Līdzība par sējēju
(Mt 13:1–9Lk 8:4–8)1 Un viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Liels ļaužu pūlis pie viņa sapulcējās, tā ka viņš iekāpa laivā un apsēdās; un viņš bija jūrā, bet visi ļaudis jūras krastā. 2 Viņš tos daudz mācīja līdzībās un savā mācībā tiem sacīja: 3 “Klausieties! Redzi, sējējs izgāja sēt. 4 Sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. 5 Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē. 6 Bet, kad saule uzlēca un to dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu. 7 Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. 8 Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus; tā uzdīga un izauga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi.” 9 Un viņš sacīja: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Jēzus skaidro līdzību nozīmi
(Mt 13:10–17Lk 8:9–10)10 Kad viņš palika viens, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie viņa, izvaicāja viņu par līdzībām. 11 Un viņš tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumu, bet tiem, kas ārpusē, viss ir līdzībās, 12 lai
tie skatīdamies skatās, bet neredz
un klausīdamies klausās, bet nesaprot,
lai tie neatgriežas un tiem netiek piedots. ”
Jēzus skaidro līdzību par sējēju
(Mt 13:18–23Lk 8:11–15)13 Un viņš tiem sacīja: “Jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas citas līdzības? 14 Sējējs sēj vārdu. 15 Vieni ir tie, kas ceļmalā, kuros vārdu iesēj, un, tikko viņi to dzird, nāk sātans un paņem prom viņos iesēto vārdu. 16 Un citi kā sēkla, kas krīt akmenājā, tikko vārdu dzirdējuši, viņi ar prieku to uzņem, 17 bet viņiem nav sakņu, un tie nav pastāvīgi. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, viņi tūlīt apgrēkojas. 18 Un tie, kas starp ērkšķiem sēti, vārdu dzird, 19 bet laicīgās rūpes un bagātības viltus, un visas citas kārības uznāk un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs. 20 Un ir tādi, kas sēti labā zemē, kas vārdu dzird un uzņem un nes augļus – cits trīsdesmitkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus un cits simtkārtīgus.”
Jēzus skaidro līdzību nozīmi
(Lk 8:16–18)21 Un viņš tiem sacīja: “Vai tad gaismekli ienes, lai to liktu zem pūra vai zem gultas? Vai ne tādēļ, lai to liktu lukturī? 22 Jo nav nekā apslēpta, kas nenāktu gaismā, un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. 23 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.” 24 Un viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums nomērīs un vēl pieliks klāt. 25 Jo, kam ir, tam tiks dots, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”
Līdzība par zemē sēto sēklu
26 Un viņš sacīja: “Ar Dieva valstību ir tāpat, kā kad cilvēks iemet sēklu zemē 27 un guļas un ceļas, nakti un dienu, bet sēkla uzdīgst un izaug, tā ka viņš pats to nemana. 28 Zeme pati nes augļus: vispirms asnu, tad vārpu un tad graudu pilnu vārpu. 29 Un, kad augļi ienākušies, viņš tūdaļ laiž sirpi darbā, jo pļaujas laiks ir klāt.”
Līdzība par sinepju graudiņu
(Mt 13:31–32Lk 13:18–19)30 Un viņš runāja tālāk: “Ar ko lai salīdzinām Dieva valstību? Jeb kādā līdzībā lai to attēlojam? 31 Tā līdzinās sinepju graudiņam, kas iesēts zemē; tā ir vismazākā no visām sēklām virs zemes, 32 bet iesēta augtin aug un kļūst lielāka par visiem dārza augiem, un tai izaug lieli zari, kuru paēnā var ligzdot debesu putni.”
Viņš runāja līdzībās
(Mt 13:34–35)33 Un daudz tādu līdzību viņš tiem sacīja, tā ka tie varēja klausīties. 34 Viņš nerunāja ar tiem citādi kā vien līdzībās, bet saviem mācekļiem viņš visu atsevišķi izskaidroja.
Jēzus apsauc vētru
(Mt 8:23–27Lk 8:22–25)35 Tajā dienā, vakaram nākot, viņš tiem sacīja: “Celsimies pāri uz otru krastu.” 36 Ļaužu pūli atlaiduši, tie devās ar laivu, kurā viņš bija, un vēl citas laivas viņam sekoja. 37 Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni. 38 Viņš pats gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?” 39 Viņš piecēlies apsauca vēju un pavēlēja jūrai: “Klusu, rimsties!” Un vējš norima, un iestājās liels klusums. 40 Un viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat tik bailīgi? Vai jums vairs nav ticības?” 41 Viņus pārņēma lielas bailes, un viņi cits citam sacīja: “Kas viņš tāds ir, ka pat vējš un jūra viņam paklausa?”
IV.
Pīleidzeiba par sējēju.
1 Tad Jys otkon sōce jyuras molā mōceit. Pi Jō sasalaseja ļūti daudz ļaužu. Tōpēc Jys īkōpe pi molas asūšajā laivā un tur atsasāda. Visi ļaudis palyka pi jyuras uz krosta. 2 Jys mōceja jūs daudz pīleidzeibōs. Sovā mōceibā saceja:
3 Klausatēs! Raug, sējējs izgōja sātu. 4 Un raug, jam sējūt, citi gryudi nūkryta ceļa molā; un atskrējuši putni tūs izkņōbōja. 5 Citi nūkryta klinšaiņā vītā, kur nava daudz zemes un ōtri izdeiga, jo nabeja dzili zemē. 6 Bet kai izlēce saule, nūveita un nūkolta, jo jim nabeja sakņu. 7 Citi otkon nūkryta ēršku vydā; ērški augdami jūs nūmōce, un jī palyka bez auglim. 8 Bet citi nūkryta lobā zemē un izdeiguši un izauguši deve augļus: vīns trejsdesmitkōrtejūs, ūtrs sešdesmitkōrtejūs, cyts otkon symtkōrtejūs.
