Tronis debesīs
1 Pēc tam es ieraudzīju, un redzi – atvērtas durvis debesīs, un taures skaņai līdzīga balss, ko jau agrāk biju dzirdējis ar mani runājam, saka: uznāc šeit augšā, un es tev rādīšu, kam jānotiek vēlāk. 2 Tūlīt es tiku aizrauts garā, un redzi – debesīs bija tronis, un tronī kāds sēdēja, 3 tas izskatā bija līdzīgs jašmai un serdolikam, un ap troni – varavīksne, līdzīga smaragdam. 4 Tronim visapkārt es ieraudzīju vēl divdesmit četrus troņus un uz tiem divdesmit četrus vecajos sēžam, tērptus baltās drēbēs, un uz viņu galvām bija zelta vainagi. 5 No troņa zibsnī zibeņi un atskan dārdoņa un pērkona grāvieni. Troņa priekšā deg septiņi gaismekļi – tie ir septiņi Dieva gari. 6 Un vēl troņa priekšā ir tāda kā caurspīdīga jūra, kristālam līdzīga, un troņa vidū un tronim visapkārt četras dzīvas būtnes, klātas ar acīm gan no priekšpuses, gan aizmugurē. 7 Pirmā dzīvā būtne ir līdzīga lauvam, otra līdzīga teļam, trešai ir tāda kā cilvēka seja, bet ceturtā līdzīga lidojošam ērglim. 8 Šīm četrām būtnēm katrai ir pa sešiem spārniem, visapkārt no ārpuses un iekšpuses tās klātas ar acīm, un dienu un nakti tās nerimst atkārtot: svēts, svēts, svēts Dievs Kungs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāk! 9 Ikreiz, kad šīs dzīvās būtnes slavē un godina to, kas sēd tronī un ir dzīvs mūžu mūžos, un pateicas viņam, 10 divdesmit četri vecajie krīt uz sava vaiga tā priekšā, kas sēd tronī, un pielūdz to, kas dzīvs mūžu mūžos, un liek savus vainagus troņa priekšā, slavēdami:
11 mūsu Kungs un Dievs,
tu esi cienīgs saņemt slavu un godu,
un spēku, jo tu esi radījis visu,
ar tavu gribu viss tapis un pastāv.
IV.
Septeni zeimūgi.
1 Pēc tam es redzēju: Raug, dabasūs atvārtas durovas un bolss, kuru es agrōk kai taures bolsu runojam dzērdēju, man saceja: Nōc šur, te augšā. Es tev parōdeišu tū, kam jōnuteik pēc tam.
2 Un tyuleņ es gorā beju aizgrōbts un raug, debesīs stōvēja gūda krāsls, un gūda krāslā vīns sēdēja. 3 Un tys, kas tur sēdēja, pēc izskota beja kai jaspida un sardina akmiņs. Ap gūda krāslu beja varaveiksna, kura izaskateja kai smaragds.
4 Gūda krāslam apkōrt stōvēja divdesmit četri citi gūda krāsli un tymūs gūda krāslūs sēdēja divdesmit četri vacōkī boltōs drēbēs un zalta krūnim golvā. 5 Nu gūda krāsla gōja ōrā zibšni, bolsi un pārkyuņa grōvīni. Gūda krāsla prīškā daga septeņas lāpas: Tī beja septeni Dīva gori. 6 Tōļōk gūda krāsla prīškā beja kaut kas kai stykla jyura leidzeiga kristalam un ap jū apkōrt beja četras dzeivas byutnes prīškā un mugurpusē pylnas ocu. 7 Pyrmō byutne beja leidzeiga ļauvai, ūrtō dzeivō byutne — jaunlūpam, trešajai vaigs beja kai cylvākam, caturtō beja leidzeiga lidojūšam ērgļam. 8 Tom četrom dzeivajom byutnem beja pa seši spōrni un tī kai nu īkšpuses tai arī nu ōrpuses beja pilni ar acim. Bez pōrstōšonas dīn un nakt jōs dzīdōja:
Svāts, svāts, svāts ir Kungs, Dīvs, Tys Vysvareigais, kas beja, ir un atnōks.
9 Un kad šōs četras dzeivōs byutnes gūdynōja, slavēja un pasateice Tam, kas sēdēja gūda krāslā un kas dzeivoj myužeigi myužam, 10 tad tī divdesmit četri vacōkī pakryta pret Tū, kas gūda krāslā sēdēja un pagūdynōja Tū, kas dzeivoj myužeigi myužam un, gūda krāsla prīškā nūlykuši sovus krūņus, sauce: 11 Kungs, myusu Dīvs, Tev pīnōkās gūds, slava un vareiba, jo Tu esi radejis vysu un caur tovu grybu vyss ir cēlīs un radeits.
