Jēzus dziedina paralizēto
(Mt 9:1–8Lk 5:17–26)1 Pēc dažām dienām viņš atkal ieradās Kapernaumā, un ļaudis uzzināja, ka viņš ir namā. 2 Tik daudz ļaužu sapulcējās, ka pat durvju priekšā vairs nebija vietas, un viņš runāja uz tiem. 3 Te nāca četri vīri, kas nesa pie viņa kādu paralizēto. 4 Kad ļaužu pūļa dēļ tie nevarēja viņam piekļūt, tie atsedza jumtu namam, kur viņš bija, un, jumtu uzplēsuši, nolaida gultu, kurā paralizētais gulēja. 5 Jēzus, redzēdams viņu ticību, sacīja paralizētajam: “Dēls, tavi grēki tev ir piedoti.” 6 Bet tur sēdēja daži rakstu mācītāji, un tie sprieda savās sirdīs: 7 “Kā viņš tā runā? Viņš zaimo! Kurš cits var grēkus piedot kā vienīgi Dievs?” 8 Un tūlīt Jēzus savā garā nomanīja, ka viņi sevī tā domā, un viņiem sacīja: “Kādēļ jūs tā spriežat savās sirdīs? 9 Kas ir vieglāk – sacīt paralizētajam: tev tavi grēki ir piedoti! – vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā! – 10 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un viņš sacīja paralizētajam: 11 “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās!” 12 Un viņš tūlīt piecēlās un, gultu paņēmis, izgāja ārā visu priekšā; un visi izbrīnījās un slavēja Dievu, sacīdami: “Neko tādu mēs vēl nekad neesam redzējuši!”
Levija aicināšana
(Mt 9:9–13Lk 5:27–32)13 Tad viņš atkal aizgāja pie jūras, un visi ļaudis nāca pie viņa, un viņš tos mācīja. 14 Garām iedams, viņš ieraudzīja Leviju, Alfeja dēlu, pie muitnīcas sēžam un tam sacīja: “Seko man!” Tad tas piecēlies gāja viņam līdzi. 15 Reiz viņš apsēdās tā namā pie galda, un līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem tur sēdēja arī daudz muitnieku un grēcinieku, jo daudz tādu viņam sekoja. 16 Kad rakstu mācītāji no farizeju vidus viņu redzēja ēdam kopā ar grēciniekiem un muitniekiem, tie jautāja viņa mācekļiem: “Kādēļ viņš ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” 17 Jēzus, to dzirdējis, tiem sacīja: “Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem. Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”
Kāzu viesi negavē
(Mt 9:14–17Lk 5:33–39)18 Jāņa mācekļi un farizeji gavēja. Daži nāca pie Jēzus un jautāja: “Kādēļ Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet tavi mācekļi negavē?” 19 Tad Jēzus tiem sacīja: “Kā var kāzu viesi gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Kamēr līgavainis ir kopā ar tiem, tie nevar gavēt. 20 Bet nāks dienas, kad līgavainis tiem tiks atņemts; tad tie gavēs tajā dienā. 21 Neviens nešuj jauna auduma ielāpu uz vecām drēbēm, jo tad ielāps no tām noplīst – jaunais no vecā – un plīsums kļūst vēl lielāks. 22 Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas maisos, citādi vīns maisu saplēš, un vīns un maisi iet bojā. Nē, jauns vīns lejams jaunos maisos.”
Mācekļi plūc vārpas sabatā
(Mt 12:1–8Lk 6:1–5)23 Tad kādā sabatā viņš gāja caur labības lauku, un ceļā viņa mācekļi sāka plūkt vārpas. 24 Farizeji viņam teica: “Redzi, kādēļ viņi sabatā dara, kas nav atļauts?” 25 Un viņš tiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņu spieda trūkums un kad viņš pats bija izsalcis un tie, kas ar viņu bija? 26 Kā viņš iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatāra laikā un ēda upurmaizes, kuras ļauts ēst tikai priesteriem, un deva arī tiem, kas bija ar viņu?” 27 Tad viņš tiem teica: “Sabats ir iecelts cilvēka dēļ, bet ne cilvēks sabata dēļ. 28 Tātad Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.”
II.
Padora vasalu krampa sarautū.
1 Pēc dažom dīnom Jys otkon atgōja uz Kafarnaumu. 2 Izdzērduši, ka Jys ir mōjā, sasalaseja tik daudz ļaužu, ka pat ōrā aiz durovom nabeja vītas, un Jys sludynōja jim vōrdu.
