Saula un viņa dēlu nāve
(1Sam 31:1–13)1 Filistieši karoja ar Israēlu, Israēla vīri bēga no filistiešiem un nokauti krita Gilboas kalnā. 2 Filistieši cieši sekoja Saulam un viņa dēliem. Filistieši nokāva Jonatānu, Abīnādāvu un Malkī-Šūu – Saula dēlus. 3 Kauja ap Saulu kļuva arvien sīvāka, loka šāvēji tika viņam klāt un viņu ievainoja. 4 Tad Sauls sacīja savam ieroču nesējam: “Izvelc savu zobenu un nodur mani, lai nenāk šie neapgraizītie un neizsmej mani.” Bet viņa ieroču nesējs nespēja to izdarīt, jo ļoti baidījās. Tad Sauls ņēma zobenu un krita uz tā. 5 Kad ieroču nesējs redzēja, ka Sauls ir miris, arī viņš krita uz zobena un nomira.
6 Tā nomira Sauls un viņa trīs dēli, viss viņa nams nomira vienlaikus. 7 Visi Israēla vīri redzēja, kas notiek ielejā – ka viņi bēg, ka Sauls un viņa dēli ir miruši, tāpēc tie pameta savas pilsētas un bēga, bet filistieši nāca un apmetās tajās.
8 Nākamajā dienā, kad filistieši nāca aplaupīt nokautos, tie atrada Saulu un viņa dēlus kritušus Gilboas kalnā. 9 Tie viņu izģērba, paņēma viņa galvu un ieročus un sūtīja tos visapkārt pa filistiešu zemi kā prieka vēsti viņu elkiem un tautai. 10 Viņa ieročus tie nolika savu dievu namā, bet viņa galvu pienagloja Dāgona namā.
11 Kad visi Jābēš-Gileādā dzirdēja, ko filistieši izdarījuši Saulam, 12 cēlās visi stiprie vīri, paņēma Saula un viņa dēlu miesas, atnesa tās uz Jābēšu un apbedīja viņu kaulus zem terebintes koka Jābēšā, un gavēja septiņas dienas.
13 Tā Sauls nomira, būdams neuzticīgs Kungam, neklausīdams Kunga vārdam, turklāt viņš bija iztaujājis mirušo garu izsaucēju, 14 nevis meklējis Kungu – tādēļ viņš tam lika mirt un piešķīra valsti Dāvidam, Jišaja dēlam.
1 Reiz filistieši veda karu ar Israēlu, un Israēla karavīri bēga no filistiešiem, un nokautie gulēja izkaisīti pa Gilboas kalniem.
2 Un filistieši vajāja Sauļu un viņa dēlus un nogalināja Jonatānu, Abinādabu un Malchišu, Saula dēlus.
3 Kad iedegās mežonīga cīņa pret Sauļu, jo strēlnieki viņu pazina un ievainoja,
4 Tad Sauls pavēlēja savam ieroču nesējam: „Izvelc savu zobenu un ar to nodur mani, lai šie neapgraizītie nenāk, mani nemoka un neliek izsmieklā!“ Bet viņa ieroču nesējs negribēja to darīt, jo viņš ļoti baidījās. Tad Sauls pats ņēma zobenu un metās tam virsū.
5 Kad nu viņa ieroču nesējs redzēja, ka Sauls bija miris, tad arī viņš metās uz zobenu un mira.
6 Tā Sauls un viņa trīs dēli krita, un viņš aizgāja bojā ar visu savu namu.
7 Kad nu visa Israēla tauta, kas atradās ielejā, ieraudzīja, ka israēlieši bija bēguši un ka Sauls un viņa dēli bija krituši, tad tie pameta savas dzīves vietas un arī metās bēgt, bet filistieši nāca un apmetās tanīs uz dzīvi.
8 Un kad nākošā dienā filistieši nāca, lai aplaupītu kritušos, un atrada Sauļu un viņa dēlus guļam Gilboas kalnos,
9 Tad viņi tos aplaupīja, paņēma viņa galvu un viņa apbruņojumu un sūtīja vēstnešus visapkārt pa filistiešu zemi, lai tie paziņotu priecīgo uzvaras vēsti saviem elkiem un tautai.
10 Un tie nolika viņa ieročus sava dieva namā, bet viņa galvu tie piekala Dagona templī.
11 Kad nu visi Jabešas, Gileādā, iedzīvotāji to visu dzirdēja, ko filistieši bija darījuši ar Saula līķi,
12 Tad cēlās visi spēcīgie karavīri, paņēma Saula un viņa dēlu līķus un tos aiznesa uz Jabešu; tad viņi apraka viņu kaulus zem Jabešas terebintes un gavēja septiņas dienas.
13 Tā Sauls nomira savu ļauno darbu dēļ, ko viņš bija nodarījis pret to Kungu, —tā Kunga vārda dēļ, ko viņš nebija turējis, un arī tāpēc, ka viņš bija griezies pie mirušo garu izsaucējas un bija to izvaicājis,
14 Bet nebija jautājis to Kungu; tāpēc Viņš lika tam mirt un nodeva ķēniņa valsts varu Dāvidam, īsaja dēlam.
