Brīdinājums sargāties no liekulības
1 Kad sapulcējās tūkstošiem ļaužu, tā ka cits citu gandrīz vai sabradāja, viņš sāka sacīt saviem mācekļiem: “Piesargieties no farizeju rauga, tas ir, no liekulības. 2 Nekas nav tā aizsegts, ka netiktu atklāts, un nav nekā slepena, kas nekļūtu zināms. 3 Tādēļ viss, ko būsiet sacījuši tumsā, būs dzirdams gaismā, un, ko jūs būsiet čukstējuši ausī savos kambaros, tas tiks pasludināts no namu jumtiem.
Nebīties apliecināt
(Mt 10:26–33)4 Jums, saviem draugiem, es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet vairāk neko nespēj nodarīt. 5 Bet es jums sacīšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas jūs iemest ellē. Tiešām es jums saku: no tā bīstieties! 6 Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. 7 Arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi. 8 Bet es jums saku: ikvienu, kas apliecinās mani cilvēku priekšā, arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. 9 Bet, kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas taps noliegts Dieva eņģeļu priekšā. 10 Un ikvienam, kas kādu vārdu sacīs pret Cilvēka Dēlu, tiks piedots, bet, kas zaimos Svēto Garu, tam netiks piedots. 11 Kad jūs vedīs sinagogās un valdnieku un vareno priekšā, neesiet norūpējušies par to, kā jūs aizstāvēsieties vai ko sacīsiet. 12 Svētais Gars pamācīs jūs tajā stundā, kas ir sakāms.”
Līdzība par bagāto muļķi
13 Kāds no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā.” 14 Viņš tam atbildēja: “Cilvēk, kas mani ir iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?” 15 Un viņš tiem sacīja: “Pielūkojiet, sargieties no jelkādas mantrausības. Pat pārpilnībā cilvēks nedzīvo no tā, ka viņam daudz kas pieder.” 16 Tad viņš stāstīja tiem līdzību: “Kādam bagātniekam lauki ienesa labu ražu. 17 Un viņš sāka pie sevis spriest: ko lai es daru? Man nav kur savākt savus augļus. 18 Tad viņš teica: es darīšu tā – nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus, un tur savākšu visu labību un citus labumus. 19 Un savai dvēselei es sacīšu: tev ir daudz labumu iekrāts uz ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un līksmo! 20 Tad viņam Dievs sacīja: neprātīgais! Šajā naktī tev atprasīs dzīvību – kam tad piederēs tas, ko esi sakrājis? 21 Tā notiek tam, kas krāj tikai sev, bet netop bagāts Dievā.”
Pasaulīgās raizes un Dieva valstība
(Mt 6:19–21, Mt 25–34)22 Un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Tādēļ es jums saku, nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. 23 Jo dzīvība ir vērtāka nekā barība un miesa nekā drēbes. 24 Pavērojiet kraukļus; ne tie sēj, ne pļauj; tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos baro. Cik daudz vairāk vērti jūs esat par putniem. 25 Kurš gan no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? 26 Ja pat tādu nieku jūs nespējat, kādēļ tad zūdāties par visu pārējo? 27 Pavērojiet lilijas, kā tās aug. Ne tās nopūlas, ne vērpj. Bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. 28 Ja nu pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, Dievs tā ģērbj, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie! 29 Nemeklējiet arī jūs, ko ēdīsiet un ko dzersiet, un neraizējieties! 30 Pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu Tēvs tāpat zina, ka jums to vajag. 31 Meklējiet viņa Valstību, tad jums viss tiks iedots. 32 Nebīsties, tu mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums Valstību. 33 Pārdodiet savu mantu un izdaliet žēlastības dāvanās. Dariniet sev naudas makus, kas nenodilst, neizsīkstošu mantu debesīs, kur nedz zaglis tiek klāt, nedz kodes to sagrauž. 34 Kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
Esiet nomodā!
