Kristus augšāmcelšanās
1 Brāļi, daru jums zināmu evaņģēliju, ko jums pasludināju un ko jūs arī pieņēmāt un kurā pastāvat. 2 Caur to jūs arī tiekat glābti, ja vien stingri turaties pie tā, ko esmu jums pasludinājis. Citādi velti esat sākuši ticēt. 3 Vispirms es jums nodevu to, ko pats esmu saņēmis: Kristus mira par mūsu grēkiem, pēc Rakstiem, 4 un tika guldīts kapā un trešajā dienā augšāmcēlās, pēc Rakstiem, 5 un parādījās Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit, 6 pēc tam parādījās vienlaikus vairāk nekā piecsimt brāļiem, no kuriem lielākā daļa vēl ir dzīvi, bet daži jau aizmiguši, 7 pēc tam parādījās Jēkabam, pēc tam visiem apustuļiem, 8 un kā vispēdējam viņš pārādījās man kā tādam priekšlaicīgi dzimušam. 9 Jo es taču esmu vismazākais no apustuļiem un neesmu cienīgs saukties par apustuli, tādēļ ka reiz es vajāju Dieva draudzi. 10 Bet no Dieva žēlastības esmu tas, kas esmu, un viņa žēlastība manī nav bijusi veltīga. Es esmu vairāk par viņiem visiem pūlējies, taču ne es, bet Dieva žēlastība, kas ar mani. 11 Mēs tā visi sludinām – vai nu es, vai tie citi –, un tā jūs esat sākuši ticēt.
Mirušo augšāmcelšanās
12 Bet, ja par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem, kādēļ tad daži starp jums runā, ka nav mirušo augšāmcelšanās. 13 Ja jau nav mirušo augšāmcelšanās, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. 14 Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad jau veltīga ir mūsu sludināšana un veltīga jūsu ticība. 15 Tad jau mēs esam Dieva viltus liecinieki, jo esam liecinājuši pret Dievu, it kā viņš Kristu būtu augšāmcēlis, ko viņš nemaz nav augšāmcēlis, ja jau nav mirušo augšāmcelšanās. 16 Jo, ja jau mirušie netiek augšāmcelti, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. 17 Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība un jūs vēl esat savos grēkos. 18 Tad jau pazušanā gājuši ir arī Kristū aizmigušie. 19 Ja mēs vienīgi šajā dzīvē ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki. 20 Bet nu Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no aizmigušajiem. 21 Tādēļ ka nāve ir caur cilvēku un caur cilvēku ir arī mirušo augšāmcelšanās. 22 Jo, kā visi mirst Ādamā, tā Kristū visi tiks darīti dzīvi. 23 Bet ikviens savā reizē, pirmais – Kristus, pēc tam Kristum piederīgie, kad viņš nāks. 24 Un gals būs tad, kad Valstību viņš nodos Dievam un Tēvam, kad viņš atcels visas valdības un visas varas, un visus spēkus. 25 Jo viņam ir jāvalda tik ilgi, līdz viņš noliks visus ienaidniekus zem savām kājām. 26 Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve. 27 Jo Dievs ir pakļāvis visu zem viņa kājām. Un, ja Dievs ir teicis, ka viss ir pakļauts, tad skaidrs – izņemot pašu pakļāvēju. 28 Un, kad Dēlam viss būs pakļauts, tad arī viņš pats tiks pakļauts Dievam, kas visu nolika viņa pakļautībā, lai Dievs būtu viss visā. 29 Ko tad darīs, kas pieņem kristību mirušo labā? Ja mirušie vispār netiek augšāmcelti, kādēļ tad tie viņu dēļ tiek kristīti? 30 Kādēļ tad mēs bez mitas sevi pakļaujam briesmām? 31 Es mirstu ik dienas, patiesi, kā jūs, brāļi, esat mans lepnums Jēzū Kristū, mūsu Kungā! 32 Ja es kāda cilvēciska iemesla dēļ būtu cīnījies ar zvēriem Efesā, kāds labums man tad būtu? Ja mirušie netiek augšāmcelti, tad jau tik ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst. 33 Nepievilieties: ļauna sabiedrība samaitā krietnus tikumus. 34 Nāciet pie skaidra prāta, kā piederas, un negrēkojiet, jo daži starp jums ir pilnīgā neziņā par Dievu, to saku jums par kaunu.
