Jēzus augšāmcelšanās
(Mk 16:1–8Lk 24:1–12Jņ 20:1–10)1 Pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu aplūkot. 2 Un, redzi, notika liela zemestrīce, un Kunga eņģelis nāca no debesīm, pienācis novēla akmeni un apsēdās uz tā. 3 Viņa izskats bija kā zibens un drēbes baltas kā sniegs. 4 Sargi drebēja no bailēm un bija kā miruši. 5 Tad eņģelis uzrunāja sievietes: “Nebīstieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, kas bija krustā sists, 6 viņa šeit nav, jo viņš ir augšāmcēlies, kā viņš bija sacījis. Nāciet, skatiet to vietu, kur viņš tika guldīts. 7 Un steidzieties un sakiet viņa mācekļiem, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem. Redzi, viņš pirms jums noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsiet. Redzi, es jums to jau esmu teicis.” 8 Tad tās steigšus devās prom no kapa, baiļu un liela prieka pārņemtas, tās skrēja pasludināt šo vēsti viņa mācekļiem. 9 Pēkšņi tām pretī nāca Jēzus, sacīdams: “Esiet sveicinātas!” Viņas pienāca klāt, apkampa viņa kājas un viņu pielūdza. 10 Tad Jēzus tām sacīja: “Nebīstieties! Ejiet paziņojiet maniem brāļiem, lai tie dodas uz Galileju, tur tie mani redzēs.”
Priesteru viltība
11 Sievietēm aizejot, daži sargi devās uz pilsētu paziņot virspriesteriem visu, kas bija noticis. 12 Un virspriesteri, sanākuši kopā ar vecajiem, nosprieda dot kareivjiem daudz naudas 13 un viņiem teica: “Sakiet, ka viņa mācekļi atnāca naktī, kad gulējāt, un viņu izzaga. 14 Un, ja tas nāks ausīs pārvaldniekam, tad mēs to pārliecināsim un jūs pasargāsim no nepatikšanām.” 15 Kareivji paņēma naudu un darīja, kā bija mācīti. Un šis stāsts ir izplatīts jūdu vidū līdz pat šai dienai.
Jēzus sūta mācekļus sludināt evaņģēliju
(Mk 16:14–18Lk 24:36–49Jņ 20:19–23Apd 1:6–8)16 Bet viņa vienpadsmit mācekļi devās uz Galileju, uz to kalnu, ko Jēzus tiem bija norādījis. 17 Un tie, viņu ieraudzījuši, pielūdza viņu, taču daži šaubījās. 18 Jēzus, piegājis klāt, tiem sacīja: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, 19 tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, 20 tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.”
XXVIII.
Sīvītes pi kopa.
1 Pyrmajai pēc sabata dīnai austūt, Marija Magdalena un ūtrō Marija gōja kopa apraudzeitu.
2 Un raug, nūtyka lela zemes treisēšona; jo Kunga eņgeļs nūsalaide nu dabasim, un, pīgōjis klōt, atvēle akmini un uz jō nūsāda. 3 Jō izskots beja, kai zibsnis, un jō drēbes boltas, kai snīgs. 4 Sorgi nu bailem treisēja un beja palykuši kai myrūni. 5 Eņgeļs saceja sīvītem: Nasabeistit. Es zynu, ka jyus meklejat Jezu, kas beja pīkolts krystā. 6 Te Jō vairs nava; Jys pīsacēle augšam, kai beja sacejis. Ejte šur un aplyukojit tū vītu, kur Kungs beja paguļdeits. 7 Tad ejte steidzeigi un pasokit Jō mōceklim, ka Jys jau ir pīsacēlis nu myrūnim. Un, raug, Jys īprīkš jyusu īs uz Galileju, tur Jū redzēsit. Raug, es jums tū pastōstu īprīkš.
8 Lelas prīcas un bailes pōrjimtas, jōs ōtri aizgōja nu kopa un aizasteidze paziņōt Jō mōceklim.
9 Un, raug, Jezus aizgōja jom prīškā un saceja: Esit sveicynōtas! Jōs, pīgōjušas klōt, apskova Jō kōjas un Jū pagūdynōja. 10 Tūreiz Jezus jom saceja: Nasabeistit, ejte un pasokit Munim brōlim, ka jī ītu uz Galileju; tur jī Mani īraudzeis.
Sorgu pōrpērkšona.
11 Pēc jūs aizīšonas, raug, daži nu sorgim aizgōja uz piļsātu un pastōsteja vērsgoreidznīkim vysu, kas beja nūticis.
12 Tad jī kūpā ar vacōkajim nūturēja apsprīdi, īdeve karaveirim daudz naudas, 13 jim saceidami: Sokit, ka Jō mōcekli, atgōjuši naktī, koleidz jyus gulējot, Jū nūzoga. 14 Jo šytys toptu zynoms apgobola pōrvaļdnīkam, mes jū pīrunōsim un par jums aizbiļdēsim. 15 Jī, pajāmuši naudu, dareja tai, kai beja pīvuiceiti. Šōs runas ir izplateitas storp jūdim leidz pat šai dīnai.
K. Jezus pasarōda apostolim.
16 Bet tī vīnpadsmit mōcekli nūgōja uz Galileju, uz tū kolnu, kuru Jezus jim beja nūrōdejis. 17 Jū īraudzejuši, jī atdeve Jam gūdu, bet daži vēļ šaubejōs.
18 Tad Jezus, pīgōjis tyvōk, jim saceja: Maņ ir dūta vysa vara dabasūs un vērs zemes. 19 Ejte un mōcit vysas tautas, kristeidami jōs Tāva, un Dāla, un Svātō Gora vōrdā. 20 Mōcit jūs pīļdeit vysu tū, kū Es jums pīsaceju. Un, raug, Es asmu ar jums vysom dīnom leidz pasauļa beigom.
