Eņģeļi ar septiņām pēdējām mocībām
1 Un tad es ieraudzīju citu milzīgu brīnumainu zīmi debesīs – septiņus eņģeļus, kam bija dotas septiņas pēdējās sērgas, jo ar tām Dieva dusmu kvēle beidzās. 2 Un es redzēju it kā stikla jūru, sajauktu ar uguni, un tos, kas uzvarējuši zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli; viņi stāvēja pie stikla jūras ar Dieva cītarām rokās. 3 Un viņi dzied Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu:
“Lieli un apbrīnojami ir tavi darbi,
Kungs Dievs, Visuvaldītāj;
taisni un patiesi ir tavi ceļi,
tu, kas esi ķēniņš pār tautām.
4 Kas gan lai nebītos, Kungs,
un neslavētu tavu vārdu?
Jo vienīgi tu esi svēts,
visas tautas nāks tavā priekšā un pielūgs tevi,
jo tavi taisnie spriedumi ir atklājušies.”
5 Un pēc tam es ieraudzīju – debesīs atveras templis, liecības telts, 6 un no šā tempļa iznāk septiņi eņģeļi, kam ir dotas septiņas sērgas, viņi ir tērpušies tīrā, mirdzošā linu audumā un ap krūtīm apjozuši zeltītas jostas. 7 Un viena no četrām dzīvajām būtnēm dod šiem septiņiem eņģeļiem septiņus zelta traukus, piepildītus ar mūžīgi mūžam dzīvā Dieva dusmu kvēli. 8 Un templis piepildās ar dūmiem Dieva slavas un viņa spēka varenībā, un neviens nevar ieiet templī, kamēr nebeidzas septiņu eņģeļu septiņas sērgas, kas dotas septiņiem eņģeļiem.
XV.
Septeni dusmes trauki.
1 Es redzēju dabasūs vēļ cytu, lelu un breineigu zeimi. — Septeni engeli ar septenim pādejim mērim, caur kurim beja jōnūteik Dīva dusmei. 2 Es redzēju kaut kū, kai stykla jyuru sajauktu ar guni. Dzeivinīka, jō tāla un jō vōrda skaitļa uzvarātōji stōvēja pi stykla jyuras ar Dīva citarom. 3 Un jī dzīdōja Dīva kolpa Moizeša dzīsmi un Jāra dzīsmi saceidami:
Kungs, Vysvareigais Dīvs, tovi dorbi ir leli un apbreinojami, tovi celi ir taisneigi un patīseigi, Tu esi tautu Kēneņš. 4 Kungs, kas lai Tevis nasabeist un lai naslavej tova vōrda? Vīneigi Tu esi svāts. Vysas tautas nōks un Tevi pīlyugs, jo tovas taisneigōs tīsas ir atsaklōjušas.
5 Un pēc tam es redzēju kai atsadareja dabasu svētneica un līceibas nūmetne, 6 un nu svētneicas izgōja ti septeni engeli ar septenim mērim. Jī beja gārbti teirā speidūšā lynautā un ap kryutim apjūzti ar zalta jūstu. 7 Un vīna nu četrom dzeivajom byutnem īdeve tim septenim engelim septeņus zalta traukus, piļdeitus ar myužeigi myužam dzeivojūšō Dīva dusmi. 8 Svētneica pīsapiļdeja ar Dīva slavas dyumim un jō vareibu. Un nivīns vairs navarēja svētneicā īīt, koleidz izapiļdeja septeņu engeļu septeni mēri.
