Israēla atlikums pēc žēlastības
1 Tad nu es jautāju: vai Dievs savu tautu ir atstūmis? Nu, protams, ne! Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma pēcnācējs, no Benjāmina cilts. 2 Dievs nav atstūmis savu tautu, ko viņš jau iepriekš izredzējis. Vai tad jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojas Dievam par Israēlu: 3 Kungs, tavus praviešus viņi ir nokāvuši, tavus altārus izpostījuši, un es esmu viens pats palicis, un tie meklē pēc manas dvēseles. 4 Bet kāda ir dievišķā atbilde viņam? – Es esmu sev paturējis septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baalam! 5 Tā arī šajā laikā ir kāds atlikums, kas žēlastībā izredzēts, – 6 ja žēlastībā, tad ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība. 7 Un ko nu? Pēc kā Israēls dzenas – to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasnieguši, pārējo sirdis tika nocietinātas, 8 gluži kā rakstīts:
Dievs tiem ir devis truluma garu,
acis, lai tie neredzētu,
un ausis, lai tie nedzirdētu, –
līdz pat šai dienai.
9 Un Dāvids saka:
lai viņu mielasts kļūst tiem par cilpu un slazdu,
par piedauzību un par atmaksu!
10 Lai viņu acis ir aptumšotas, tā ka tie neredz,
un viņu muguras lai vienmēr ir saliektas!
Pestīšana pagāniem
11 Tad es jautāju: vai tie nav paklupuši, lai kristu pavisam? Nu, protams, ne! Bet caur viņu krišanu pestīšana ir tikusi pagāniem, lai Israēlu darītu greizsirdīgu. 12 Bet, ja viņu krišana ir pasaulei bagātība un viņu zaudējums – bagātība pagāniem, cik lielāka bagātība – viņu pilnums. 13 Jums, pagāniem, es saku: tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu kalpošanu, 14 lai, cerams, darītu greizsirdīgus tos, kas ir manējie pēc miesas, un lai izglābtu dažus no viņiem. 15 Ja jau viņu atmešana ir pasaulei izlīgums, kas gan cits būs viņu pieņemšana, ja ne mirušo atdzīvošanās? 16 Ja pirmā raža ir svēta, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari. 17 Ja daži zari ir nolauzti, bet tu, zars no savvaļas olīvkoka, uzpotēts to vietā, esi saņēmis daļu no dārza olīvkoka saknes treknuma, 18 tad nelielies citu zaru priekšā; bet, ja lielies, tad zini: nevis tu nes sakni, bet sakne – tevi! 19 Tu gan sacīsi: zari tika nolauzti, lai es tiktu uzpotēts. 20 Tas tiesa! Neticības dēļ tie tika nolauzti, bet tu stāvi ticības dēļ. Neesi tādēļ augstprātīgs, bet esi bijīgs! 21 Ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi var nesaudzēt. 22 Redzi, kāda ir Dieva laipnība un Dieva bardzība! Pret tiem, kas krituši, ir Dieva bardzība, pret tevi – Dieva laipnība, ja vien tu tajā neatlaidīgi paliec; citādi arī tevi nocirtīs! 23 Un arī viņi, ja nepaliks neticībā, tiks uzpotēti; jo Dievs spēj viņus uzpotēt no jauna. 24 Ja jau tu esi nocirsts no olīvkoka, kas pēc dabas ir savvaļas, un pret savu dabu uzpotēts dārza olīvkokam, cik gan vairāk tie tiks uzpotēti savā pašu olīvkokā.
Viss Israēls tiks izglābts
25 Es, brāļi, negribu jūs atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs paši sev neliktos gudri: daļa Israēla ir tikusi nocietināta līdz laikam, kad visas tautas būs nākušas pie Dieva. 26 Un tā tiks izglābts viss Israēls, kā ir rakstīts:
glābējs nāks no Ciānas,
viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba.
27 Un šī būs mana derība ar viņiem,
kad būšu atņēmis tiem viņu grēkus.
28 Pēc evaņģēlija viņi ir Dieva ienaidnieki jūsu dēļ, bet pēc izredzētības viņi ir mīļotie tēvu dēļ. 29 Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms. 30 Jo, tāpat kā jūs reiz bijāt nepaklausīgi Dievam un tagad esat apžēloti viņu nepaklausības dēļ, 31 tā arī tagad šie ir nepaklausīgi, lai jūs tiktu apžēloti un arī viņi paši reiz tiktu apžēloti. 32 Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, lai visus apžēlotu. 33 Kāds Dieva bagātības un gudrības, un atziņas dziļums! Cik neizprotamas ir viņa tiesas un neizdibināmi ir viņa ceļi!
34 Kas gan ir izzinājis Kunga prātu,
kas viņam ir bijis padomdevējs;
35 kas viņam jebkad ko ir devis,
ka viņam būtu jāatlīdzina.
36 Jo no viņa un caur viņu, un uz viņu ir viss; viņam ir gods mūžīgi! Āmen!
XI.
Beigōs arī jūdu tauta tiks izglōbta.
