Dieva apsūdzība Israēlam
1 Jel klausieties, ko runā Kungs! –
Celies, izsaki savu prasību kalniem,
un lai pakalni uzklausa tevi!
2 Klausieties, kalni, Kunga prasību
un jūs, nesatricināmie zemes balsti!
Kunga prasība ir pret viņa tautu,
pret Israēlu viņš ceļ apsūdzību!
3 “Mana tauta,
ko esmu tev nodarījis,
kā esmu tevi apgrūtinājis? –
Atbildi man!
4 Es izvedu tevi no Ēģiptes zemes,
no vergu nama izpirku tevi
un sūtīju tev pa priekšu
Mozu, Āronu un Mirjāmu!
5 Jel atceries, mana tauta,
ko ieteica Bālāks, Moāba ķēniņš,
un ko viņam atbildēja Bileāms, Beora dēls.
No Šitīmas līdz pat Gilgālai
tev jāsaredz Kunga taisnīgie darbi!”
Ko Dievs prasa no cilvēka
(Am 5:24)6 Ar ko lai nāku Kunga priekšā?
Kā man zemoties augstajam Dievam?
Vai man nākt ar sadedzināmajiem upuriem,
ar gadu veciem teļiem?
7 Vai Kungam patiksies tūkstoši aunu
un desmitiem tūkstošu eļļas straumju?
Vai man pirmdzimtais jāatdod par savu pārkāpumu,
manas miesas auglis par manas dvēseles grēku?
Israēla noziegums un sods
8 Viņš tev ir teicis, cilvēk, kas ir labs,
ko Kungs no tevis prasa –
spriest taisnu tiesu,
mīlēt žēlastību,
pazemībā staigāt ar Dievu.
9 Kunga balss uzsauc pilsētai, –
un ir gudri tavu vārdu bīties! –
“Klausiet rīksti un to, kas tai pavēlējis!
10 Vai nav joprojām
ļaundara namā netaisna manta,
sasodīts viltnieka mērs?
11 Vai lai turu par šķīstiem sagrozītus svarus,
nepareizus atsvarus somā?
12 Turienes bagātnieki ir pilni varmācības,
turienes iemītnieki runā melus,
no viņu mēlēm nāk krāpšana vien!
13 Tad arī es satriecu tevi ar slimību,
iztukšoju par taviem grēkiem!
14 Tu ēdīsi, bet negūsi sāta,
tavs vidus būs tukšs!
Tu nesīsi, bet nesaglabāsi,
un, ko paglābsi, to es atdošu zobenam!
15 Tu sēsi, bet nepļausi,
tu spiedīsi olīvas, bet neiesvaidīsies ar eļļu,
spiedīsi vīnogu sulu, bet vīnu nebaudīsi.
16 Tiek ievēroti Omrī likumi
un visi Ahāba nama darbi –
jūs sekojat viņu padomam!
Tādēļ es tevi atdodu izdeldēšanai,
tavus iemītniekus – izsmieklam,
un tu nesīsi manas tautas kaunu!”
