Jēzus brāļu neticība
1 Pēc tam Jēzus pārstaigāja Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tādēļ ka jūdi viņu meklēja nokaut. 2 Jūdu Būdiņu svētki bija tuvu. 3 Tad viņa brāļi viņam teica: “Dodies prom no šejienes un noej uz Jūdeju, lai arī tavi mācekļi redzētu darbus, kurus tu dari. 4 Jo neviens neko nedara slepenībā, ja grib nākt atklātībā. Ja tu dari tādus darbus, rādi sevi pasaulei,” – 5 jo pat viņa brāļi viņam neticēja. 6 Tad Jēzus tiem sacīja: “Mans laiks vēl nav pienācis, bet jūsu laiks vienmēr ir klāt. 7 Jūs pasaule nevar nīst, bet mani tā nīst, jo es liecinu par to, ka tās darbi ir ļauni. 8 Dodieties jūs uz svētkiem, bet es uz svētkiem vēl neeju, jo mans laiks vēl nav piepildīts.” 9 To teicis, viņš palika Galilejā.
Jēzus Būdiņu svētkos
10 Kad nu viņa brāļi aizgāja uz Būdiņu svētkiem, tad arī viņš nogāja – ne atklāti, bet it kā paslepus. 11 Tad svētkos jūdi viņu meklēja un runāja: “Kur viņš ir?” 12 Ļaudis visādi runāja par viņu. Daži sacīja: “Viņš ir labs!” Citi atkal teica: “Nē, viņš maldina ļaudis!” 13 Tomēr neviens par viņu nerunāja atklāti, jo tiem bija bailes no jūdiem. 14 Kad svētki bija jau pusē, Jēzus iegāja templī un sāka mācīt. 15 Jūdi brīnījās, sacīdami: “Kā viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus?” 16 Tad Jēzus viņiem atbildēja: “Mana mācība nav mana, bet viņa, kas mani sūtījis. 17 Ja kāds grib darīt viņa gribu, tas pazīs šo mācību – vai nu tā ir no Dieva, vai es runāju no sevis paša. 18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu, bet, kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess, un viņā nav netaisnības. 19 Vai Mozus jums nav devis bauslību? Bet neviens no jums nepilda bauslību. Kādēļ jūs gribat mani nogalināt?” 20 Ļaužu pūlis atbildēja: “Dēmons tevi apsēdis! Kurš gan tevi grib nogalināt?” 21 Uz to Jēzus viņiem teica: “Esmu darījis vienu darbu, un jūs visi brīnāties. 22 Jūs sabatā apgraizāt cilvēku, tādēļ ka Mozus jums devis apgraizīšanu – tā gan nav no Mozus, bet no tēviem. 23 Ja cilvēks var saņemt apgraizīšanu sabatā, nepārkāpjot bauslību, ko tad jūs dusmojat uz mani, ka es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu? 24 Netiesājiet pēc ārēji redzamā, bet spriediet taisnu tiesu!”
Vai šis ir Kristus?
25 Tad kādi jeruzālemieši teica: “Vai viņš nav tas, ko tie grib nogalināt? 26 Un skat! Viņš runā atklāti, un tie neko pret viņu nesaka. Vai tad vadoņi patiešām būtu atzinuši, ka šis ir Kristus? 27 Mēs taču zinām, no kurienes šis ir; bet, kad nāks Kristus, neviens nezinās, no kurienes viņš ir.” 28 Tad Jēzus, templī mācīdams, skaļi sauca: “Jūs zināt mani un zināt, no kurienes es esmu, un ne jau pats no sevis esmu nācis, bet patiess ir tas, kas mani sūtījis, un to jūs nepazīstat. 29 Bet es viņu pazīstu, jo esmu no viņa, un viņš ir mani sūtījis.” 30 Tad tie gribēja viņu sagūstīt, bet neviens viņam roku nepielika, jo viņa stunda vēl nebija nākusi. 31 Bet daudzi pūlī ticēja viņam un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai viņš darīs vairāk zīmju, nekā šis ir darījis?”
Sargus sūta apcietināt Jēzu
32 Kad farizeji dzirdēja ļaudis par viņu tā runājam, virspriesteri un farizeji sūtīja sargus, lai tie viņu sagūstītu. 33 Tad Jēzus teica: “Vēl īsu brīdi esmu kopā ar jums, tad aizeju pie tā, kas mani sūtījis. 34 Jūs mani meklēsiet un neatradīsiet, un, kur esmu es, tur jūs nevarat nākt.” 35 Jūdi tad runāja savā starpā: “Kurp šis taisās iet, ka mēs viņu neatradīsim? Vai tik viņš negrib iet pie jūdiem, kas dzīvo grieķu zemēs, un mācīt grieķus? 36 Ko nozīmē vārdi, ko viņš sacīja: jūs meklēsiet mani un neatradīsiet, un, kur esmu es, tur jūs nevarat nākt?”