1 Tai tad, es vaicoju: Vai Dīvs sovu tautu ir atmetis? — Nimoz nē! Arī es asmu izraelīts, Abraama pēcnōcējs, Benjamina ciļts. 2 Sovas tautas Dīvs nav atmetis, kuru Jys agrōk beja izvēlējis. Un vai tad jyus nazynat, kū soka Roksti par Eliju, ka jys Dīvam žālōjos par Izraeli: 3 Kungs, jī nūnōvēja tovus pravīšus un izjauce tovus oltorus. Pōri palyku tikai es vīns pats, un jī tīkoj arī pēc munas dzeiveibas. 4 Un kū jam atbiļd Dīvs? — Es pamešu septeņas tyukstūšas veiru, kas sovu ceļu Baala prīškā nav lūcejuši. 5 Tai arī tagad, pōri palykuši ir tī, kurus izvēlēja sev žēlesteiba. 6 Bet jo caur žēlesteibu, tod jau na dorbu dēļ, cytaiž žēlesteiba nabyutu vairs žēlesteiba.
7 Bet kas tad iznōk? Izraeļs nasasnēdze tō, pēc kō centēs? Tū gon sasnēdze, bet tikai izlaseitī, un pōrejī palyka aizacērtuši, 8 kai tōv raksteits: Dīvs jim deve sastynguma goru, — acis lai naradzātu, ausis lai nadzērdātu leidz pat šai dīnai. 9 Arī Dāvids soka: Jūs golds lai jim palīk par cylpu, par volgu, krisšonu un atmoksu. 10 Jūs acis lai aptymst, lai vairs naradzātu un jūs mugora lai vīnmār ir saleikuse.
11 Es tagad vaicoju: Vai tad jī tai ir paklupuši, lai pakrystu? Nimoz nē! Bet gon lai caur jūs krisšonu nōktu pesteišona pi pogōnim un tī ar jim sasacanstu. 12 Un jo jūs krisšona bogōtu dora pasauli, un jūs pōripalykums bogōtus dora pogōnus, tod tū vairōk jūs pylnais skaits.
13 Bet jums, pogōnim, es soku: Uz cik es asmu pogōnu apostols, es sovu omotu slaveju, 14 pōrlīceibā, ka sovus ciļts pīdareigūs pamūdynōšu uz leidzsacenseibu un, mozōkais, dažus nu jim izglōbšu. 15 Jo jūs atmesšona atnese pasauļam izleigšonu, kū tad cytu dūs jūs uzjemšona, jo na atdzeivynōšonu nu myrūnim? 16 Jo pyrmais kukuļs ir svāts, tad arī vyss ījovs; jo sakne ir svāta, tad arī zori.
17 Jo tad daži zori teik nūlauzti un tu izaugi storp jim kai meža eleja kūka atvase un tai izmontoj eleja kūka saknes un sulu, 18 tad naizaceļ pōrōks par cytim zorim. Un jo tu gribi lepnōtīs, (tad zini) ka na tu uzturi saknes, bet saknes uztur tevi.
19 Bet tu saceisi: Zorus izlauzeja, lai mani īpūtātu. 20 Pareizi! Naticeibas dēļ jūs izlauzeja, un ticeibas dēļ tevi īpūtēja. Naesi tad lepneigs, bet gon pastōv bailē. 21 Jo Dīvs nasaudzēja dabyskūs zoru, tad arī tevis nasaudzēs. 22 Tōpēc Dīva labsirdeibu un styngreibu īvāroj labi, — styngreibu pret pakrytušajim un labsirdeibu pret tevi, jo tu byusi uzticeigs lobā; cytaiž arī tevi izcērss, 23 bet tūs, jo jī sovā naticeibā napaliks, otkon īpūtēs, jo Dīvs var jūs otkon īpūtēt. 24 Tai tad, jo tevi pēc dobas meža eleju kūkam izgrīstū pret dobu īpūtēja augļu eleju kūkam, tū vairōk jūs, kai dabyskūs īpūtēs atpakaļ tamā pošā eleju kūkā.
25 Brōļi, es nagrybu, ka jyus, par šaidu nūslāpumu nazynōdami, sevī naprōteigi īdūmōtu. Aizacērsšona ir īsavīsuse vīnā Izraeļa daļā, koleidz šeit īīs pogōnu vysums. 26 Un tod vyss Izraeļs tiks izglōbts, kai stōv raksteits: Nu Siona nōks Glōbējs un izskauzs bezdīveibu nu Jākuba. 27 Un muna dereiba ar jim ir tei, ka es nūceļšu jūs grākus.
28 Atteiceibā uz Evangeliju jyusu dēļ jī gon ir Jō īnaidnīki, bet pēc izvēlēšonas, ciļtstāvu dēļ jī ir Jō nūmīļōtī, 29 jo Dīva žēlesteibas dōvonas un paaicynōjums ir naatsaucamas. 30 Kai agrōk jyus Dīvam bejot napaklauseigi, bet tagad jūs napaklauseibas dēļ, atrodot žālsirdeibu, 31 tai tagad jī ir napaklauseigi, lai jyusu apžālōšonas dēļ arī poši sajimtu apžālōšonu. 32 Jo Dīvs vysus atstōja napaklauseibai, lai par vysim apsažālōtu.
33 Ak, Dīva bogōteibu, gudreibas un saprasšonas dziļums! Cik naizpētejami ir Jō lāmumi un cik naizdybynojami Jō celi! 34 Kas ir pazinis Kunga nūdūmus un kas ir bejis padūmdevējs? 35 Kas Jam ir kū īprīkšīdevi, ka byutu jōatdūd atpakaļ? 36 Jo nu Jō, caur Jū un dēļ Jō ir vyss; Jam lai ir gūds myužam. Amen.