35 Lai jūsu gurni ir apjozti un jūsu lāpas degošas! 36 Esiet līdzīgi cilvēkiem, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūdaļ tam atvērtu, kad tas nāks un klauvēs. 37 Laimīgi tie kalpi, kurus kungs pārnācis atradīs nomodā. Patiesi es jums saku: viņš apjozīs priekšautu un nosēdinās tos un apstaigādams visus apkalpos. 38 Un, ja viņš nāks otrajā nakts sardzē un trešajā nakts sardzē un atradīs tos nomodā, laimīgi tie! 39 Jel saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā stundā zaglis nāks, viņš neļautu tam ielauzties savā namā. 40 Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks stundā, kad jūs viņu negaidāt.”
Uzticamais un neuzticamais kalps
(Mt 24:45–51)41 Tad Pēteris jautāja: “Kungs, vai tu šo līdzību stāsti tikai mums vai visiem?” 42 Un Kungs teica: “Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais namturis, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem, lai tas laikus izdalītu tiem pienākošos barību? 43 Laimīgs ir tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. 44 Patiesi es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu. 45 Bet, ja kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējas nākt, – un sāks sist kalpus un kalpones, sāks ēst un dzert un piedzersies, 46 tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar neticīgajiem. 47 Bet tāds kalps, kurš, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa gribas, saņems daudz sitienu. 48 Bet, kas nezinādams darījis to, par ko pelnījis sitienus, tas saņems maz. No ikviena, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs.
Kristus ir šķelšanās iemesls
(Mt 10:34–39)49 Uguni es esmu nācis mest uz zemi, un kā es vēlos, ka tā jau degtu! 50 Bet ir kristība, kurā man jātop kristītam, un cik es esmu sasaistīts, kamēr tā piepildīsies. 51 Jums šķiet, ka esmu ieradies nest mieru uz zemes? Nebūt ne, es jums saku, bet gan šķelšanos! 52 No šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim. 53 Tēvs stāsies pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti.”
Laika zīmju skaidrošana
(Mt 16:1–4)54 Un viņš sacīja ļaužu pūlim: “Kad jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūlīt sakāt: lietus tuvojas, – un tā notiek. 55 Kad pūš dienvidvējš, jūs sakāt: būs karstums, – un tā notiek. 56 Liekuļi! Zemes un debess izskatu jūs protat pazīt, bet kādēļ jūs nepazīstat šo laiku? 57 Kādēļ jūs paši no sevis neizšķirat, kas ir taisnīgi? 58 Kad tu ar savu pretinieku ej pie pārvaldnieka, centies vēl ceļā ar to izlīgt, lai viņš tevi nevelk pie tiesneša un lai tiesnesis nenodod tevi uzraugam un uzraugs tevi neiemet cietumā. 59 Es tev saku: tu no turienes neiziesi, līdz nebūsi nomaksājis pēdējo grasi.”
XII.
Breidynōjums pret līkuleibu.
1 Tam laikam sasalaseja tik lels ļaužu daudzums, ka cyts cytam myna uz kōjom. Pyrmū Jys īsōce runōt mōceklim: Sorgojitēs farizeju rauga, tys ir līkuleibas. 2 Nikas tadei nava tai nūglobōts, ka natyktu atrosts, nikas tai nūslāpts, ka natyktu izzynōts. 3 Kū jyus runojat tymsumā, tys tiks atkōrtōts gaismā, un kū jyus kam kambarī kluseņom stōstot, tys tiks sludynōts nu jumtim.
Pamūdynōjums uz drūšsirdeibu un iztureibu.
4 Jums, sovim draugim, Es soku: Nasabeistit tūs, kas, mīsu nūnōvējuši, vairōk nikō naspēj padareit. 5 Bet Es jums parōdeišu, kō vajaga beitīs: Beistitēs Tō, kas nūnōvējis var īmest eļnē. Patīši, Es soku: Jō beistitēs. 6 Vai tad par divim vara gobolim navar nūpērkt pīcu zvērbuļu? — tumār nivīns nu jim nava Dīva prīškā aizmērsts. 7 Tadei un moti, kas ir uz jyusu golvas, visi ir saskaiteiti. Nasabeistit, jyus asat vērteigōki par daudz zvērbulim.
8 Es jums soku: Kas Mani atzeis ļaužu prīškā, tū atzeis ari Cylvāka Dāls eņgeļu prīškā. 9 Bet kas Manis aizalīgs ļaužu prīškā, tō Es aizalīgšu Dīva eņgeļu prīškā. 10 Kas izsaceitu kaidu vōrdu pret Cylvāka Dālu, tam vēļ tiks atlaists, bet kas zaimōtu Svātū Goru, tys atlaisšonas nasajims.