Dzīvā ūdens upes
37 Bet pēdējā lielajā svētku dienā Jēzus nostājās un sauca: “Kam slāpst, tas lai nāk pie manis un lai dzer, 38 kas man tic. Kā Rakstos sacīts, no tā plūdīs dzīvā ūdens straumes.” 39 To viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas viņam tic. Jo Gars vēl nebija dots, tādēļ ka Jēzus vēl nebija ievests godībā.
Šķelšanās starp cilvēkiem
40 Šos vārdus dzirdējuši, daži no ļaužu pūļa sacīja: “Šis patiesi ir tas pravietis.” 41 Citi sacīja: “Šis ir Kristus.” Bet citi jautāja: “Vai gan Kristum ir jānāk no Galilejas? 42 Vai tad Raksti nesaka, ka Kristum jānāk no Dāvida dzimuma un no Betlēmes ciema, no kurienes bija Dāvids?” 43 Tad viņa dēļ ļaužu pūlī izcēlās šķelšanās. 44 Daži no tiem gribēja viņu satvert, taču neviens viņam rokas nepielika.
Valdības vīru neticība
45 Kad sargi atgriezās pie virspriesteriem un farizejiem, tie viņiem jautāja: “Kādēļ jūs neesat viņu atveduši?” 46 Sargi atbildēja: “Vēl nekad neviens cilvēks nav tā runājis kā šis cilvēks.” 47 Bet farizeji tiem jautāja: “Vai arī jūs esat pievilti? 48 Vai kāds no vadoņiem vai no farizejiem tic viņam? 49 Šis pūlis, kas nepazīst bauslības, ir nolādēts.” 50 Tad viens no viņiem, Nikodēms, kurš jau agrāk bija nācis pie Jēzus, jautāja: 51 “Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, ja iepriekš nav viņu uzklausījusi un uzzinājusi, ko viņš dara?” 52 Tie viņam atbildēja: “Vai arī tu esi no Galilejas? Izpēti un tu ieraudzīsi, ka no Galilejas nenāk neviens pravietis.” 53 Un tie aizgāja katrs savās mājās.
VII.
K. Jezus ceļā uz nūmetņu svātkim.
1 Pēc tam Jezus staigōja pa Galileju; pa Judeu Jys nagribēja staigōt, jo jūdi tīkōja Jū nūnōvēt.
2 Tam laikam tyvōjōs jūdu nūmetņu svātki. 3 Jō brōli Jam saceja: Ej prūjom nu šenītes un dūdīs uz Judeu, ka Tovi mōcekli radzātu tūs dorbus, kurus Tu dori. 4 Nivīns tadei nūslāpumā nastrōdoj, jo grib byut pazeistams. Tai kai Tu taidas lītas dori, pasarōdi pasauļam atklōti. 5 Pat Jō broli Jam naticēja.
6 Jezus tim atbiļdēja: Muns laiks vēļ navā atgōjis, bet dēļ jums laiks ir vysod. 7 Jyusu pasauļs navar īneist; bet Mani jys īneist, jo Es aizrōdu, ka jō dorbi ir ļauni. 8 Ejte jyus uz tim svātkim; Es uz tim svātkim naīšu, jo muns laiks vēļ navā atgōjis.
9 Šytū pasacejis, Jys pats palyka Galilejā.
10 Kad Jō brōli iau beja uz svineibom aizgōjuši, tad ari Jys aizgōja, tikai na atklōti, bet itkai slapyn.
11 Svātkūs jūdi Jō meklēja saceidami: Kur Jys ir? 12 Ļaudīs daudz par Jū tyka pōrrunōts. Daži apgolvōja: Jys ir lobs; citi otkon saceja: Pavysam nē, — Jys maldynoj ļaudis. 13 Tūmār atklōti nikas par Jū naīsadrūšynōja runōt, jo beidōs jūdu.
14 Kad jau puse svātku beja pagōjuse, Jezus īgōja svētneicā un mōceja. 15 Jūdi breinōjōs saceidami: Kai Jys var zynōt Rokstus, jo navā mōcejīs.
16 Jezus tim atbyldādams saceja: Muna mōceiba napaīt nu Manis poša, bet nu Tō, kas Mani syuteja. 17 Kas Jō vaļu izpylda, tys pōrsalīcynōs, vai šitei mōceiba paīt nu Dīva, vai ari Es pats nu sevis runoju. 18 Kas pats nu sevis runoj, tys meklej sova gūda; bet kas meklej gūda Tō, kas jū syuteja, tys ir patīseigs, un malu pi Jō navā. 19 Vai tad Moizešs jums lykuma naīdeve? Bet nivīns nu jums lykuma napylda. Kōpēc jyus meklejat Mani nūnōvēt? 20 Ļaužu pyuļs sauce: Tevi ļaunais gors ir apsēdis; kas gon Tevi grib nūnōvēt?
