Simt četrdesmit četri tūkstoši no Israēla
1 Pēc tam es ieraudzīju četrus eņģeļus stāvam zemes četros stūros un turam četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu uz zemi, uz jūru un ne uz vienu koku. 2 Es ieraudzīju citu eņģeli paceļamies no austrumiem ar dzīvā Dieva zīmogu rokā, un viņš sauca skaļā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dota vara nodarīt ļaunumu zemei un jūrai, sacīdams: 3 nekaitējiet nedz zemei, nedz jūrai, nedz kokiem, līdz kamēr mēs nebūsim uzspieduši zīmogu uz pierēm mūsu Dieva kalpiem! 4 Tad es dzirdēju, ka tiek nosaukts apzīmogoto skaits: simt četrdesmit četri tūkstoši apzīmogoti no visām Israēla ciltīm:
5 no Jūdas cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoto,
no Rūbena cilts divpadsmit tūkstoši,
no Gāda cilts divpadsmit tūkstoši,
6 no Ašēra cilts divpadsmit tūkstoši,
no Naftālī cilts divpadsmit tūkstoši,
no Manases cilts divpadsmit tūkstoši,
7 no Šimona cilts divpadsmit tūkstoši,
no Levī cilts divpadsmit tūkstoši,
no Jisašhara cilts divpadsmit tūkstoši,
8 no Zebulūna cilts divpadsmit tūkstoši,
no Jāzepa cilts divpadsmit tūkstoši,
no Benjāmina cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoto.
Neskaitāms pulks no visām tautām
9 Pēc tam es ieraudzīju, un redzi – liels pūlis, ka ne saskaitīt, no visām tautām un ciltīm, un ļaudīm, un valodām, kas baltos tērpos un palmu zariem rokās stāv troņa un Jēra priekšā. 10 Viņi sauc skaļā balsī:
pestīšana pieder mūsu Dievam,
kas sēd tronī, un Jēram!
11 Un visi eņģeļi bija nostājušies ap troni un vecajiem, un četrām dzīvām būtnēm, un tad viņi krita uz sava vaiga troņa priekšā un pielūdza Dievu, 12 sacīdami:
āmen, cildinājums, slava un gudrība,
pateicība, gods, varenība
un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos!
Āmen!
13 Tad viens no vecajiem sacīja: šie baltos tērpos – kas tad viņi ir un no kurienes nākuši? 14 Es teicu: mans kungs, tu zini. Un tad viņš sacīja: šie ir tie, kas nāk no lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši Jēra asinīs.
15 Tādēļ tie ir Dieva troņa priekšā
un kalpo viņam dienu un nakti viņa templī.
Un tas, kas sēd tronī, izpletīs telti pār viņiem.
16 Un viņi nedz izsalks, nedz slāps vairs,
nedz saule, nedz svelmains karstums viņus dedzinās,
17 jo Jērs, kas ir troņa vidū, ganīs viņus
un aizvedīs viņus uz dzīvo ūdeņu avotiem,
un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm.
VII.
1 Pēc tam es redzēju čtrus engeļus, kas stōvēja četrūs zemes styurūs un turēja četrus zemes vējus, lai nivīns vējs napyustu ni pōri zemei, ni pōri jyurai, ni arī pōri kaidam kūkam. 2 Tad es redzēju cytu engeli izaceļūt nu saules lākta ar dzeivō Dīva zeimūgu. Jys sauce tim četrim engelim, kurim beja dūta vara kaitēt zemei un jyurai, lelā bolsā saceidams: 3 Nadorit nikō ni zemei ni jyurai, ni kūkim kōleidz mēs myusu Dīva kolpus apzeimūgōsim uz jūs pīrem. 4 Es dzērdēju apzeimūgōtūs skaitli: symts četrudesmit četras tyukstūšas nu vysom Izraeļa dālu ciļtim: 5 Nu Judas ciļts divpadsmit tyukstūšu apzeimūgōtus, nu Rubena ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Gada ciļts divpadsmit tyukstūšu, 6 nu Asera ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Neftali ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Manassesa ciļts divpadsmit tyukstūšu, 7 nu Simeona ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Levi ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Issachar ciļts divpadsmit tyukstūšu, 8 nu Zabuļona ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Jezupa ciļts divpadsmit tyukstūšu, nu Benjamina ciļts divpadsmit tyukstūšu apzeimūgōtūs.
9 Pēc tam es redzēju un raug, lels pulks, kō nivīns navarēja saskaiteit nu vysom tautom, ciļtim, kōrtom un volūdom. Jī stōvēja gūda krāsla prīškā un jāra prīškā gārbti boltōs drēbēs ar paļmom sovōs rūkōs. 10 Un jī styprā bolsā sauce: Pesteišona myusu Dīvam, kas sēd gūda krāslā un Jāram.
11 Visi engeli stōvēja apkōrt gūda krāslam, vacōkajim un četrom dzeivajom byutnem un pakryta pret gūda krāslu uz sova vaiga un pīlyudze Dīvu saceidami: 12 Amen, svēteiba, slava, gudreiba, pateiceiba, gūds, vara un spāks lai ir myusu Dīvam myužeigi myužam. Amen.
13 Te vīns nu vacōkajim jēme vōrdu un saceja: Nu kurīnes te ir tī, kas boltōs drēbēs un nu kurīnes jī nōk? 14 Es atbiļdēju: Muns kungs, tu pats zyni. Tad jys man saceja: Šytī ir tī, kas nōk nu lelajim spaidim un sovas drēbes ir izmozgōjuši un izbalsynōjuši jāra asnī. 15 Tōpēc jī stōv Dīva gūda krāsla prīškā un jō svētneicā kolpoj dīn un nakt un storp jim dzeivoj tys, kas sēd gūda krāslā. 16 Jī vairs naaļks un naslōps, uz jim vairs nakriss saules stori ni arī kaids cyts korstums, 17 jo jārs, kas stōv uz vyds gūda krāslā jūs ganeis un nūvess pi dzeiveibas yudiņa olūtim un Dīvs nu jūs acim nūslauceis ikvīnu osoru.