Miesas augšāmcelšanās
35 Varbūt kāds jautās: kā var mirušie augšāmcelties? Kādā miesā viņi nāks? 36 Bezprātīgais, ko tu sēj, tas netop dzīvs, pirms tas nemirst. 37 Ko tu iesēj, nav tā miesa, kas būs, bet ir tikai sēkliņa, vai nu tas būtu labības grauds, vai kas cits. 38 Bet Dievs piešķir tai miesu pēc savas gribas, dodot katrai sēklai tai piederīgo miesu. 39 Ne visiem tāda pati miesa, citāda ir cilvēkam, citāda – dzīvniekiem, citāda – putniem, citāda – zivīm. 40 Ir gan debess ķermeņi, gan zemes ķermeņi, un citāda godība ir debess ķermeņiem un citāda – zemes ķermeņiem. 41 Citāds spožums ir saulei un citāds – mēnesim, un citāds spožums ir zvaigznēm, jo zvaigzne no zvaigznes atšķiras pēc spožuma. 42 Tāpat arī mirušo augšāmcelšanās – sēts top iznīcībā, bet augšāmceļas neiznīcībā. 43 Sēts top negodā, bet augšāmceļas godībā. Sēts top nespēkā, bet augšāmceļas spēkā. 44 Sēta top dabīga miesa, bet augšāmceļas garīga miesa. Jo kā ir dabīga miesa, ir arī garīga miesa. 45 Tā ir arī rakstīts: pirmais cilvēks Ādams tapa par dzīvu būtni, pēdējais Ādams tapa par Garu, kas dara dzīvu. 46 Taču pirmais nav garīgais, bet dabīgais – garīgais ir pēc tam. 47 Pirmais cilvēks ir no zemes pīšļiem, otrs cilvēks – no debesīm. 48 Kāds ir šis cilvēks, kas no zemes, tādi paši ir tie cilvēki, kas no zemes. Kāds ir cilvēks, kas no debesīm, tādi paši būs tie cilvēki, kas no debesīm. 49 Tāpat kā mēs valkājam zemes cilvēka izskatu, tā mēs arī valkāsim debess cilvēka izskatu. 50 Brāļi, to es jums saku: Dieva valstību nevar iemantot miesa un asinis, tāpat kā iznīcīgais neiemanto neiznīcīgo. 51 Redzi, es jums atklāju noslēpumu: ne visi mēs aizmigsim, bet visi mēs tapsim pārvērsti – 52 pēkšņi, vienā acumirklī, pēdējai taurei skanot. Tad atskanēs taure, un mirušie augšāmcelsies neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti, 53 jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā. 54 Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā. 55 Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis? 56 Nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir bauslība. 57 Bet pateicība Dievam, kas mums dod uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. 58 Tad nu, mani mīļotie brāļi, esiet noturīgi un nelokāmi, vienmēr dedzības pilni Kunga darbā, zinādami, ka jūsu pūles nav veltīgas Kungā.
1 Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat,
2 Kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludinājis—citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi.
3 To es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem,
4 Un ka viņš aprakts, un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem,
5 Un ka viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmitiem.
6 Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši.
7 Pēc tam viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem.
8 Kā pašam pēdējam viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.
9 Jo es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi.
10 Bet no Dieva žēlastības esmu es, kas es esmu, un viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.
11 Lai vai es, vai viņi, tā mēs sludinām, un tā jūs esat kļuvuši ticīgi.
12 Ja tad par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, kā tad daži jūsu starpā saka, ka neesot miroņu augšāmcelšanās?
13 Ja nav miroņu augšāmcelšanās, tad ari Kristus nav augšāmcēlies.
14 Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, un arī veltīga jūsu ticība.
15 Tad jau mēs būtu Dieva viltus liecinieki, jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka viņš Kristu ir uzmodinājis, bet viņš to nebūtu uzmodinājis, ja jau nav miroņu augšāmcelšanās.
16 Jo, ja mirušie netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.
17 Un ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos.
18 Tad arī tie ir pazuduši, kas Kristū aizmiguši.
19 Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.
20 Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, viņš kā pirmais no mirušajiem.
21 Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.
22 Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.
23 Bet ikviens savā kārtā: vispirms Kristus, pēc tam tie, kas Kristum pieder viņa atnākšanas dienā.
24 Un tad nāk gals, kad viņš nodod valstību Dievam un Tēvam, kad viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.
25 Jo viņam vajaga valdīt, tiekāms viņš noliek visus ienaidniekus sev apakš kājām.
26 Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznicināta—nāve.
27 Jo tas viņam ir visu nodevis apakš viņa kājām; bet kad saka: viss viņam nodots, tad protams, izņemot to, kas viņam visu nodevis.
28 Bet kad viņam viss būs nodots, tad ari Dēls pats pakļausies tam, kas viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa.
29 Ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par viņiem?
30 Kādēļ arī mēs ikbrīdi esam briesmās?
31 Es mirstu ikdienas, tik tiešām, ka ūs, brāli, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
32 Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: „Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirstam.“
33 Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.
34 Esiet visai modrīgi un negrēkojiet; jo daži Dievu nemaz nepazīst, to es jums saku par kaunu.
35 Bet varbūt kāds sacīs: Kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?
36 Tu nesaprašai Ko tu sēji, tas netop dzīvs, ja tas nav miris.
37 Tu nesēji miesu, kas vēl taps, bet tikai graudu, vai tas būtu kviešu vai kādas citas sēklas grauds.
38 Bet Dievs tam dod miesu kādu gribēdams, un ikkatrai sēklai savu īpat-nēju.
39 Ne visas miesas ir vienādas; citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda pumu un citāda zivju miesa.
40 Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet citāds krāšņums ir debesu ķermeņiem un citāds zemes ķermeņiem.
41 Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru.
42 Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.
43 Sēts top negodā, un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā.
44 Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir ari garīga miesa.
45 Tāpat ir ari rakstīts: „Pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli,“ pēdējais Ādams par dzīvu darītāju garu.
46 Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk garīgais.
47 Pinnais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesim.
48 Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un kāds tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm;
49 Un tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka ģīmi, tā arī nesīsim tā ģīmi, kas no debesīm.
50 Bet to es saku, brāļi: Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz ari iznīcība var iemantot neiznicību.
51 Redzi, es jums saku noslēpumu: Ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti,
52 Piepeši, acumirkli, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznicibā, un mēs tapsim pārvērsti.
53 Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznicibā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.
54 Un kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību, un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: „Nāve ir aprīta uzvarā!
55 Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?“
56 Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.
57 Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
58 Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.