11 Kad jyusus vodōs uz synagogom, īrednim un vērsinīkim, tad nasaryupejit, kai sevi aizstōvēt un kū runōt. 12 Gon jau Svātais Gors jyusus tamā breidī īmōceis, kas sokoms.
Pōrsorgōjums pret montkōreibu.
13 Kaids nu ļaužu pulka Jō lyudze: Mōceitōj, pīsoki munam brōļam, ka jys sadaleitu ar mani montōjumu. 14 Jys tam atbiļdēja: Cylvāks, kas tad Mani par tīsnesi un montōjumu daleitōju pi jums ir īcēlis?
15 Un Jys saceja tōļōk: Sorgojitēs uzmaneigi nu ikvīnas montkōreibas. Lai ari kaids dzeivōtu pōrpiļneibā, tūmār jō dzeive nava atkareiga nu jō monta.
16 Tad jim pastōsteja pīleidzeibu: Kaidam bogōtnīkam beja dryva, kas deve jam bogōtu ražu. 17 Jys dūmōja pats sevī: Kū lai doru? Maņ tadei nav vītas, kur augļus nūlikt. 18 Un jys saceja: Es dareišu tai: Nūjaukšu sovus škyuņus un izbyuvēšu jaunus lelōkus. Tur varēšu nūlikt vysus augļus un vysu sovu montu, 19 un sovai dvēselei teikšu: Dvēsele, tev ir daudzi monta, dēļ ļūti daudzim godim sakrōts, atsapyut, ēd, dzer un prīceigi padzeivoj. 20 Bet Dīvs tam pasaceis: Tu muļkis, šūnakt pat tova dvēsele nu tevis tiks atsaukta. Kam tad tys pīdarēs, kū esi sakrōjis? 21 Tai nūteik tam, kas dēļ sevis montu krōj, bet Dīva prīškā nava bogōts.
Pōrmēreigōs ryupes ir līkas.
22 Tad Jys saceja sovim mōceklim: Tōpēc Es jums soku, nasaryupejit pōrōk par dzeivi, — kū ēssit, ni ari par mīsu, — kū apviļksit. 23 Tadei dzeive ir vērteigōka par ēdīni, un mīsa par apgērbu. 24 Jemit vārā kraukļus. Jī tadei ni sēj, ni pļaun, jim navā ni klēts, ni škyuņa, bet Dīvs jūs baroj. Bet jyus asat vērteigōki par putnim. 25 Un kas tad var caur pyulem pīlikt sovam myužam kaut vīnu ūlekti. 26 Jo jyus tōs vysnīceigōkōs līteņas navarit izdareit, kōpēc tad ryupejitēs par cytom lītom. 27 Apskotit lilijas, kai jōs aug, jōs tadei ni strōdoj, ni sprēž. Bet Es jums sōku, ka pats Salomons vysā sovā slavā nasagērbe tai, kai vīna nu jom. 28 Jo tad zōli, kas šudiņ uz teiruma stōv, bet reit tiks īmasta ceplī, Dīvs tai apgērb, tū vairōk jyusus, jyus mozticeigī. 29 Tai tad navaicojit, kū jyus ēssit, kū dzersit, un nasaryupejit pōrōk. 30 Par tū ryupejās šō pasauļa pogōni; jyusu Tāvs tadei zyna, ka tys jums ir vajadzeigs. 31 Bet pyrmōk meklejit (Dīva) vaļsteibas un jōs taisneibas, un tys (vyss) jums byus pīlykts klōtu.
Krōjums dabasūs.
32 Nasabeisti, mozais puļceņ, — jyusu Tāvam tadei labpatyka dūt jums vaļsteibu. 33 Pōrdūdit tū, kū turit, un izdolit žāļsirdeibas dōvonōs. Īgōdojit sev krōjumu, kas napalīk vacs, — naizsmeļamu krōjumu dabasūs, kur zaglis navar pītivēt un kūde iznycynōt. 34 Tadei kur ir jyusu krōjums, tur byus ari jyusu sirds.
Pīleidzeiba par mūdrū kolpu.
