Attiecības ar bagāto un vareno
1 Kas piķi aizskar, ar to notraipīsies;
kas biedrojas ar augstprātīgo, viņam līdzināsies.
2 Necel to, kas pašam par smagu,
nebiedrojies ar stiprāku un bagātāku!
Kā var biedroties pods ar katlu?
Kā piesitīs, tā sašķīdīs.
3 Bagātais rīkojas netaisni un sašutis sūdzas,
nabagais cieš netaisnību un piedošanu lūdzas.
4 Ja būsi noderīgs, viņš tevi izmantos,
ja nonāksi trūkumā – pametīs tevi;
5 ja tev ir – dzīvos ar tevi,
bet, tevi iztukšojis, nepārdzīvos.
6 Tu esi vajadzīgs? Viņš mānīs tevi
un uzsmaidīs, un dāvās cerības,
un runās labu. “Kas tev vajadzīgs?” taujās.
7 Ar savām maltītēm liks justies neērti,
līdz reizes divas trīs būs tevi iztukšojis;
visbeidzot ņirgāsies par tevi,
bet, tevi ieraudzījis, garām ies
un galvu nogrozīs par tevi.
8 Uzmanies, lai tevi neapmāna
un nepazemo paša muļķības dēļ!
9 Varenajam aicinot, esi atturīgs,
un vēl jo vairāk tas tevi aicinās.
10 Neuzstāj, lai nebūtu jāpiekāpjas,
nenostājies savrup, lai neaizmirstu tevi!
11 Neiedomājies runāt kā līdzīgs ar līdzīgu,
daudzrunīgumam neuzticies,
jo, runājot daudz, tas tevi pētīs
un it kā uzsmaidot izprašņās.
12 Kas izpauž runāto, tam žēlastības nav.
Tas neaiztaupīs nepatikšanas un važas.
13 Neaizmirsties un ļoti uzmanies,
jo pats ar savu nelaimi pastaigājies.
14 No miega mosties dzirdēdams!
Mīli Kungu visu mūžu,
viņu piesauc – un izglābsies.
15 Ik dzīva būtne mīl sev līdzīgo,
ik cilvēks – savu tuvāko;
16 ik radība pēc savas sugas biedrojas,
un cilvēks līdzīgajam pieķeras.
17 Ko biedrosies vilks ar jēru,
ar dievbijīgo grēcinieks?
18 Kāds miers var būt starp hiēnu un suni,
starp rokpelni un bagāto?
19 Kā savvaļas ēzeļi nomaļos laukos – lauvām ko medīt,
tā nabagie – bagātajiem ko ganīties;
20 kā pazemība riebjas augstprātīgajam,
tā bagātajam nabagais.
21 Bagāto, kas grīļojas, notur draugi,
pazemīgo, kas gāžas, draugi atgrūž.
22 Paklūp bagātais, palīgu daudz.
Sarunā aplamības, un viņu attaisno.
Paklūp nabagais, un to vēl nolamā.
Runā ar izpratni – nelaiž pie vārda.
23 Bagātais ierunājas, visi apklust
un vai debesīs ceļ viņa sacīto;
nabags ierunājas, atskan: “Kas tas tāds?” –
bet, ja tam misējas, zemē to sviež.
24 Kam grēku nav, tam bagātība ir laba.
Ļauna ir nabadzība – bezdievīgo mutē.
Laimīga sirds un bagātība bez laimes
25 Sirds maina cilvēka seju
vai nu uz labu, vai ļaunu.
26 Zīme, ka sirdī ir labi, – priecīga seja,
meklējot sakāmvārdus – saspringta pārdomās.
