Par galvas apsegu
1 Atdariniet mani – tāpat kā es Kristu. 2 Es slavēju jūs, ka jūs mani visās lietās esat atcerējušies un turējuši manus novēlējumus, kā es jums uzticēju. 3 Es gribu, lai jūs zinātu, ka ikviena vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, un Kristus galva ir Dievs. 4 Ikviens vīrs, kas ar apsegtu galvu lūdz vai pravieto, apkauno savu galvu. 5 Un ikviena sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz vai pravieto, apkauno savu galvu – jo tā ir tāpat kā apcirpta. 6 Ja sieva neapsedz galvu, lai tā nocērp matus, bet, tā kā viņai ir kauns apcirpties vai skūties, lai apsedz galvu. 7 Vīram nav jāapsedz galva, jo viņš ir Dieva attēls un gods, bet sieva ir vīra gods. 8 Jo vīrs nav no sievas, bet sieva ir no vīra. 9 Arī vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ. 10 Tādēļ sievai galvā jābūt piederības zīmei, eņģeļu dēļ. 11 Kungā nedz sieva bez vīra ir kaut kas, nedz vīrs bez sievas. 12 Jo tāpat kā sieva no vīra, tā arī vīrs caur sievu, bet viss no Dieva. 13 Spriediet paši: vai sievai pieklājas ar neapsegtu galvu Dievu lūgt? 14 Vai pati daba nemāca jums, ka vīram audzēt garus matus ir negods? 15 Un, ja sieva audzē garus matus, tas viņai ir gods. Tādēļ ka mati viņai doti par apsegu. 16 Bet, ja kāds grib strīdēties pretī, mums citāda paraduma nav, tāpat nav arī citur Dieva draudzēs.
Necieņa pret Kunga mielastu
17 Par šo vienu aizrādu un jūs neslavēju, jo jūsu sapulces nenāk jums par labu, bet par ļaunu. 18 Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sapulcēs parasti jūsu vidū notiek šķelšanās, un daļēji es tam arī ticu. 19 Dažādiem virzieniem vajag jau arī būt jūsu vidū, lai starp jums varētu atklāties pārbaudītākie. 20 Bet, kad jūs sapulcējaties vienkopus, tas vēl nenozīmē, ka baudāt Kunga mielastu, 21 jo katrs steidzas apēst savu līdzpaņemto ēdienu, tā ka viens paliek izsalcis, bet cits piedzeras. 22 Vai jums nav savu māju, kur ēst un dzert? Jeb vai jūs nicināt Dieva draudzi un apkaunojat trūcīgos? Ko lai jums saku? Vai lai slavēju? Šajā ziņā es jūs neslavēšu.
Par Svēto Vakarēdienu
(Mt 26:26–29Mk 14:22–25Lk 22:14–20)23 Jo no Kunga es saņēmu, ko arī esmu jums nodevis tālāk – ka Kungs Jēzus tajā naktī, kad viņš tapa nodots, ņēma maizi, 24 pateicies lauza un sacīja: tā ir mana miesa, dota par jums, to dariet, mani pieminēdami. 25 Tāpat viņš ņēma arī biķeri pēc mielasta, sacīdams: šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami! 26 Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat, jūs pasludināt Kunga nāvi, tiekams viņš nāk.
Sevis pārbaudīšana
27 Ikviens, kas necienīgi ēdīs šo maizi vai necienīgi dzers no šā biķera, būs vainīgs pret Kunga miesu un asinīm. 28 Bet lai ikviens cilvēks sevi pārbauda un tikai tad ēd no šīs maizes un dzer no šā biķera. 29 Jo ikviens, kas ēd un dzer, neatšķirdams Kunga miesu, tas ēd un dzer sev par sodību. 30 Tādēļ starp jums ir daudz vājinieku un nespēcīgo un daudzi ir miruši. 31 Ja mēs paši sevi tiesātu, mēs netiktu tiesāti. 32 Bet Kungs tiesādams mūs pārmāca, lai mēs netiktu notiesāti reizē ar pasauli. 33 Tā nu, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, nesteidzieties cits citam priekšā. 34 Ja kāds ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūs nebūtu pulcējušies sev par sodību. Pārējo nokārtošu, kad atnākšu.
1 Dzenieties man pakal tā, kā es Kristum!
2 Bet par to es jūs slavēju, ka jūs vienmēr mani pieminat un turat tās mācibas, ko es jums uzticējis.
3 Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir virs, bet Kristus galva ir Dievs.
4 Katrs virs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu.
5 Bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.
6 Ja sieva neaizsedzas, tad lai tā ari apcērpas. Bet tā kā tas sievai ir par kaunu, ka tā ir apcirpta vai noskūta, tad lai tā aizsedzas.
7 Bet vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs.
8 Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.
9 Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
10 Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ.
11 Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra tā Kunga draudzē.
12 Jo, it kā sieva ir no vira, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva.
13 Spriediet paši: vai pieklājas sievai neaizsegtai Dievu lūgt?
14 Vai pati daba nerāda jums, ka gari mati ir vīram par negodu;
15 Bet ja sievai gap mati, tad tas viņai par godu? Jo mati viņai doti par apsegu.
16 Bet ja kāds tur grib tiepties, mēs nepazistam tādu ierašu, Dieva draudzes ari ne.
17 Bet aizrādīdams uz vienu lietu, es jūs nevaru slavēt: Jūsu sanāksmes nenāk ļums par labu, bet par ļaunu.
18 Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu.
19 Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.
20 Kad jūs sanākat kopā, tad nav iespējams turēt tā Kunga mielastu.
21 Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras.
22 Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājāt un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šinī lietā es jūs nevaru slavēt.
23 Jo no tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,
24 Ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: „Ņemiet, ēdiet. Tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to dariet mani pieminēdami,“
25 Tāpat ari kausu pēc vakarēdiena un sacīja: „Šis kauss ir jaunā derība manās asinis. To dariet, cikkārt jūs to dzepat, mani pieminēdami.“
26 Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī kausa dzerat, pasludiniet tā Kunga nāvi, tiekāms viņš nāk.
27 Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer tā Kunga kausu, tas būs noziedzies pret tā Kunga miesu un asinīm.
28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī kausa.
29 Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir tā Kunga miesu.
30 Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir miruši.
31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.
32 Bet sodīdams tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.
33 Tāpēc, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, tad gaidait cits uz citu.
34 Ja kas ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūsu sanāksme nav jums par sodu. Visu pārējo noteikšu, kad ieradīšos pie jums.
