Paklausība valdībām
1 Ikviens lai ir paklausīgs augstākām varām, jo nav citādas varas kā vien no Dieva; un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. 2 Tas, kas pretojas varai, saceļas pret Dieva iedibināto kārtību, bet tie, kas saceļas, paši sev izpelnās sodu. 3 Jo no valdītājiem nav jābīstas, kad dara labu, bet vienīgi, ja dara ļaunu. Tu negribi baidīties no virsvaras? – Dari, kas labs, un tu saņemsi no tās uzslavu! 4 Valdītājs ir Dieva kalps tev pašam par labu. Bet, ja dari ļaunu, bīsties! Jo ne velti viņš nes zobenu, viņš ir Dieva kalps, kas bardzībā atmaksā tam, kas dara ļaunu. 5 Tādēļ pakļauties pienākas ne vien bardzības, bet arī sirdsapziņas dēļ. 6 Tādēļ jūs maksājat nodokļus, bet valdītāji ir Dieva kalpotāji, kas to uzrauga. 7 Dodiet ikvienam, kas tam pienākas: kam pienākas nodokļi – nodokļus, kam muita – muitu, kam bijība – tam izrādiet bijību, kam pienākas cieņa – tam cieņu.
Tuvākmīlestība
(Mk 12:31Jk 2:8)8 Nepalieciet nevienam parādā neko citu kā vien savstarpēju mīlestību, jo, kas otru mīl, ir piepildījis bauslību. 9 Jo baušļi: nepārkāp laulību, nenogalini, nezodz, neiekāro un ja vēl ir kāds cits bauslis – tie visi kopā izsakāmi šajā vārdā: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. 10 Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara, tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.
Pestīšanas diena ir tuvu
11 Turklāt jūs esat apjautuši šo brīdi, ka ir pienācis laiks mosties no miega, jo pestīšana mums tagad ir tuvāk nekā toreiz, kad sākām ticēt. 12 Nakts iet uz beigām, jau tuvojas diena, tādēļ noliksim tumsības darbus un apjozīsim gaismas ieročus. 13 Dzīvosim tā, kā tas dienā piederas, nevis dzīrošanā un skurbumā, baudkārē un izlaidībā, ķildās un skaudībā, 14 bet tērpieties Kungā Jēzū Kristū, un rūpēs par miesīgo neizdabājiet iekārēm.
XIII.
1 Ikvīnam jōpasadūd prīkšnīceibas varai. Nav varas, kas napaītu nu Dīva; kur tik jei pastōv, jei paīt nu Dīva. 2 Tai tad, kas pretojās vērseibai, tys pretojās Dīva nūlykumam, bet pretinīki poši sev pīsauc strōpi. 3 Lobā lītā vērsinīki nav beistami, bet gon ļaunā. Jo gribi, lai tev vērseibas navajadzātu beitīs, tod dori lobu un tu nu jōs sajimsi uzslavu, 4 Jo jī tev ir Dīva paleigi lobā. Bet jo tu dori ļaunu, tod beistīs, jī na par veļti nosoj zūbynu. Jī ir Dīva kolpi un izpylda dusmes tīsu pret tim, kas dora ļaunu. 5 Tōpēc jim jōpasadūd na tikai strōpes dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ, 6 tōdēļ jyus arī nūdūkļus moksojat, ka jī, kas tū omotu pylda, ir Dīva īredni. 7 Atdūdit ikvīnam tū, kas tam pīnōkās: kam nūdūklis, — nūdūkli, kam muita — muitu, kam baile — baili, kam gūds — gūdu.
8 Napalīcit nikam nikō porōdā, izjamūt sovstarpejū mīlesteibu, jo ikvīns, kas mīļoj tyvōkū, izpylda lykumu. 9 Tev nabyus lauleibas pōrlauzt; tev nabyus nūkaut; tev nabyus zagt (tev nabyus napatīši līcynōt); tev nabyus īkōrōt, kai arī vysas cytas bausleibas ir ītvartas šytamūs vōrdūs: Tev byus mīļōt sovu tyvōkū kai sevi pošu. 10 Mīlesteiba tyvōkajam nikō ļauna nadora; mīlesteiba ir lykuma pīpiļdejums.
Pīnōkumi pret sevi pošu.
11 Un tū jyus dorot saprosdami laiku, ka mums jau ir laiks nu mīga ceļtīs, jo pesteišona ir tyvōk, kai tod, kad mes īticējom. 12 Nakts jau ir pagōjuse, dīna ir atnōkuse. Lai tad matam nūst tymseibas dorbus, un lai gērbamēs gaismas īrūčūs, lai mes gūdam staigojam kai dīnā: 13 na maļteitēs un dzeršonōs, na izprīcōs un nakauneibā, na bōršonā un kildā, 14 bet gon apsagērbit Kungā Jezū Kristū, un naļutynojit mīsas kaisleibu apmīrynōšonai.
