: „Filistieši ir atdevuši atpakaļ tā Kunga šķirstu; nāciet lejā un vediet to kalnā pie sevis!“
