PIEKTĀ GRĀMATA
Izglābto pateicība
1 Teiciet Kungu, jo viņš ir labs,
jo viņa žēlastība uz mūžiem! –
2 tā lai saka Kunga izpirktie,
kurus viņš izpircis no naidnieka rokas
3 un sapulcējis no zemju zemēm,
no austrumiem un rietumiem,
no ziemeļiem un no jūras puses.
4 Tie klīda tuksnesī, kur ceļš zūd,
tie neatrada pilsētu, kur apmesties,
5 izsalkuši, izslāpuši – viņu dvaša pagura krūtīs.
6 Tie brēca uz Kungu savās mokās,
no spaidiem viņš tos glāba.
7 Viņš tos veda pa taisnu ceļu,
līdz tie atrada pilsētu, kur apmesties.
8 Lai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību,
brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem,
9 jo viņš dod padzerties izslāpušā mutei
un izsalkušā muti piepilda gardumiem!
10 Kas mita tumsā un nāves ēnā, gūstīti postā un dzelzīs,
11 jo tie dumpojās pret Dievu
un Visuaugstā padomu noniecināja,
12 un viņš tos nomāca grūtā darbā,
tie ļodzījās, bet palīga nebija;
13 viņi sauca Kungu savās mokās,
un viņš glāba tos no spaidiem.
14 Viņš izveda tos no tumsas un nāves ēnas
un sarāva to pinekļus.
15 Lai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību,
par brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem, –
16 ka viņš sadauzīja vara durvis
un dzelzs aizšaujamos salauzīja!
17 Nejēgas, kuri iet grēka ceļus,
sasirga savu pārkāpumu dēļ, –
18 ik ēdiens tiem derdzās,
tie nonāca pie nāves vārtiem!
19 Tie sauca Kungu savās mokās,
no spaidiem viņš tos glāba,
20 sūtīja savu vārdu un dziedēja viņus,
izpestīja ikvienu no viņa bedres!
21 Lai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību,
brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem,
22 lai upurē pateicības upurus
un slavē viņa darbus gaviļu dziesmās!
23 Kas jūrā brauc ar kuģiem,
kas nopūlas uz lieliem ūdeņiem,
24 tie ir redzējuši Kunga darbus
un viņa brīnumus jūras dzelmē.
25 Viņš teica, un sacēlās viesulis
un saslēja jūras viļņus.
26 Vienus uznesa debesīs, otrus nonesa dziļumos,
trešo sirdis izbīlī kusa,
27 tie klupa un meimuroja kā apdzērušies,
visa to prasme bija pagalam.
28 Tad tie brēca uz Kungu savās mokās –
no spaidiem viņš izveda tos.
29 Viņš lika viesulim norimt, un nostāja viļņi;
30 šie priecājās, ka nu šiem miers,
viņš vadīja tos uz kāroto ostu.
31 Lai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību,
brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem, –
32 lai cildina viņu tautas sapulcē
un vecajo saietā lai slavē viņu!
33 Viņš par tuksnesi dara upes
un ūdens avotus par kalšņām,
34 auglīgu zemi par sāls laukiem –
to ļaunuma dēļ, kuri tur mīt!
35 Viņš dara tuksnesi par ūdens dīķi
un izkaltušu zemi par avoksnāju,
36 viņš nomitina tur izsalkušos,
tie dibina pilsētu, kur apmesties,
37 tie apsēj laukus un stāda vīnadārzus,
un dabū bagātu ievākumu.
38 Viņš tos svētī, un tie ļoti vairojas,
un to lopus viņš nelaiž mazumā.
39 Bet šie iet mazumā un top pazemoti
spaidos, nelaimē un likstās –
40 viņš izsmieklu izlej pār augstmaņiem,
tuksnesī noved, kur ceļa nav!
41 Bet sērdieņus viņš glābj no posta,
kā avju pulkus vairo to saimes,
42 sirdsskaidrie to redz un priecājas,
un netaisnībai aizbāzta rīkle!
43 Kas gudrs, lai iegaumē šo,
lai apdomā Kunga žēlsirdību!
