1 Ja sēdies pie mielasta ar valdnieku,
raugies vērīgi, kas tev priekšā, –
2 labāk nazis tev pie rīkles,
nevis pārlieku liela kāre!
3 Nealksti pēc viņa gardumiem –
viltīga viņa maize!
4 Nenopūlies dēļ bagātības,
ja tu gudrs – neielaidies!
5 Tik acis tai uzmetīsi – tās vairs nav!
Tā atpleš spārnus kā ērglis
un aizlaižas debesīs.
6 Neēd skauģa maizi,
nealksti pēc viņa gardumiem,
7 viņš ir no tiem, kas kumosus skaita.
Ēd un dzer! – viņš tev saka,
bet tas nenāk no sirds,
8 viss, ko apēd, būs tev jāizvemj,
velti tu tērē laipnus vārdus!
9 Ar muļķi runāt – to ne,
tavus prātīgos vārdus šis nonievās!
10 Nepārcel senu robežakmeni,
bāreņu laukos nesper kāju,
11 jo viņu Izpircējs stiprs,
viņu sūdzību viņš cels pret tevi!
12 Mācībai atver sirdi
un atdari ausis zinības vārdiem!
13 Neatrauj zēnam pārmācību,
netaupi rīksti – tad tas nemirs,
14 ar rīksti viņš tev jāper,
lai viņa dzīvību glābtu no šeola!
15 Dēls, ja gudra būs tava sirds,
priecāsies mana sirds, arī manējā! –
16 un es līksmošos,
ja tavas lūpas runās patiesību!
17 Lai tava sirds netiecas pie grēkdariem,
lai bez mitas tā bijā Kungu,
18 jo tad būs nākotne,
tad tava cerība nezudīs!
19 Tu klausies, dēls, un topi gudrs,
un sūti savu sirdi pareizos ceļos,
20 nestāj starp vīna tempējiem un gaļas rīmām,
21 jo tempējs un rīma tiks nabagi,
snauds tos skrandās ietērps!
22 Klausi savu tēvu, kas tevi dzemdinājis,
nenievā māti, kad tā veca!
23 Pērc patiesību un vairs nepārdod
gudrību, mācību un saprašanu!
24 Līksmot līksmosies taisnā tēvs,
kas gudro dzemdinājis, priecāsies par viņu!
25 Lai priecājas tavs tēvs un māte,
lai līksmo tā, kas dzemdēja tevi!
26 Atver man, dēls, savu sirdi
un ievēro, ko tev mācu, –
27 mauka ir dziļa bedre,
un šaura aka ir svešiniece!
28 Patiesi, tā glūn kā uz laupījumu –
vairo viltu cilvēku vidū!
29 Kam ai! un kam vai! – kam ķildas, kam žēlas?
Kam brūces par velti, kam sadugušas acis?
30 Tiem, kas aizsēžas pie vīna,
tiem, kas skrien lūkot pēc jaukta vīna!
31 Neskati vīnu, ka tas sārts,
ka dzalkstī kausā, ka malkojas glāsmi –
32 galā kā čūska tas kož
un kā odze tas dzeļ!
33 Tavas acis skatīs murgus,
tava sirds runās nešķīstības!
34 Tu būsi kā apgūlies jūras selgā,
kā tāds, kas guļ masta galā!
35 – Tie sita mani – man nesāpēja,
tie dauzīja mani – es nemanīju!
Kad modīšos, meklēšu dabūt vēl! –
