Prieks debesīs
1 Pēc tam es dzirdēju itin kā lielu ļaužu pūli skaļā balsī saucam debesīs:
“Alleluja!
Mūsu Dievam pieder glābšana, slava un spēks!
2 Viņa spriedumi ir patiesi un taisnīgi,
viņš ir tiesājis lielo mauku,
kas sagānīja zemi ar savu netiklību,
viņš ir atriebis savu kalpu asinis.”
3 Un tie sauca vēlreiz:
“Alleluja!
Dūmi no tās kāpj augšup mūžu mūžos.”
4 Un divdesmit četri vecajie un četras dzīvās būtnes nokrita pie zemes un pielūdza Dievu, kas sēdēja tronī:
“Āmen! Alleluja!”
5 Un balss atskanēja no troņa:
“Slavējiet mūsu Dievu,
visi viņa kalpi
un visi, kas bīstas viņa,
mazi un lieli!”
6 Tad es dzirdēju kā liela ļaužu pūļa balsi, kā dziļu ūdeņu balsi un kā grandošu pērkonu:
“Alleluja,
Kungs mūsu Dievs, Visuvaldītājs, ir tapis ķēniņš!
7 Priecāsimies un līksmosimies
un godināsim viņu,
jo ir pienākušas Jēra kāzas,
viņa sieva ir jau sagatavojusies,
8 un viņa ir tērpta smalkā lina audumā,
mirdzošā un tīrā!”
Smalkais lina audums nozīmē svēto taisnīgos darbus.
9 Balss man saka: “Raksti: laimīgi tie, kas aicināti uz Jēra kāzu mielastu!” Un balss saka: “Šie ir patiesie Dieva vārdi.” 10 Un es nokritu pie viņa kājām, lai viņu pielūgtu. Bet viņš man saka: “Pielūko, nedari tā – es esmu kalps, tāpat kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība, – pielūdz Dievu, jo Jēzus liecība ir pravietošanas gars!”
Jātnieks uz balta zirga
11 Tad es ieraudzīju atvērtas debesis, un redzi – balts zirgs, un jātnieks, kas sēž uz tā, saukts Uzticamais un Patiesais, viņš spriež tiesu un karo taisnīgi. 12 Viņa acis ir kā uguns liesmas, un uz viņa galvas ir daudz diadēmu, uz viņa ir rakstīts vārds, kuru neviens nezina, izņemot viņu pašu. 13 Viņš ir tērpts asinīs slacītā apmetnī, un viņu sauc Dieva Vārds. 14 Viņam seko debesu karapulks, tie, tērpušies tīrā baltā smalka lina audumā, jāj uz baltiem zirgiem. 15 No viņa mutes iziet ass zobens, lai ar to cirstu tautas, viņš ganīs tās ar dzelzs zizli, un viņš min Dieva, Visuvaldītāja, dusmu kvēles vīnspaidu, 16 un uz viņa apmetņa un uz viņa gurniem ir rakstīts vārds: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.
Zvērs tiek sakauts
17 Un es ieraudzīju vienu eņģeli, kas, nostājies saulē, varenā balsī sauca visiem putniem, kas lidoja augstu debesīs: “Lidojiet šurp, pulcējieties uz Dieva lielo mielastu, 18 lai ēstu ķēniņu miesas, virsnieku un vareno miesas, zirgu un jātnieku miesas, visu miesas – gan brīvo un vergu, gan mazo un lielo!” 19 Tad es ieraudzīju zvēru un zemes ķēniņus, un viņu karapulkus, kas sapulcēti, lai sāktu karu ar to, kas sēd zirgā, un viņa karapulku. 20 Un zvērs tika sagrābts un reizē ar viņu arī viltus pravietis, kas darīja zīmes zvēra priekšā, maldinādams tos, kas pieņēma zvēra zīmi un pielūdza viņa tēlu; viņi abi dzīvi tika iemesti ugunīgā sēra ezerā. 21 Arī pārējie tika nogalināti ar zobenu, kas izgāja no tā mutes, kas sēd zirgā, un visi putni bija sāti no viņu miesām.
XIX.
