Jēzus par rakstu mācītājiem un farizejiem
(Mk 12:38–40Lk 11:37–52Lk 20:45–47)1 Tad Jēzus uzrunāja ļaužu pūli un savus mācekļus, sacīdams: 2 “Mozus krēslā ir apsēdušies rakstu mācītāji un farizeji. 3 Visu, ko tie jums saka, pildiet un turiet, bet pēc viņu darbiem nedariet, jo viņi gan saka, bet paši nedara. 4 Tie sasien smagas un grūti panesamas nastas un uzkrauj tās cilvēku pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās pakustināt. 5 Tie visu dara, lai izrādītos cilvēkiem, – tie darina aizvien platākus savus filaktērijus un lielākus pušķus pie saviem tērpiem. 6 Tiem patīk mielastos un sinagogās ieņemt goda vietas 7 un saņemt sveicienus tirgus laukumos, un dzirdēt, ka cilvēki viņus sauc par rabi. 8 Bet jūs nesauciet sevi par rabi, jo viens ir jūsu Skolotājs, bet jūs visi esat brāļi. 9 Nesauciet arī nevienu virs zemes par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs. 10 Nesauciet sevi arī par skolotājiem, jo vienīgi Kristus ir jūsu skolotājs. 11 Bet lielākais no jums būs jūsu kalps. 12 Kas pats paaugstināsies, tiks pazemināts; un, kas pats sevi pazeminās, tiks paaugstināts. 13 Bet vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; paši jūs neejat iekšā un neļaujat ieiet tiem, kas nāk. 15 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs braukājat apkārt pa jūru un sauszemi, lai kādu pievērstu ticībai, un, kad tas noticis, jūs padarāt viņu par elles dēlu, divtik ļaunāku nekā jūs paši. 16 Vai! jums, aklie ceļa vadoņi, jūs, kas mēdzat sacīt: ja kāds zvēr pie tempļa, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie tempļa zelta, tad tas jāpilda. 17 Aklie stulbeņi! Kas tad ir lielāks – zelts vai templis, kas svētī zeltu? 18 Jūs sakāt: ja kāds zvēr pie altāra, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie upurdāvanas, kas ir uz altāra, tad tas jāpilda. 19 Aklie! Kas tad ir lielāks – upurdāvana vai altāris, kas upurdāvanu svētī? 20 Kas zvēr pie altāra, zvēr pie visa, kas uz tā atrodas. 21 Un, kas zvēr pie tempļa, zvēr pie tā un visa, kas tur mīt. 22 Kas zvēr pie debesīm, zvēr pie Dieva troņa un pie tā, kas tajā sēž. 23 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm, bet atmetat to, kas svarīgākais bauslībā – taisnīgu tiesu, žēlsirdību un ticību; šo jums vajadzēja darīt un arī to otru neatmest! 24 Aklie ceļa vadoņi! Jūs knišļus izkāšat, bet kamieļus norijat! 25 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs šķīstījat biķera un šķīvja ārpusi, bet iekšpuse ir pilna laupītkāres un izlaidības. 26 Aklo farizej! Šķīstī vispirms biķera iekšpusi, tad arī ārpuse būs tīra. 27 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs esat līdzīgi nobalsinātām kapenēm, kas no ārpuses izskatās skaistas, bet no iekšpuses pilnas miroņu kauliem un visādām nešķīstībām. 28 Tāpat arī jūs – no ārpuses jūs cilvēkiem rādāties taisni, bet savā iekšienē jūs esat pilni liekulības un ļaundarības. 29 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs ceļat kapenes praviešiem un izrotājat kapu pieminekļus taisnajiem. 30 Jūs sakāt: ja mēs dzīvotu mūsu tēvu laikā, mēs nebūtu līdzvainīgi praviešu asinsizliešanā. 31 Tā jūs apliecināt, ka esat praviešu slepkavu bērni, 32 un savu tēvu mēru piepildāt līdz galam. 33 Jūs čūskas! Odžu dzimums! Kā jūs izbēgsiet no elles soda? 34 Tādēļ, redzi, es sūtu pie jums praviešus, gudros un rakstu mācītājus; vienus jūs slepkavosiet, citus sitīsiet krustā, vēl citus šaustīsiet savās sinagogās un, tos vajādami, dzīsiet no pilsētas uz pilsētu. 35 Tā pār jums nāks visas taisno asinis, kas virs zemes izlietas, – no taisnā Ābela asinīm līdz Zeharjas, Berehja dēla, asinīm, ko jūs nonāvējāt starp templi un altāri. 36 Patiesi es jums saku: tas viss nāks pār šo paaudzi! 37 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es gribēju sapulcināt vienkopus tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt. 38 Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts un pamests. 39 Un es jums saku: jūs vairs neredzēsiet mani līdz tam, tiekams jūs teiksiet: svētīts, kas nāk Kunga vārdā! ”
XXIII.
Breidynōjums pret rarizejim.
1 Tad Jezus runōja ļaužu pulkim un sovim mōceklim, 2 saceidams:
Rokstim mōceitī un farizeji sēd Moizeša krāslā. 3 Tū vysu, kū jī jums pīsaceis, dorit un izpiļdit, bet poši tai, kai tī dora, nadorit. Jī gon mōca, bet poši napylda. 4 Jī sīn gryutas, napanasamas nostas un līk jōs cylvākim uz placim, bet poši pat ar pērstu nagrib tūs kustynōt. 5 Vysus sovus dorbus dora tikai tōdēļ, lai pasarōdeitu ļaudim. Tai jī nosoj plotas pōtoru jūstas, pagarynōdami viņu strēmeles. 6 Mīļoj ījimt pi vīsu golda pyrmōs vītas un synagogōs augstōkūs krāslus. 7 Grib, ka jūs sveicynōtu atklōtūs laukumūs un sauktu par mōceitōjim.
