Sālamans novēršas no Dieva
1 Ķēniņš Sālamans mīlēja daudzas svešu tautu sievas – faraona meitu un arī moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes, 2 un arī no tām tautām, par kurām Kungs bija sacījis Israēla dēliem: “Neprecieties ar tiem, un viņi lai neprecas ar jums, jo tad jūsu sirdis noteikti pievērstos viņu dieviem!” – tām Sālamans pieķērās ar mīlestību. 3 Viņam bija septiņi simti augstdzimušu sievu un trīs simti blakussievu, un viņa sievas tam grozīja prātu. 4 Kad Sālamans kļuva vecs, viņa sievas pievērsa tā prātu citiem dieviem, un viņa sirds neatrada mieru pie Kunga, viņa Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds. 5 Sālamans sekoja sidoniešu dievietei Aštartei un pretīgajam amoniešu elkam Milkomam. 6 Sālamans darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un netiecās pēc Kunga, kā viņa tēvs Dāvids.
7 Tad Sālamans uzcēla altāri pretīgajam moābiešu elkam Kemošam kalnā, kas iepretī Jeruzālemei, un pretīgajam amoniešu elkam Moleham. 8 To pašu viņš darīja visām savām sveštautiešu sievām, kuras kvēpināja un upurēja saviem dieviem. 9 Un Kungs dusmojās uz Sālamanu, jo viņš bija novērsies no Kunga, Israēla Dieva, kas viņam bija divreiz atklājies. 10 Dievs viņam bija pavēlējis: “Neseko citiem dieviem!” – bet Sālamans neievēroja Kunga pavēli. 11 Un Kungs sacīja Sālamanam: “Tādēļ ka tu tā darīji un neturēji manu derību un manus likumus, ko es tev pavēlēju, es atraušu no tevis valdīšanu un došu to tavam kalpam. 12 Tomēr tavas dzīves laikā es to nedarīšu tava tēva Dāvida dēļ. Es to atraušu tavam dēlam! 13 Taču visu valsti es neatraušu – vienu cilti es došu tavam dēlam mana kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ, ko es esmu izvēlējies!”
Sālamana pretinieki
14 Un Kungs deva Sālamanam pretinieku, edomieti Hadadu, viņš bija no Edoma ķēniņa dzimtas. 15 Toreiz, kad Dāvids bija Edomā un karaspēka virspavēlnieks Joābs bija devies apbedīt nogalinātos, viņš izkāva visus edomiešus. 16 Joābs un viss Israēls tur palika sešus mēnešus, līdz tie iznīdēja visus edomiešus. 17 Bet Hadads un daži edomieši no viņa tēva kalpiem aizbēga uz Ēģipti. Hadads bija mazs zēns. 18 Viņi izgāja no Midjānas un nonāca Pārānā. Viņi ņēma sev līdzi vīrus no Pārānas, nonāca Ēģiptē pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņam deva namu, maizi un zemi. 19 Un Hadads ieguva lielu faraona vēlību, un tas viņam deva par sievu savas sievas, ķēniņienes Tahpenēsas, māsu. 20 Un Tahpenēsas māsa dzemdēja viņam dēlu Gnubatu, un Tahpenēsa viņu nošķīra no krūts faraona namā, un Gnubats bija faraona namā kopā ar faraona dēliem. 21 Kad Hadads Ēģiptē uzzināja, ka Dāvids apgūlies pie saviem tēviem un karaspēka virspavēlnieks Joābs ir miris, Hadads sacīja faraonam: “Laid mani, lai es eju uz savu zemi!” 22 Bet faraons viņam sacīja: “Kā tev trūka pie manis, ka tu gribi iet uz savu zemi?” Un viņš atbildēja: “Nekā – tomēr atlaid mani!”
23 Un Dievs lika pret viņu sacelties Rezonam, Eljāda dēlam, kurš bija aizbēdzis no sava kunga Hadadezera, Cobas ķēniņa. 24 Viņš sapulcināja pie sevis vīrus un kļuva par laupītāju pulka vadoni, bet Dāvids tos sakāva. Tad viņi devās uz Damasku, apmetās tur un valdīja Damaskā. 25 Viņš bija Israēla pretinieks visu Sālamana laiku – ļauns kā Hadads, un viņš nīda Israēlu un valdīja pār Arāmu.
