Dzīve Garā
1 Tiem, kas Kristū Jēzū, vairs nav pazudināšanas, 2 jo dzīvības Gara likums Kristū Jēzū ir tevi atbrīvojis no grēka un nāves likuma. 3 Tā kā bauslība miesas dēļ bija nespēcīga un to nespēja, Dievs grēka dēļ ir sūtījis savu Dēlu grēcīgās miesas veidolā un tā miesā grēku ir notiesājis, 4 lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas dzīvojam nevis pēc miesas, bet pēc Gara. 5 Jo tie, kas ir pēc miesas, patur prātā miesīgo, bet tie, kas pēc Gara, – garīgo. 6 Miesas saprašana ir nāve, bet Gara saprašana ir dzīvība un miers, 7 jo miesas prāts ir naidā ar Dievu, tas nepakļaujas Dieva bauslībai, nedz arī to spēj. 8 Tie, kas ir miesīgi, nevar būt tīkami Dievam. 9 Jūs gan neesat miesīgi, bet garīgi, ja vien Dieva Gars mīt jūsos; kam Kristus Gara nav, tas viņam nepieder. 10 Un, ja Kristus ir jūsos, tad miesa grēkā gan ir mirusi, bet gars caur taisnību ir dzīvs. 11 Un, ja jūsos mājo tā Gars, kas Kristu augšāmcēlis no mirušajiem, tad viņš, kas Kristu augšāmcēlis no mirušajiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas caur savu Garu, kas jūsos iemājojis. 12 Tātad mēs, brāļi, ne jau miesai esam parādā, ka būtu jādzīvo pēc miesas. 13 Ja jūs dzīvojat pēc miesas, jūs mirsiet, bet, ja jūs miesas darbus Garā nonāvējat, jūs dzīvosiet, – 14 jo tie, ko vada Dieva Gars, ir Dieva dēli. 15 Jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal baidītos, bet esat saņēmuši dēlu tiesības un Garu, kurā mēs saucam: Aba! Tēvs! 16 Un Gars pats kopā ar mūsu garu liecina, ka mēs esam Dieva bērni. 17 Bet, ja bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki, ja vien līdz ar viņu ciešam, lai līdz ar viņu nāktu godībā.
Nākamā godība
18 Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas tās nākamās godības priekšā, kas mums tiks atklāta. 19 Arī visa radība ilgodamās gaida, kad Dieva dēli atklāsies godībā. 20 Jo radība ir pakļauta nīcībai nevis labprātīgi, bet pēc tās Pakļāvēja gribas, un tai ir cerība, 21 ka tā no iznīcības verdzības tiks atbrīvota Dieva bērnu godības pilnai brīvībai. 22 Mēs zinām, ka visa radība līdz pat šim laikam nopūšas un cieš radību mokas; 23 bet ne viņa vien, arī mēs, kas esam saņēmuši Gara pirmos augļus, pie sevis nopūšamies, gaidīdami uz savām dēlu tiesībām mūsu miesas izpirkšanai. 24 Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas redzama, vairs nav cerība. Vai tad kāds vēl cer uz to, ko viņš jau redz? 25 Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad ar pacietību to gaidīt gaidām. 26 Tā arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, kas un kā mums jālūdz, bet Gars pats mūs aizstāv ar bezvārdu nopūtām. 27 Un tas, kas izpēta sirdis, zina, kas Garam padomā, tādēļ ka Gars pēc Dieva prāta iestājas par svētajiem. 28 Un mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl un kas pēc viņa iepriekšējā nodoma ir aicināti, viss nāk par labu. 29 Tos, par kuriem Dievs jau iepriekš ir lēmis, tos viņš arī noteica izveidot līdzīgus sava Dēla tēlam, lai viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu vidū. 30 Un, par kuriem viņš jau iepriekš ir noteicis, tos viņš arī aicina, un, kurus aicina, tos arī attaisno, un, kurus attaisno, tos arī pagodina.