21 Jezus atsasauce un jim saceja: Tikai vīnu lītu izdareju, bet jyus visi tam breinojitēs. 22 Moizešs jums īdeve apgraizeišonu, — na itkai tei byutu nu Moizeša, bet gon nu seņčim, — jyus tūmār sabata dīnā cylvāku apgraizat. 23 Jo kas var sabatā pījimt apgraizeišonu un ar tū napōrkōp Moizeša lykuma, vai tad dreikstat uz Manis dusmōtīs, ka Es sabatā vysu cylvāku padareju vasalu? 24 Natīsojit pēc ōrejō izskota, bet tīsojit pēc taisneibas!
25 Tad daži Jeruzalemas īdzeivōtōji saceja: Vai tad šytys navā tik tys, kuru grib nūnōvēt? 26 Bet raug, Jys runoj atklōti, un nikas nikō Jam nateic. Na jau eistyn prīkšnīki ir pōrsalīcynōjuši, ka Jys ir Kristus. 27 Bet mes tadei zynom, nu kurīnes Jys ir; bet, kad Kristus pasarōdeis, nikas nazynōs, nu kurīnes Jys paīt. 28 Tad Jezus, mōceidams svētneicā, saceja: Jyus Mani pazeistat un zinit, nu kurīnes Es asmu. Es pats nu sevis naatgōju, bet asmu Tō syuteits, kas ir taisneigs; jyus gon Jō napazeistat, 29 bet Es Jū pazeistu, jo Es nu Jō paeju, un Jys Mani syuteja. 30 Tī gribēja Jū apcītynōt, bet nivīns nalyka pi Jō rūkas, jo nabeja vēļ atgōjuse Jō stuņde.
31 Daudz kas nu ļaudim Jam īticēja un saceja: Vai tad, kad atīs Kristus, vairōk dareis breinumu par tim, kurus Šytys padareja?
32 Šytōs sarunas par Jū beja izdzērduši farizeji. Goreidznīku prīkšnīki un farizeji syuteja kolpus, lai Jū apcītynōtu.
33 Jezus saceja: Es pi jums asmu tik mozu laiceņu, tad īšu uz Tū, kas Mani syuteja. 34 Jyus Manis meklēsit, bes naatrassit; un kur Es asmu, tur jyus atīt navarit. 35 Tad jūdi sovstarpeigi vaicōja: Kur tad Šytys aizīs, ka mes Jō navarēsim atrast? Vai tik Jys naīs tur, kur jūdi ir izbōrsteiti storp pogōnim, pogōnu mōceitu? 36 Kū tys nūzeimoj, kū Jys soka: Jyus Manis meklēsit, bet naatrassit; un: Kur Es asmu, tur jyus atīt navarit?
K. Jezus apsūla Sv. Goru.
37 Pādejā svātku lelajā dīnā Jezus tur stōvēja un sauce, saceidams: Kas slōpst, tys lai īt pi Manis un dzer. 38 Kas Maņ tic, nu tō, kai Roksti soka, plyuss dzeiva yudiņa straume. 39 Tū Jys saceja par Goru, kuru sajims tī, kas Jam tic. Pagaidom gon Svātais Gors vēļ nabeja (dūts), jo Jezus vēļ nabeja izslaveits.
40 Daži nu ļaužu pulka, kas šytūs vōrdus dzērdēja, sauce: Eistyn Šytys ir Tys Pravīts. 41 Citi saceja: Šytys ir Kristus. Daži otkon vaicōja: Vai tad Kristus nu Galilejas atīs? 42 Vai tad Roksti nastōsta, ka Kristus atīs nu Davida ciļts, nu Betleema mīsta, nu kura ir Davids? 43 Jō dēļ ļaudīs cēlēs nasaskaņas. 44 Daži gribēja Jū jimt cīši, bet nikas pret Jū rūkas napacēle.
45 Kolpi atsagrīze atpakaļ uz goreidznīku prīkšnīku un farizejim. Tī vaicōja: Kōpēc jyus Jō naatvedet? 46 Kolpi atbiļdēja: Vēļ nikod cylvāks navā tai runōjis, kai šytys Cylvāks. 47 Farizeji saceja: Vai tad ari jyus atļōvet sevi īvest moldūs? 48 Vai tad vīns farizejs vai tautas vacōkais ir Jam īticējis? 49 Bet tys nūlōdātais pyuļs, kas nu lykuma nikō nazyna.
50 Bet vīns nu jūs pulka, Nikodems, kas agrōk beja (naktī) pi Jō atgōjis, atsasauce: 51 Vai tad myusu lykums nūtīsoj kaidu cylvāku, īprīkš jō naizklausūt un napōrbaudūt jō dorbu? 52 Tī jam atbiļdēja, saceidami: Vai tik ari tu naesi nu Galilejas? Pētej (Rokstus) un raugi, ka nu Galilejas nivīns pravīts napaīt. 53 (Tad jī izstaigōja kotrs uz sovu sātu).