Jārobāma sacelšanās
26 Sālamana kalps, efrātietis Jārobāms, Nebāta dēls no Cerēdas, kura māte bija atraitne, vārdā Cerūa, sacēlās pret ķēniņu. 27 Redzi, kādēļ viņš sacēlās pret ķēniņu – Sālamans cēla Millo un mūrēja ciet plaisas sava tēva Dāvida pilsētā. 28 Bet Jārobāms bija ietekmīgs vīrs, un Sālamans ievēroja jaunekli, ka tas labi tiek galā ar darbiem, un iecēla viņu pār visiem Jāzepa nama strādniekiem.
29 Toreiz Jārobāms bija izgājis no Jeruzālemes, un ceļā tam pienāca pravietis Ahija no Šīlo, kurš bija apvilcis jaunu mēteli. Tie abi uz lauka bija vieni. 30 Tad Ahija ņēma jauno mēteli, kas tam bija mugurā, sarāva divpadsmit gabalos 31 un sacīja Jārobāmam: “Ņem sev desmit gabalus, jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es izraušu valsti no Sālamana rokām un došu tev desmit ciltis, 32 bet viņam paliks viena cilts mana kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ – tā ir pilsēta, kuru es izvēlējos starp visām Israēla ciltīm! 33 Tāpēc ka viņi mani ir pametuši un zemojušies sidoniešu dievietei Aštartei, moābiešu dievam Kemošam un Amona dēlu dievam Milkomam un nav staigājuši manos ceļos, nav darījuši, kas man šķiet pareizs, un nav pildījuši manus likumus un manas tiesas, kā darīja viņa tēvs Dāvids, 34 es neatņemšu viņam visu valsti, jo es viņu iecēlu par valdnieku uz visu mūžu mana kalpa Dāvida dēļ, kuru es izvēlējos un kurš turēja manus baušļus un likumus. 35 Es atņemšu valsti viņa dēlam un došu tev desmit ciltis, 36 bet viņa dēlam es došu vienu cilti, lai manam kalpam Dāvidam vienmēr būtu gaismeklis manā priekšā Jeruzālemē – pilsētā, kuru es izvēlējos, lai tur mājotu mans vārds. 37 Es tevi ņemšu, un tu valdīsi pār visu, ko tava dvēsele vēlēsies, un tu būsi ķēniņš pār Israēlu. 38 Ja tu klausīsi visu, ko es tev pavēlēšu, un staigāsi manos ceļos, darīsi, kas man šķiet pareizs, un turēsi manus likumus un manus baušļus kā mans kalps Dāvids, tad es būšu ar tevi un uzcelšu tev drošu namu, kā uzcēlu Dāvidam, un es došu tev Israēlu! 39 Tādēļ es pazemošu Dāvida dzimtu, bet ne uz visiem laikiem.”
40 Un Sālamans lūkoja nonāvēt Jārobāmu, bet Jārobāms sataisījās un bēga uz Ēģipti pie Ēģiptes ķēniņa Šīšaka un palika Ēģiptē līdz Sālamana nāvei.
Sālamana nāve
(2L 9:29–31)41 Citi Sālamana darbi un viss, ko viņš darījis, un viņa gudrība – vai tad par to nav rakstīts Sālamana darbu grāmatā? 42 Sālamans valdīja Jeruzālemē pār visu Israēlu četrdesmit gadus. 43 Sālamans apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apbedīja viņa tēva Dāvida pilsētā. Pēc tam valdīja viņa dēls Rehabeāms.
1 Un ķēniņš Salamans ļoti cienīja sveštautu sievietes: bez faraona meitas viņam bija moābietes, amonietes, ēdomietes, sidonietes un hetietes,
2 Un arī no tām tautām, par kādām tas Kungs bija sacījis Israēla bērniem: Neieejiet jūs pie viņiem, un arī tie lai neienāk pie jums, ka tie jūsu sirdis nenovērš, un ka jūs nepieķeraties viņu dieviem. Tomēr Salamans viņām pieķērās ar sevišķu mīlestību.
3 Viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakus sievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi.
4 Un īpaši Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.
5 Un Salamans sekoja sidoniešu dievietei Aštartei un pieķērās amoniešu riebīgajam elkam Milkomam.
6 Un Salamans darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, un viņš pilnīgi nesekoja tam Kungam tā, kā viņa tēvs Dāvids.