Dieva mīlestība Kristū
31 Ko lai mēs par to sakām? Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums? 32 Kā tad viņš, kas savu paša Dēlu nav saudzējis, bet atdevis viņu par mums visiem, līdz ar viņu nedāvās mums visas lietas? 33 Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? – Dievs tos attaisno. 34 Kas tos pazudinās? – Ir taču Kristus Jēzus, kas miris, vēl vairāk, kas augšāmcēlies, kas ir pie Dieva labās rokas un kas aizstāv arī mūs! 35 Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai nelaimes, vai vajāšanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai zobens? 36 Tā, kā ir rakstīts:
tevis dēļ mēs augu dienu topam nodoti nāvē,
mēs esam pielīdzināti kaujamām avīm.
37 Bet visā tajā mēs pārpārēm esam uzvarētāji, pateicoties Kristum, kas mūs ir mīlējis. 38 Un es esmu pārliecināts, ka nedz nāve, nedz dzīve, nedz eņģeļi, nedz varas, nedz tagadne, nedz nākotne, nedz spēki, 39 nedz augstumi, nedz dziļumi, nedz kāda cita radīta lieta mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
VIII.
Dzeive ikš gora.
1 Tai tad, tagad nav nikō nūtīsojama pi tim, kas ir ikš Jezus Kristus (un vairs pēc mīsas nadzeivoj). 2 Un gora lykums, kas atdzeivynoj ikš Jezus Kristus mani atbreivōja nu grāka un nōves lykuma. 3 Kō navarēja panōkt lykums, jo jys deļ mīsas beja bezspēceigs, tū padareja Dīvs, grāka dēļ syutūt sovu poša Dālu grēceigōs mīsas izskotā un jō mīsā grāku nūtīsojūt, 4 lai mes, kas pēc gora, bet na pēc mīsas dzeivojam, izpiļdeitu lykuma pīsacejumus, 5 jo tī, kas dzeivoj pēc mīsas, tīkoj pēc tō, kas ir mīseigs; bet tī, kas dzeivoj pēc gora — pēc tō, kas ir goreigs. 6 Mīseigō steigsme nas nōvi, bet gora steigsme — dzeivi un mīru. 7 Tōpēc mīsas steigsme Dīvam ir preteiga, jo jei napasakļaun Dīva lykumam un tō jei arī navar. 8 Kas dzeivoj pēc mīsas, tys navar byut pateikams Dīvam. 9 Jyus na mīsai, bet goram dzeivojat, jo tik jyusūs mit Dīva gors. Kam Kristus gora nava, tys pi Jō napīdar. 10 Bet jo jyusūs ir Kristus, tad, lai gon mīsa grāka dēļ ir padūta nōvei, tūmār gors dzeivoj attaisnōšonas dēļ. 11 Jo jyusūs dzeivoj Tō gors, kas Jezu pīcēle nu myrūnim, tad Tys, kas Jezu Kristu pīcēle nu myrūnim, atdzeivynōs arī jyusu mērsteigū mīsu caur sovu goru, kas jyusūs mit.
Tīseibas uz svātlaimeibu.
12 Tai tad, brōli, pret mīsu mums nav pīnōkuma dzeivōt mīseigi. 13 Jo jyus dzeivōsit pēc mīsas, jyus nūmērsit, bet jo jyus caur goru mīsas kaisleibas nūmērdēsit, jyus dzeivōsit. 14 Vysi, kas Dīva goram pasadūd, ir Dīva bārni. 15 Jyus asat sajāmuši na vērdzeibas goru, ka jums otkon byutu jōsabeist, bet gon bārnu (tīseibu) goru, kas mums ļaun saukt: Abba — Tāvs! 16 Tys Gors pats myusu goram līcynoj, ka mes asom Dīva bārni. 17 Bet jo asom bārni, tad arī mantinīki, — Dīva mantinīki un Kristus leidzmantinīki; mums gon ar Jū jōcīš, lai ar Jū byut izslavātim.