1 Pēc tam es dzērdēju dabasūs kai lela pyuļa bolsu saucam:
Alleluja! Myusu Dīvam pīdar pesteišona, slava un vareiba. 2 Jō tīsas ir patīseigas un taisneigas. Jys nūtīsōja lelū palaidni, kas ar sovu bezkauneibu maitōja vērszemi. Jys atsarībe par sovu kolpu asni, kurs beja uz jōs rūkom. 3 Un jī vēļ atkōrtōja: Alleluja! dyumi nu jōs ceļsīs myužeigi myužam.
4 Tad tī divdesmit četri vacōkī un tōs četras dzeivōs byutnes pakryta pi zemes un pīlyudze Dīvu, kas sēd gūda krāslā, saceidami: Amen. Alleluja! 5 Nu gūda krāsla atskanēja bolss, kas sauce: Teicit myusu Dīvu jyus visi Jō kolpi, kas jō beistatēs, kai lelī tai mozī.
6 Un es dzērdēju kaut kū, kai ļaužu daudzuma, kai yudiņa daudzuma krōkšonu, kai stypra pārkyuņa ryukšonu, kas sauce:
Alleluja! Kungs, myusu Dīvs, Tys Vysvareigais ījēme vaļdēšonu. 7 Prīcōsimēs un līgsmōsim un Jū gūdynōsim, jo Jāra kōzas ir atnōkušas, Jō leigova jau ir sagatavōta; 8 jei dreikst gērbtīs speidūši boltā lynautā. — Lynauts nūzeimoj svātūs taisneigūs dorbus.
9 Tad man saceja: Roksti: Svēteigi ir tī, kas ir īlyugti Jāra kōzu mīlastē. Un jys vēļ pībylda: Šytī ir patīseigī Dīva vōrdi.
10 Tad es pakrytu Jam pi kōjom, lai jū pīlyugtu. Bet jys man saceja: Nadori tō! Es asmu tovs un tūs tovu brōļu leidzkolps, kurim ir Jezus līceiba. Pīlyudz Dīvu. Jezus līceiba ir pravītōšonas gors.
Dīva vōrda uzvara.
11 Un es redzēju atdareitus dabasus un raug, bolts zyrgs un tys, kas uz jō sēdēja, saucēs: Uzticeigais un Patīseigais, kas taisneibā tīsoj un karoj. 12 Jō acis beja kai guņslīsma un uz jō golvas daudzi krūņu. Jam beja uzraksteits vōrds, kura nikas nazyna, kai tik jys pats. 13 Jys beja apgārbts asnī samārcātā apgērbā. Jō nūsaukums beja: Dīva Vōrds. 14 Dabasu karapulki jam sekōja boltūs zyrgūs, jī beja gārbti boltūs, teirūs lynautūs. 15 Nu jō mutes izakōre oss zūbyns, lai ar tū systu tautas. Jys pats tōs ganeis ar dzeļža reiksti, un jys pats myn Vysvareigō Dīva dusmes veina mīgtuvi. 16 Uz jō drēbem un uz jō gūrnim ir uzraksteits jō vōrds: Kēneņu Kēneņš un Valdinīku Kungs.
17 Tad es redzēju saulē stōvūšu vīnu engeli; jys lelā bolsā sauce visim putnim, kas debestelpā lidōja, saceidams: Nōcit šur, sasalosit uz lelū Dīva maļteiti. 18 Jums jōād kēneņu mīsa, karavodūņu mīsa, vareigūs mīsa, zyrgu un jōjēju mīsa, vysu breivūs un vērgu mīsa, — lelūs un mozūs.
19 Un es redzēju, kai lūps, vērszemes kēneni un jūs karapulki sasalaseja karōtu ar jōtnīku un jō karapulkim. 20 Lūpu sakēre un reizē ar jū vyltus pravīti, kurs uz jō pavēles dareja breinumzeimes. Caur tom jys beja pīvilis tūs, kas nosōja lūpa zeimi un pīlyudze jō tālu. Jūs obejus dzeivus īmete sāra dagūšajā guņsmutulī. 21 Pōrejūs nūnōvēja ar zūbynu, kurs izakōre un tō mutes, kas sēdēja uz zyrga, un visi putni paēde jūs mīsas.
