Gudrības slavinājums
1 Gudrība teic savu godu,
savas tautas vidū lepojas;
2 Visuaugstākā sapulcē atdara lūpas,
viņa vareno priekšā lepojas:
3 “No Visuaugstākā lūpām nākusi,
kā migla es klājos pār zemi,
4 apmetos teltī debesu augstumos,
mans tronis – mākoņu stabā.
5 Viena pati es ietvēru debesloku,
klejoju bezdibens dzīlēs;
6 jūras bangās, it visā zemes virsū,
ik tautā, ik ciltī bija mans ieguvums, –
7 tajās visās lūkojos pēc rimtas:
kam gan ir mantojums, kurā apmesties man?
8 Tad tas, kas bija radījis visus, man pavēlēja,
kas bija radījis mani, tas izlēma,
kur manai teltij rast rimtu.
Viņš sacīja: “Apmeties Jēkabā!
Israēlā lai ir tavs mantojums!”
9 Pirms mūžīgiem laikiem, pašā sākumā,
viņš bija mani radījis,
un aizlaikos es nemitēšos būt.
10 Es kalpoju viņa priekšā svētajā teltī –
tā es iesakņojos Ciānā;
11 tā savā mīļotajā pilsētā viņš dāvāja man rimtu,
tā mana vara – Jeruzālemē.
12 Es iesakņojos godājamā tautā,
Kunga daļā, viņa mantojumā.
13 Kā ciedrs es slejos Libānā,
kā ciprese Hermona kalnos;
14 kā palma es slejos Ēn-Gedī,
kā rožu krūms Jērikā,
kā laukā daiļš olīvkoks.
Es slejos kā platāna.
15 Es smaržoju kā kanēļkoks un
balzameļļas krūms,
kā izmeklētas mirres es izplatu jauku dvesmu,
kā galbāns, oniksa ekstrakts un opobalzama sveķi,
kā vīraka smarža svētnīcā.
16 Kā terebinte es plešu savus zarus,
godības un žēlastības zarus;
17 kā vīnastāds es lieku raisīties priekam
un, pateicoties godībai un bagātībai, saplaukstu ziedos.
18 Es esmu daiļās mīlestības un bijības,
atziņas un svētās cerības māte,
ar visiem bērniem, senmūžīga, es sevi dāvāju
tiem, ko viņš ir izvēlējis.
19 Nāciet pie manis, kas mani alkstat,
ar maniem augļiem piepildiet sevi,
20 jo saldākas par medu – atmiņas par mani,
par medus šūnām – mans mantojums.
21 Kas mani ēd, salks vēl,
kas mani dzer, slāps vēl.
22 Kas mani klausa – tam kaunēties nenāksies,
un, kas ar mani strādā, – negrēkos.”
Gudrība – dievišķā bauslība
23 Viss minētais – visaugstā Dieva derības grāmata,
bauslība, ko Mozus pavēlējis ievērot mums,
Jēkaba draudžu mantojums.
24 Nepagurstiet būt stipri Kungā!
Viņam pieķerieties, lai jūs stiprina!
Kungs Visuvaldītājs ir vienīgais Dievs;
izņemot viņu, nav glābēja.
25 Gudrības pārpilns kā Fisona,
kā Tigra jauno vārpu dienās,
26 ar sapratni pilda kā Eifrāta,
kā Jardāna ražas laikā,
27 skatienam mācību paver kā gaisma,
kā Gīhona vīnogu laikā.
28 Nedz pirmais cilvēks to iepazina līdz galam,
nedz pēdējais izdibinās:
29 par jūru pārpilnākas tās domas,
par bezdibeni dziļāks tās padoms.
Svētrakstītāja sūtība
30 Bet es esmu kā upes atzars,
kā ūdens pārvads uz paradīzi.
31 Es teicu: “Atveldzēšu savu dārzu
un spirdzināšu savu stādījumu,” –
un, redzi, par upi kļuva mans atzars,
par jūru mana upe;
32 un vēl: “Es izgaismošu mācību kā rīta blāzmu,
jau iztālēm atklāšu skatienam,” –
33 un vēl: “Kā pravietojumi no manis plūdīs pamācības,
tās atstāšu uz mūžīgām paaudzēm.”
34 Raugiet – ne vien pats sev es esmu pūlējies,
bet gan visiem, kas pēc tā lūkosies.
