Pravietojums par tempļa nopostīšanu
(Mt 24:1–2Lk 21:5–6)1 Kad Jēzus izgāja no tempļa, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Skolotāj, paskat, kādi akmeņi un kādas celtnes!” 2 Un Jēzus tam sacīja: “Vai redzi šīs milzīgās celtnes? Te akmens uz akmens nepaliks, kas netiktu nopostīts.”
Pārbaudījumu sākums
(Mt 24:3–14Lk 21:7–19)3 Kad viņš sēdēja Olīvkalnā iepretī templim, Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs izjautāja viņu atsevišķi: 4 “Saki mums, kad tas notiks un kāda būs zīme, kad tas viss piepildīsies?” 5 Un Jēzus sāka tiem stāstīt: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ. 6 Daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un tie pievils daudzus. 7 Bet ikreiz, kad jūs dzirdēsiet runājam par kariem un vēstis par kariem, neuztraucieties: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals. 8 Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, dažviet būs zemestrīces un bads; tas viss būs dzemdību sāpju sākums. 9 Bet uzmanieties, jo tie jūs nodos tiesās un šaustīs sinagogās, un jūs stāsieties valdnieku un ķēniņu priekšā, lai viņiem liecinātu par mani. 10 Un evaņģēlijam vispirms ir jātiek pasludinātam visās tautās. 11 Kad tie jūs aizvedīs, lai jūs nodotu, neesiet norūpējušies iepriekš par to, ko runāsiet, bet, kas jums tajā brīdī tiks dots, to runājiet, jo ne jūs esat tie, kas runā, bet Svētais Gars. 12 Brālis brāli nodos nāvei un tēvs – bērnu, un bērni sacelsies pret vecākiem un tos nonāvēs. 13 Visi jūs nicinās mana vārda dēļ, bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts.
Par postīšanas negantību
(Mt 24:15–28Lk 21:20–24)14 Bet, kad jūs redzēsiet postīšanas negantību tur, kur tai neklātos būt, – kas to lasa, lai saprot, – tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos, 15 kas uz jumta, lai nenokāpj, nedz ieiet savā namā kaut ko paņemt. 16 Un, kas laukā, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes. 17 Bet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās! 18 Lūdziet Dievu, lai tas nenotiek ziemā! 19 Jo tik smagas dienas nav piedzīvotas no Dieva radītās pasaules sākuma līdz pat šim laikam un tādu arī vairs nebūs. 20 Un, ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neizglābtos neviens dzīvais; bet to izredzēto dēļ, ko viņš izredzējis, viņš tās dienas ir saīsinājis. 21 Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet! 22 Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un rādīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos. 23 Bet jūs pielūkojiet, es jums visu esmu iepriekš pateicis.
Cilvēka Dēla atnākšana
(Mt 24:29–31Lk 21:25–28)24 Bet tajās dienās pēc tām bēdām saule aptumšosies un mēness nedos sava spožuma. 25 Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu spēki tiks satricināti. 26 Un tad tie redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu varenību un godību. 27 Tad viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās vienkopus savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes malas līdz debess malai.
Līdzība par vīģes koku
(Mt 24:32–35Lk 21:29–33)28 Bet mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. 29 Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet notiekam, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm. 30 Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks. 31 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
Aicinājums būt nomodā
(Mt 24:36–44)32 Bet to dienu vai stundu nezina neviens – ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, vienīgi Tēvs. 33 Pielūkojiet, ka esat nomodā, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir klāt. 34 Tāpat arī cilvēks, kas aizceļojot atstāj savu namu un dod saviem kalpiem varu un katram savu darbu, un pavēl durvju sargam būt nomodā. 35 Tad nu esiet nomodā: jūs taču nezināt, kad nama kungs nāks, vai vakarā, vai pusnaktī, vai gaiļiem dziedot, vai rīta agrumā – 36 ka, pēkšņi nākdams, tas neatrod jūs guļam. 37 Bet, ko es jums saku, to es saku visiem: esiet nomodā!”
XIII.
Jezus un mōcekli.
1 Ejūt nu svētneicas ōrā, saceja Jam vīns nu Jō mōceklim: Mōceitōj, skot, cik skaisti akmini, cik skaistas ceļtnes! 2 Bet Jezus jam saceja: Vai tu redzi šytōs varūneigōs ceļtnes? Bet te napaliks akmiņs uz akmiņa, kas natyktu nūjaukts.
3 Kad Jys atsasāda uz Eleja kolna pretim pret svētneicu, tad Pīters, Jākubs, Jōņs un Andrivs paslapyn vaicōja: 4 Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaida tō vysa izapiļdeišonai zeime?
Spaidi pyrms Jō atnōkšonas.