8 Bet jyus naļaunit sevis saukt par mōceitōjim, jo tikai vīns ir jums mōceitōjs, jyus, turpretim, visi asat brōli. 9 Ari ni vīna nu jums vērs zemes nasaucit par tāvu, jo tikai vīns ir jums Tāvs, kas ir dabasūs. 10 Tai pat naļaunit sevis saukt par skūlōtōjim, jo tikai vīns ir jums skūlōtōjs: Kristus. 11 Tam, kas ir storp jums pats lelōkais, jōbyun jyusu kolpam. 12 Jo tys, kas pats sevi augstynoj, tops pazamynōts, bet kas sevi pazamynoj, tops paaugstynōts.
Draudi farizejim un Rokstim mōceitim.
13 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus tokš aizslādzat ļaudim dabasu vaļsteibu. Jyus ni poši jamā ejat, ni laižat tūs īt, kas grybātu īīt.
14 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus, garas lyugšonas skaiteidami, rejat atraitņu montu, tōdēļ jyus sajemsit bōrgu sūdu.
15 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus pōrejat sausu zemi un jyuru, lai īgyut sev kaut vīnu pīkritēju, un, jo ir īgyuts, tad jū padorat par eļnes dālu divi reizes ļaunōku, kai poši.
16 Bāda jums, oklūs vodūni, kas sokat: Jo kas pīzvērej svētneicai, tys nava nikas; bet jo kas pīzvērej svētneicas zaltam, tam zvārasts ir jōizpylda. 17 Jyus esit bezprōteigi un okli! Kas gon ir svareigōks: Zalts, vai svētneica, kas zaltu svētej? 18 Tōļōk: Kas pīzvērej oltoram, tys nav nikas; bet kas pīzvērej upurātai dōvonai, kas ir vērs oltora, tam zvārasts ir jōizpylda. 19 Oklī, kas tad ir svareigōks: dōvona vai oltors, kas jū svētej? 20 Zvārādams oltoram, tokš pīzvērej jam un vysam, kas uz jō atsarūn. 21 Zvārādams svētneicai, pīzvērej jai un vysam tam, kas jamā atsarūn. 22 Kas zvērej dabasim, tys zvērej Dīva krāslam un Tam, kas jamā sēd.
23 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus gon dūdat dasmytū daļu nu mātrom, diļlem un kiminim, bet aplaižat lykumā tū, kas ir vyssvareigōkais: taisneibu, žāļsirdeibu un ticeibu. Tys gon dorams, bet ari šytys nav aplaižams. 24 Oklūs vodūni! Jyus izkōšat ūdu, bet nūrejat kameli.
25 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli, jo bikera un bļūdas ōrpusi jyus teirejat, bet īkšā asat piļni laupeišonas un nasōteibas. 26 Oklais farizej, izteirej pyrmōk bikera un bļūdas īkšpusi, tad ari ōrpuse byus teira.
27 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli, jo jyus asat leidzeigi balsynōtam kopam, kurs nu ōrpuses izalīk skaists, bet īkšā ir pylns myrūņa kaulu un vysaidas nateireibas. 28 Tai pat ari jyus nu ōrpuses izalīkat ļaudim taisneigi, bet īkšpusē asat piļni līkuleibas un nataisneibas.
29 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus byuvejat pravīšim kapenes, puškojat taisneigū pīminekļus un sokat: 30 Jo mes byutu dzeivōjuši myusu tāvu laikūs, mes nabyutu paleidzējuši jim pi pravīšu ašņa līšonas. 31 Ar šū jyus poši aplīcynojat, ka jyus asat pravīšu slapkovu dāli. 32 Un pīpyldat sovu tāvu māru.
33 Jyus čyusku un ūdžu dzymums! Kai jyus izbēgsit nu eļnes sūda? 34 Tōpēc, raug, Es jums syutu pravīšus, gudrūs un Rokstim mōceitūs. Cytus nu tim jyus nūnōvēset, un krystā pakōrset; cytus otkon šausteiset sovōs synagogōs un nu mīsta mīstā vojōset. 35 Tai tad uz jums guļsīs vyss taisneigūs asnis, kas ir vērs zemes izlīts, īsōcūt nu taisneigō Abeļa ašņa leidz Barachija dāla Zacharija ašņam, kuru jyus storp svētneicu un oltori nūnōvējot. 36 Patīši, Es jums soku: tys vyss guļsīs uz šytō dzymuma.
Pōrmatumi Jeruzalemai.
37 Jeruzalem, Jeruzalem! Tu nūnōvej pravīšus un ar akminim nūmātoj tūs, kuri ir syuteiti uz tevi! Cik reižu Es gribēju savōkt tovus bārnus, kai vysta zam sovim spōrnim savōc sovus cōlānus, bet jyus nagribējot! 38 Raug, jyusu mōja izniks. 39 Jo Es jums soku: Jyus Manis vairs naredzēset, koleidz saceiset: Svēteigs Tys, kas nōk Kunga vōrdā.