18 Es asmu pōrlīcynōts, ka šō pasauļa cīsšonas ir nīks saleidzynojūt ar nōkamū gūdeibu, kas pi mums pasarōdeis. 19 Pat radeibas ar ilgōšonūs gaida uz Dīva bārnu pasarōdeišonu. 20 Arī radeiba ir padūta iznīceibai, lai gon na labprōt, bet caur tū, kas jū pakļōve un jamā īdvēse cereibu, 21 ka arī poša radeiba nu iznīceibas vērdzeibas byus izglōbta Dīva bārnu jaukajai breiveibai. 22 Mes zynom, ka vysa radeiba leidza vaimaņoj un žālojās leidz pat šai dīnai. 23 Un na tik vin jei, bet arī mes poši, kam ir gora prīkšrūceibas, sevī vaižam gaideidami (Dīva) bārnu tīseibas, myusu mīsas izpesteišonu, 24 jo mes asom izglōbti caur cereibu. Bet cereiba, kas acimradzama, nav nikaida cereiba. Jo kū tad veļ lai cer tys, kas tū jau redz (izapyldam)? 25 Bet jo mes cerejam uz tū, kō mes veļ naradzam, tod mes tō gaidom ar pacīteibu.
26 Arī Gors tai pat nōk myusu vōjeibai paleigā. Mes nazynam kō lyugt kai pīnōkās, bet Gors pats par mums aizastōj ar naizsokamu vaidēšonu. 27 Un tys, kas caurlyukoj sirdis, zyna uz kū Gors steidzās, un ka Jys svātūs aizstōv tai, kai tū grib Dīvs.
28 Un mes zynom, ka tim, kas mīļoj Dīvu, vyss nōk par lobu, tys ir tim, kas pēc Jo lāmuma ir paaicynōti (lai byutu svāti), 29 jo tūs, kurus kai taidus īprīkš pazyna, tūs īprīkš arī pazeimōja byut leidzeigim sova Dāla attālam, lai Tys byutu pyrmdzymtais storp daudzim brōlim. 30 Un kurus Jys īprīkš pazeimōja, tūs arī paaicynōja; kurus paaicynōja, tūs padareja taisneigus, kurūs Jys padareja taisneigus, tūs arī uzslavēja.
31 Kū tad mes par tū lai sokom? Jo Dīvs ir ar mums, kas tad var byut pret mums? 32 Jo Jys nasaudzēja sova vīneigō Dāla, bet gon myusu vysu dēļ Jū nūdeve, kai tad lai nadōvynōtu mums leidz ar Jū vysa cyta? 33 Kas tad lai apsyudz Dīva izlaseitūs? Vai Dīvs, kas jūs padareja taisneigus? 34 Un kas tad lai nūtīsoj? Vai Jezus Kristus, kas nūmyra un ir augšamcēlīs, kas sēd pa Dīva lobajai (rūkai) un par mums aizbiļd?
35 Kas tad myusus lai atraun nu Kristus mīlesteibas? Vai vōrgi, vai tryukums, vai vojōšonas, vai bods, vai plykums, vai brīsmas, vai zūbyns? 36 Stōv gon raksteits: Tevis dēļ mes teikam nōvāti ikdīnas, myusus īskaita leidzeigus kaunamom vuškom. 37 Bet vysā šamā mes uzvaram caur tū, kas myusus ir nūmīļōjis. 38 Un es asmu pōrlīcynōts, ka ni nōve, ni dzeive, ni engeļi, ni vareibas, (ni spāki), ni tagadejōs, ni nōkamōs (lītas), 39 ni augstums, ni dziļums un ni kaida cyta radeiba myusu naspēs atraut nu Dīva mīlesteibas, kura ir ikš myusu Kunga Jezus Kristus.