5 Jezus sōce stōsteit: Esit uzmaneigi, ka jyusu kas napīvyltu.
6 Daudzeji uzastōs Munā vōrdā un saceis: Es asmu (Kristus) un daudz kurūs pīviļs.
7 Kad jyus izdzērssit par karim un karu ziņom, tad nasabeistit. Tam gon jōnūteik, bet ar tū vēļ nava gols. 8 Jo sasaceļs tauta pret tautu un vaļsts pret vaļsti. Vītom nūtiks zemes treisēšona un bods. Bet šytys ir tikai spaidu īsōkums.
9 Esit tad nūmūdā paši par sevi. Jyusus tadei Manis dēļ nūdūs tīsom; synagogōs šausteis, un jyus tiksit vasti Manis dēļ pōrvaļdnīku un kēneņu prīškā, lai nūdūtu jim līceibu. 10 Pyrmōk, tūmār, jōpasludynoj vysom tautom Evangelijs.
11 Bet, kad jyusus vess tīsas prīškā, tad īprīkš nasaryupejit par tū, kas jōrunoj; pasokit tikai tū, kas jums tamā stuņdē byus īdūts. Na jyus tadei esit tī runōtōji, bet Svātais Gors.
12 Brōļs nūdūs nōvei sovu brōli, un tāvs bārnu. Bārni uzastōs pret sovim dzymdynōtōjim un jūs nūnōvēs. 13 Muna vōrda dēļ jyus byusit nu visim īneisti. Bet kas izturēs leidz golam, tys byus izpesteits.
Jeruzalemas izpūsteišona.
14 Kad jyus īraudzeisit izpūsteišonas šausmas, lai kur jei bejuse, — laseitōjs lai īvāroj — tūlaik tys, kas ir Judejā, lai bāg kolnūs; 15 tys, kas ir uz jumta, lai nakōp mōjā īkšā, kaut kō nu turīnes pajimtu; 16 kas ir teirumā, tys lai nasagrīž atpakaļ pajimt sovus svōrkus. 17 Bet bāda tamōs dīnōs tom, kas ir mōtes cereibōs un zeideitōjas. 18 Lyudzit, ka tys nanūtyktu zīmā.
19 Tamōs dīnōs byus tik leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma, kuru Dīvs radeja, leidz šam laikam un nabyus nōkūtnē. 20 Jo Kungs tūs dīnu nabyutu saeisynōjis, nabyutu izglōbts nivīns cylvāks. Bet izlaseitūs dēļ Jys tōs dīnas saeisynōja.
Pasauļa gola zeimes.
21 Jo tūlaik jums kas teiktu: Raug, Kristus ir te! Vai tur, — naticit. 22 Jo uzastōs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis zeimes un breinumus, lai pīvyltu, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 23 Esit tad nūmūdā! Raug, Es jums vysu īprikš pastōsteju.
24 Bet pēc spaidim tamōs dīnōs aptimss saule un mēness vairs naspeidēs, 25 nu debesim bērs zvaigznes, un debess spāki tiks satrīkti.
26 Tad īraudzeis Cylvāka Dālu atejam vērs mōkūnim lelā vareibā un gūdā. 27 Jys tad izsyuteis sovus eņgeļus, un jī nu četrom vēju pusem savōks kūpā Jō izlaseitūs, nu pasaules molas leidz dabasu golam.
Jeruzalemas izpūsteišona nav tōli.
28 Mōcitēs pīleidzeibai nu figu kūka: Kad jō zori jau pībrīst un plaukst lopas, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 29 Taipat (jums), kad redzēsit tū nūteikam, jōpazeist, ka tys ir jau tyvu pi durovom. 30 Patīši, Es jums soku: Šytys dzymums vēļ naizniks, koleidz tys vyss nūtiks. 31 Debess un zeme izniks, bet muni vōrdi naizniks.
32 Bet par tū dīnu un par tū stuņdi nikas nikō nazyna, ni eņgeli dabasūs, ni Dāls, kai vīneigi Tāvs.
Pamūdynōjums byut nūmūdā.
33 Sorgojitēs, esit nūmūdā un lyudzates, jo jyus nazinit, kod tys laiks atnōks.
34 Nūtiks kai cylvākam, kas, pametis sovu mōju, laidēs ceļā. Jys deve sovim koļpim pylnu vaļu un ikvīnam aizrōdeja dorbu, durovu sorgam pīsaceja byut nūmūdā. 35 Esit tad nūmūdā, jo jyus nazinit, kod noma kungs atīs: vai vokorā, vai pušnaktīs, vai gaiļu dzīdōšonas laikā, vai agri reitā. 36 Jys var atīt nagaidams un atrast jyusus guļūt.
37 Kū Es jums soku, tū pošu soku visim: esit nūmūdā.
