Dieva bērni
1 Redziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam. Pasaule mūs neatzīst, tādēļ ka tā nav atzinusi viņu. 2 Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim līdzīgi viņam, mēs redzēsim viņu tādu, kāds viņš ir. 3 Bet katrs, kam ir šī cerība uz viņu, šķīsta sevi, tāpat kā viņš ir šķīsts. 4 Katrs, kas grēko, pārkāpj likumu, jo grēks ir nelikumība. 5 Un jūs zināt, ka viņš parādījās, lai paņemtu prom grēkus, un viņā nav grēka. 6 Ikviens, kas paliek viņā, negrēko, bet, kas grēko, nav viņu nedz redzējis, nedz pazinis. 7 Bērniņi, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tāpat kā viņš ir taisns. 8 Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko jau no paša sākuma, un Dieva Dēls tādēļ ir parādījies, lai izjauktu velna darbus. 9 Ikviens, kas dzimis no Dieva, nedara grēku, jo Dieva sēkla paliek viņā; un viņš nevar grēkot, jo ir no Dieva dzimis. 10 Tā top redzami Dieva bērni un velna bērni – katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva; tāpat arī tas, kas nemīl savu brāli.
Mīliet cits citu!
11 Jo šī ir tā vēsts, ko jūs esat dzirdējuši no iesākuma – lai mēs mīlam cits citu. 12 Ne tā kā Kains, kas bija no ļaunā un nokāva savu brāli. Un kādēļ viņš to nokāva? Tādēļ, ka viņa darbi bija ļauni, bet viņa brāļa darbi – taisni. 13 Nebrīnieties, brāļi, ka pasaule jūs ienīst. 14 Mēs zinām, ka esam no nāves pārgājuši dzīvībā, tādēļ ka mēs mīlam brāļus, bet, kas nemīl, paliek nāvē. 15 Ikviens, kas savu brāli nīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību. 16 Mīlestību mēs esam iepazinuši no tā, ka viņš savu dzīvību par mums ir atdevis. Arī mums pienākas savu dzīvību atdot par brāļiem. 17 Ja kādam šajā pasaulē ir pārticība un viņš redz savu brāli trūkumā un noslēdz tam savu sirdi, kā lai viņā paliek Dieva mīlestība? 18 Bērniņi, nemīlēsim ar vārdiem un ar mēli, bet ar darbiem un patiesību! 19 Un tā mēs zināsim, ka esam no patiesības: iedrošināsim viņa priekšā savu sirdi! 20 Un, pat ja mūsu sirds mūs apsūdz, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds, un viņš zina visu. 21 Mīļotie, ja jau mūs neapsūdz sirds, tad mums ir paļāvība uz Dievu. 22 Ja mēs ko lūdzam, tad saņemam no viņa, jo mēs turam viņa baušļus un darām to, kas viņam tīkams. 23 Viņa bauslis ir, lai mēs ticam viņa Dēla Jēzus Kristus vārdā un mīlam viens otru, kā viņš mums ir pavēlējis. 24 Bet, kas viņa baušļus tur, tas paliek viņā un viņš tanī. No tā mēs zinām, ka viņš paliek mūsos, no Gara, ko viņš mums ir devis.
1 Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā viņu nav atzinusi.
2 Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim viņu, kāds viņš ir.
3 Katrs, kam ir šī cerība uz viņu, šķīsta sevi pašu, kā viņš ir šķīsts.
4 Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.
5 Jūs zināt, ka viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav viņā.
6 Katrs, kas paliek viņā, negrēko; katrs, kas grēko, nav viņu redzējis, nedz viņu atzinis.
7 Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā viņš ir taisns.
8 Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai viņš iznīcinātu velna darbus.
9 Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo viņa dīglis paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.
10 No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli.
11 Jo šī ir tā vēsts, ko esat dzirdējuši no sākuma, ka mums būs citam citu mīlēt,
12 Ne kā Kains, kas bija no ļaunā un nokāva savu brāli, bet kādēļ viņš to nokāva? Tāpēc, ka viņa darbi bija ļauni un viņa brāļa darbi taisni.
13 Nebrīnieties, brāļi, ja pasaule jūs ienīst.
14 Mēs zinām, ka esam no nāves pārgājuši dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus; kas nemīl, paliek nāvē.
15 Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.
16 No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka viņš savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savas dzīvības par brāļiem.
17 Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāļi ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?
18 Bērniņi, nemīlēsim vārdiem nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību!
19 No tā mēs nopratīsim, ka piederam patiesībai un varēsim savu sirdi viņa priekšā klusināt,
20 Ka, ja mūsu sirds mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas.
21 Milie, kad mūsu sirds nepazudina mūs, tad mums ir paļāvība uz Dievu,
22 Un visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no viņa, jo mēs turam viņa baušļus un darām to, kas viņam patīkams.
23 Bet šis ir viņa bauslis, lai mēs ticam viņa dēla Jēzus Kristus vārdam un mīlam cits citu, kā viņš mums pavēlējis.
24 Kas viņa baušļus tur, tas paliek viņā un viņš tanī, bet no tā mēs noskārstam, ka viņš paliek mūsos, proti no Gara, ko viņš mums ir devis.