3 Tad četrūs atnese pi Jō vīnu krampa sarautū. 4 Un, ļaužu daudzuma dēļ navarādami pīnest klōtu, jī nūjauce jumtu, kas beja vērs Jō, un nūlaide pa caurumu Jō prīškā gultu, uz kuras gulēja krampa sarautais. 5 Jezus, radzādams jūs ticeibu, saceja krampa sarautajam: Dāls, grāki tev ir pīdūti.
6 Ari nu Rokstim mōceitim daži tur sēdēja. 7 Jī poši sovōs sirdīs prōtōja tai: Kai šytys dreikst tai saceit? Jys taču zaimoj Dīvu! Kas gon cyts, kai vīneigi Dīvs, var atlaist grākus? 8 Jezus tūbreid, zynōdams caur sovu goru tū, kū jī sevī dūmoj, jim saceja: Kōdēļ jyus tai prōtojat sovōs sirdīs? 9 Kas ir vīgļōk sokams krampa sarautajam: Grāki tev ir atlaisti, vai ari: Celīs augšā, pajem sovu gultu un staigoj? 10 Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir vara vērs zemes atlaist grākus, 11 tōpēc Es tev pavēļu — saceja krampa sarautajam — Celīs augšā, jem sovu gultu un ej uz sovu sātu! 12 Tys pīsacēle un tyuleņ, pajēmis gultu, visim radzūt, aizgōja uz sātu. Tad visi breinōjōs, slavēja Dīvu un saceja: Mes vēļ nikod tō nabejom redzējuši!
Levi paaicynōšona.
13 Tad Jys otkon gōja uz jyuras molu. Visi ļaudis gōja Jam pakaļ, un Jys jūs mōceja.
14 Garum īdams, Jys īraudzeja Alfeja dālu Levi pi muitas golda sēžūt. Jys tam saceja: Ej Maņ pakaļ! Un pīsacēlis tys gōja Jam pakaļ.
15 Un nūtyka, kad Jezus sēdēja jō mōjā pi golda, daudz muitinīku un grēcinīku sasalaseja un atsasāda kūpā ar Jū un Jō mōceklim pi golda, jo daudz beja taidu, kas Jam gōja pakaļ. 16 Bet Rokstim mōceitī un farizeji, radzādami Jū ādūt reizē ar grēcinīkim un muitinīkim, saceja Jō mōceklim: Kōpēc Jys reizē ar muitinīkim un grēcinīkim ād un dzer? 17 Tū izdzērdis, Jezus jim saceja: Na vasalajim, bet slymajim vajadzeigs ōrsts. Es naatgōju taisneigūs sauktu, bet gon grēcinīkus.
Gavēņa jautōjums.
18 Bet Jōņa mōcekli un farizeji tūreiz gavēja. Tad atgōjuši Jam saceja: Kōpēc Jōņa mōcekli un farizeju mōcekli gavēni ītur, bet tovi nagavej? 19 Jezus tim atbiļdēja: Vai gon var gavēt kōzinīki, koleidz leigovaiņs ir pi jim? — Koleidz pi jim ir leigovaiņs, jī gavēt navar. 20 Bet atīs dīnas, kad leigovaiņs tops atjimts nu jim, un tad jī gavēs.
21 Nikas vacim svōrkim nalīk jaunas drēbes īlōpa, jo cytaiž jaunais īlōps nu vacōs drēbes var atpleist, un caurums palikt vēļ lelōks. 22 Nikas nalej jauna veina vacūs traukūs, jo cytaiž veins var traukus saplēst, un kai trauki, tai ari veins byus pagolam. Jaunais veins ir lejams jaunūs traukūs.
Vōrpu raušona sabatā.
23 Tys nūtyka, kad Jys sabatā gōja pa teirumu, un Jō mōcekli, īdami pa ceļu, sōce plyukt vōrpas. 24 Farizeji Jam saceja: Raug, kōpēc jī sabatā dora tū, kas ir nūlīgts?
25 Bet Jys atbiļdēja: Vai jyus nikod naasat lasejuši, kū Davids izdareja, kad tryukumu cīte, un kad pats un tī, kas ar jū gōja, beja izolkuši? 26 Kai jys vērsgoreidznīka Abiatara laikā, Dīva nomā īgōjis, ēde svēteitū maizi, kuras nav breivi ēst nikam cytam, kai vīneigi goreidznīkim, un jys tū deve ari sovim leidzgōjējim?
27 Un tōļōk jim saceja: Sabats ir īstateits cylvāka dēļ, bet na cylvāks sabata dēļ. 28 Tai tad, Cylvāka Dāls ir ari sabata kungs.