35 Jyusu gūrnim jōbyun apjūztim, un lukturim (rūkōs) aizdagtim. 36 Pošim jōbyun taidim, kai kolpim, kas gaida sova kunga nu kōzom atsagrīžam, lai jam, kai tik sōks klaudzynōt, tyuleņ atdareitu. 37 Laimeigi tī kolpi, kurus kungs atgōjis atrass nūmūdā. Patīši, Es jums soku: Jys apsajūzis, liks tim nūsēst un jim kolpōs. 38 Jo atīs ūtrōs vai trešōs nakts sardzes laikā un tai atrass, tad laimeigi ir tī (kolpi).
39 Bet īvārojit tū: Jo saiminīks zynōtu, kurā stuņdē zaglis atīs, tad jys byutu nūmūdā un naļautu tam īsalauzt sovā mōjā. 40 Esit tad gataveibā, o Cylvāka Dāls atīs tamā stuņdē, kod nadūmōsit.
41 Tad Pīters vaicōja: Kungs, vai šitei pīleidzeiba atsateic tikai uz mums vai ari uz visim? 42 Kungs saceja: Kas tad ir tys uzticeigais un gudrais pōrvaļdnīks, kuru kungs īcēle par sovu saimi, lai jys dūtu tim nūteiktā laikā bareibu? 43 Laimeigs tys kolps, kuru kungs atgōjis atrass tai dorūt. 44 Patīši, Es jums soku: Jys īceļs tū par vysas sovas maņteibas (pōrvaļdnīku). 45 Bet jo tys kolps pats sovā sirdī teiktu: Muns kungs ar atnōkšonu kavejās, un ka sōktu kolpus un kolpyunes sist; pats ēst, dzert un nūsadzert, 46 tad taida kolpa kungs atīs tamā dīnā, kod jys nagaida un stuņdē, kuras nazyna. Tad jys liks jū sakopōt un pazeimōs jam vītu reizē ar naticeigim. 47 Bet tys kolps, kas, zynōdams kunga vaļu, tūmār nadareitu saskaņā ar jō vaļu, sajims daudzi sitīņu. 48 Turpretim tys, kas nazynūt dora tū, kas peļnej sitīņus, dabōs tikai nadaudz sitīņu. Kam ir daudzi dūts, nu tō daudzi tiks praseits, kam daudzi ir uztycāts, nu tō daudzi tiks pīpraseits.
K. Jezum pakaļīšona ir saisteita ar pašuzpurēšonūs.
49 Es asmu nōcis mest guni vērs zemes un nikō cyta nagrybu, kai vīn, ka jei dagtu. 50 Bet Maņ vēl jōpījam vīna kristeiba, un Es asmu namīrā, koleidz tys naizapiļdeis. 51 Dūmojit, ka Es atgōju vērs zemes mīra nastu? Nimoz nā, — Es jums soku — škeļšonōs. 52 Sōcūt nu šō breiža, pīci nasadareigi dzeivōs vīnā sātā: Trejs ceļsīs divejim pretim, un divi trejim. 53 Tāvs ceļsīs pret dālu, un dāls pret tāvu, mōte pret meitu, un meita pret mōti, veira mōte pret sovu vadaklu, un vadakla pret veira mōti.
Ar Dīvu jōizleigst dzeives laikā.
54 Tad Jys saceja ļaužu pulkim: Kad jyus īraugat nu vokorim ceļūšūs mōkūni, tad tyuleņ sokot: Byus leits, — un tai ari nūteik, bet, 55 kad pyuš dīnvydu vējs, sokot: Byus korsts laiks, — un tai ari nūteik. 56 Līkuli! Debess un zemes parōdeibas jyus prūtat nūvērtēt, bet šytō laika kōpēc nanūvērtejat.
57 Kōpēc jyus nu sevis pošim nasprīžat, kas ir taisneiba? 58 Koleidz ar sovu pretinīku ej uz īredni, pyulejīs pa ceļam nu jō tikt vaļā, ka tevis nanūdūtu tīsnešam, un tīsnesis tīsas kolpam, un tīsas kolps naīslūdzeitu cītumā. 59 Es tev soku, ka naizīsi nu turīnes ōrā, koleidz nanūmoksōsi pādejō naudas gabaleņa.