7 Toreiz Salamans izveidoja augstieņu svētnīcu moābiešu šausmonim Kamosam uz tā kalna, kas atrodas pretī Jeruzālemei, tāpat arī drausmīgajam amoniešu elkam Molocham.
8 Un to pašu Salamans iekārtoja visām svešām sievām, kādas vien kvēpi-nāja vai arī upurēja kaujamos upurus saviem dieviem.
9 Un tas Kungs sadusmojās pret Salamanu, jo viņa sirds bija novērsusies no piederības pie tā Kunga, Israēla Dieva, kas divas reizes viņam bija atklājies
10 Un kas viņam, tieši zīmējoties uz šo lietu, bija norādījis, lai neseko svešiem dieviem. Bet viņš to neievēroja, ko tas Kungs viņam bija pavēlējis.
11 Un tas Kungs sacīja Salamanam: „Tādēļ ka tu tā esi rīkojies pēc paša prāta un neesi izpildījis manu derību nedz manus likumus, kādus Es tev kā pavēli biju devis, tad Es arīdzan no tevis atraušu ķēniņa valsts varu un nodošu to tavam kalpam.
12 Tikai to gan: tavā dzīves laikā Es to vēl neizdarīšu tava tēva Dāvida dēļ, bet Es to atraušu no tava dēla rokas.
13 Un arī visu ķēniņa valsts varu Es neatraušu: vienu cilti Es nodošu tavam dēlam sava kalpa Dāvida labad un Jeruzālemes dēļ, kufu Es esmu izrau-dzījis!“
14 Un tas Kungs lika celties pret Salamanu—ēdomietim Hadadam. Viņš bija no ķēniņu nama pēcnācējiem Ēdomā.
15 Tolaik, kad Dāvids bija Edomā kā uzvarētājs, kafa pulku virspavēlnieks Joābs devās kalnup, lai apraktu visus kritušos; toreiz viņš lika nogalināt visus vīriešus Ēdomā.
16 Un Joābs palika Ēdomā sešus mēnešus ar visu Israēla karaspēku, lai iznīcinātu visus vīriešus Ēdomā.
17 Bet Hadads aizbēga uz Ēģipti: viņš pats un tie no viņa tēva ierēdņiem, kufi viņam piebiedrojās, lai dotos uz Ēģipti. Bet Hadads pats bija mazs zēns.
18 Un tie cēlās no Midianas un nonāca Paranāj un viņi paņēma no Paranas vīrus sev līdzi un nonāca tad Ēģiptē pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņiem deva ir pajumti, ir maizi, ir zemi.
19 Un Hadads atrada labpatiku faraona acīs pat tik ļoti lielā mērā, ka tas viņam iedeva savas sievas, ķēniņienes un pavēlnieces Tachpaneses, māsu par sievu.
20 Un Tachpaneses māsa dzemdēja viņam viņa dēlu Genubatu, ko Tachpanese izaudzināja faraona namā. Un Genubats atradās faraona namā faraona paša dēlu vidū.
21 Un Hadads dzirdēja Ēģiptē, ka Dāvids bija apgūlies pie saviem tēviem un ka kajraspēka virspavēlnieks Joābs bija miris; tad Hadads sacīja faraonam: „Atlaid mani, es gribu atgriezties savā zemē.“
22 Un faraons viņam iebilda „Kā tev trūka pie manis, ka tu, lūk, meklē, kā nokļūt savā zemē. Bet viņš sacīja: „Atlaid vien.“ Un viņš to atlaida.
23 Tad Dievs lika celties pret Salamanu Rešonam, Eljadas dēlam, kas, bija aizbēdzis no Cobas ķēniņa, sava pavēlnieka, Hadadēzera.
24 Rešons sapulcināja ap sevi vīrus un pats kļuva par sirotāju vadītāju toreiz, kad Dāvids bija siriešus sakāvis, un vini aizbēga uz Damasku. Tie dzīvoja tur, un Rešons uzkundzējās Damaskai par valdinieku.
25 Viņš bija Israēla ienaidnieks visu Salamana dzīves laiku. Viņš bija ļauns, gluži kā Hadads, un ienīda Israēlu, bet pats valdīja pār Aramu.