9 Tad pasaceja: Kam ausis ir dzērdēšonai, tys lai klausōs.
Pīleidzeibas izskaidrōšona.
10 Kad Jys beja vīns pats, tad Jō leidzgōjēji reizē ar tim divpadsmit klause nu Jō par pīleidzeibom. 11 Jys tim saceja: Jums ir uztycāts Diva vaļsteibas nūslāpums, bet tim, kas ir ōrā, teik vyss leidzeibōs pasnāgts, 12 lai jī kaut gon redzēt radzātu, bet naīraudzeitu, dzērdēt dzērdātu, bet nasaprostu, ka gadejumā naatsagrīztu un atlaisšonas nasajimtu.
13 Tad jim saceja: Vai jyus nasaprūtat šytōs pīleidzeibas? Kai tad saprassit vysas cytas pīleidzeibas?
14 Sējējs sēj vōrdu. 15 Ceļmolā īsāts vōrds ir tim, kas jō klausās, bet tyuleņ atīt satans un jamūs īsātū vōrdu izraun. 16 Tim leidzeigi ir tī, kam klinšaiņā vītā ir īsāts. Jī vōrdā klausās un tyuleņ ar prīcu jū pījam, 17 bet jys nava jamūs īsasakņōjis un ir napastōveigs. Un kad vōrda dēļ ceļās spaidi vai vojōšonas, jī tyuleņ īsaļaunoj. 18 Storp ērškim vōrds ir īsāts tim, kas, lai gon i klausās, 19 īsalauzušas šō pasauļa ryupes, monta viļteiba un cytas kōreibas vōrdu nūmōc, un jys palīk bez auglim. 20 Lobajā zemē īsāts ir tim, kas vōrdā klausās, jū pījam un dūd vīns trejsdesmitkōrtejū, ūtrs sešdesmitkōrtejū, cyts pat symtkōrtejū (augli).
Nūslāpumi.
21 Jys jim saceja tōļōk: Vai tad aizdagtū sveci nas tōdēļ, lai jū zam sīka vai gultas nūvītōtu, bet na lukturī īlyktu? 22 Tadei nava taida slāpuma, kas natyktu atklōts, un taida nūslāpuma, kas natyktu izsludynōts. 23 Jo kam ausis ir dzērdēšonai, tys lai klausās.
24 Tad Jys tim saceja: Īvārojit tū, kū dzēržat. Ar kaidu māru mēreisit, ar taidu jums byus atmēreits un jums, kas klausatēs, tops vēļ klōtu pīmasts. 25 Taču kam ir, tam byus vēļ dūts, bet nu tō, kam nava, byus atjimts ari tys, kas jam ir.
Augūšais sējums.
26 Jys saceja tōļōk: Ar Dīva vaļsteibu ir tai, kai ar cylvāku, kas īsēj teirumā sāklu. 27 Jys dīn dīnā ceļās un nakts naktī guļ, bet sākla izdeigst un aug, jam namonūt. 28 Zeme poša dūd augļus, vyspyrms stūbru, tad vōrpu un golā pīpylda vōrpu ar gryudim. 29 Kad augli jau ir nūkōrsuši, tad jys pasyuta pļōvējus, jo pļōves laiks jau ir klōtu.
Sinepu gryuds.
30 Jys saceja tōļōk: kam ir pīleidzynojama Dīva vaļsteiba? Caur kaidu pīleidzeibu jū izskaidrōsem? 31 Jei ir pīleidzynojama sinepu gryudam. Īsējūt jys ir vysmozōkais nu vērszemes sāklom. 32 Bet, reizi īsāts, izaug par visim dōrza augim lelōks. Jam saaug tik leli zori, ka gaisa putni jūs ānā var dzeivōt.
33 Jys tim daudz kū runōja tamleidzeigōs pīleidzeibōs, ka jī varātu saprast. 34 Bez pīleidzeibom Jys tim narunōja ni kō. Bet kad jī palyka vīni, tad Jys sovim mōceklim vysu izskaidrōja.
Vātra uz jyuras.
35 Tamā dīnā zam vokora Jys tim saceja: Pōrsaceļsim uz ūtru krostu. 36 Palaiduši ļaudis, jī pajēme Jū ar sevim, jo Jys beja laivā; cytas laivas Jam gōja leidza.
37 Un raug, sasacēle lela auka. Viļni syta laivā tik stipri, ka laiva pošlaik beja pīplyuduse. 38 Tam laikam Jys gulēja laivas golā uz pagaļva. Jī Jū pīcēle un Jam saceja: Mōceitōj, vai tad Tev naryup, ka mes ejam būjā? 39 Pīsacēlis, Jys pavēlēja vējam un pīsaceja jyurai: Nūklus! Esi mīrā! Vējs nūstōja, un īsastōja lels klusums. 40 Tad Jys tim saceja: Kō jyus tai beistatēs? Vai tad vēļ nav jums ticeibas? 41 Jī ļūti nūsabeida, un vīns ūtram saceja: Kas Jys taids ir, ka i vēji, i jyura Jam ir paklauseigi?