26 Vēl tur bija Jerobeāms, ēfraimietis, Nebata dēls, no Ceredas, Salamana darbinieks. Un viņa māte bija atraitne vārdā Cerua, arī viņš sadumpojās pret ķēniņu.
27 Un šis ir iemesls, kādēļ viņš pacēla savu roku pret ķēniņu Salamanu: Salamans toreiz tieši cēla Millas pili, lai noslēgtu spraugu, kas vēl bija atlikusies viņa teva Davida pilsētas apsardzības joslā.
28 Bet Jerobeāms bija izdarīgs vīrs. Un kad Salamans ievēroja, kādus darbus šis jauneklis veica, viņš to iecēla par pārzini pār visiem tiem, kas no Jāzepa cilts pildīja klaušas.
29 Tanī laikā, kad Jerobeāms iznāca no Jeruzalemes ārā, viņu ceļā sastapa pravietis Ahija no Šilo. Bet tas bija apvilcis jaunu mēteli. Tie abi bija vieni paši laukā.
30 Un Ahija paņēma jauno mēteli, kas viņam bija mugurā, un saplēsa to divpadsmit gabalos
31 Un sacīja Jerobeāmam: „Paņem sev desmit gabalus, jo tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: lūk, Es izraušu ķēniņa valsti no Salamana rokas, un Es iedošu tev desmit gabalus, —
32 Bet šī viena cilts piederēs viņam mana kalpa Dāvida un manas pilsētas Jerazālemes dēļ, kufu Es sev esmu izraudzījis no visām Israēla ciltīm, —
33 Tāpēc ka tie Mani ir atstājuši, ka tie ar savu vaigu pie zemes ir liekušies sidoniešu dievības Ašēras un moābiešu dieva Kamoša un amoniešu dieva Milkoma priekšā un tāpēc ka tie nav staigājuši manos ceļos un nav darījuši to, kas ir taisnīgs manās acīs, un nav ievērojuši nedz manus likumus, nedz manas tiesas, kā to gan darīja viņa tēvs Dāvids.
34 Es gan neatraušu visu ķēniņa valsti no viņa rokas un Es viņu atstāju par valdnieku visu viņa dzīves laiku Dāvida labad, kuru Es esmu izvēlējis, —to, kas ir pildījis manus baušļus un manas tiesas,
35 Bet Es atņemšu ķēniņa valsti no viņa dēla rokas, un Es došu to tev—tās desmit ciltis.
36 Bet viņa dēlam Es atdošu šo vienu cilti, lai manam kalpam Dāvidam paliek mana vaiga priekšā gaišums visos laikos Jeruzālemē, tanī pilsētā, kuj-u Es pats sev esmu izraudzījis, lai tanī ieliktu savu vārdu.
37 Tad nu tevi Es paņemšu: un tev kā ķēniņam ir jāvalda pār it visu, kā vien tas tavai dvēselei labi patīk, jo tu būsi ķēniņš pār Israēlu.
38 Un notiks, ja tu vien paklausīsi visu to, ko Es tev pavēlu, un tu staigāsi manus ceļus, un darīsi to, kas ir taisnīgs manās acīs, un sargāsi manus likumus un manus baušļus, kā darījis tika mans kalps Dāvids, tad arī Es būšu ar tevi un uzcelšu tev pastāvīgu namu, kā Es to Dāvidam esmu uzcēlis. Un Es tev došu Israēlu.
39 Un tādēļ Es pazemošu Dāvida pēcnācējus, bet ne uz visiem laikiem!“
40 Un Salamans meklēja Jerobeāmu nokaut. Bet Jerobeāms cēlās un aizbēga uz Ēģipti pie Ēģiptes ķēniņa Šīšaka. Un tas palika Ēģiptē līdz Salamana nāvei.
41 Un pārējie Salamana vārdi un tas, ko Salamans ir darījis, un viņa gudrības izteicieni, —tas ir aprakstīts Salamana darbu grāmatā.
42 Bet laiks, cik ilgi Salamans valdīja Jeruzālemē pār Israēla namu, ir četrdesmit gadi.
43 Un Salamans apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apraka viņa tēva Dāvida pilsētā. Bet viņa dēls Rehabeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
