Jēzus tiek nodots un apcietināts
(Mt 26:47–56Mk 14:43–50Lk 22:47–53)1 To teicis, Jēzus kopā ar saviem mācekļiem devās pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs, kur viņš un viņa mācekļi iegāja. 2 Arī viņa nodevējs Jūda šo vietu zināja, jo Jēzus kopā ar saviem mācekļiem tur bieži bija pulcējušies. 3 Tad nu Jūda nāk uz turieni un ved sev līdzi karavīru nodaļu un arī virspriesteru un farizeju sūtītos sargus ar lāpām, lukturiem un ieročiem. 4 Bet Jēzus, zinādams visu, kas nāks pār viņu, izgāja pie tiem un jautāja: “Ko jūs meklējat?” 5 Tie viņam atbildēja: “Nācarieti, Jēzu.” Viņš tiem sacīja: “ES ESMU.” Arī Jūda, viņa nodevējs, stāvēja kopā ar tiem. 6 Kad viņš sacīja: ES ESMU, – tie kāpās atpakaļ un krita pie zemes. 7 Tad viņš tiem jautāja atkal: “Ko jūs meklējat?” Tie sacīja: “Nācarieti, Jēzu.” 8 Jēzus atbildēja: “Es jums teicu, ka ES ESMU. Ja jūs meklējat mani, tad šiem ļaujiet iet,” – 9 lai piepildītos vārdi, ko viņš bija teicis: “No tiem, kurus tu man esi devis, es neesmu pazudinājis nevienu.” 10 Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilcis to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Šī kalpa vārds bija Malhs. 11 Jēzus Pēterim sacīja: “Liec zobenu makstī. Vai tad es nedzeršu to biķeri, ko Tēvs man ir devis?”
Jēzus augstā priestera priekšā
(Mt 26:57–58Mk 14:53–54Lk 22:54)12 Tad kareivji ar savu virsnieku un jūdi, sargi, saņēma Jēzu, sasēja viņu 13 un aizveda vispirms pie Hanna; tas bija sievastēvs Kajafam, kurš tajā gadā bija augstais priesteris. 14 Kajafa bija tas, kurš jūdiem bija devis padomu: ir labāk, ja viens cilvēks mirst par tautu.
Pēteris noliedz Jēzu
(Mt 26:69–70Mk 14:66–68Lk 22:55–57)15 Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis sekoja Jēzum. Šis māceklis bija pazīstams augstajam priesterim, un viņš iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pagalmā. 16 Bet Pēteris palika stāvam ārā pie vārtiem. Tad otrs māceklis, kas bija pazīstams augstajam priesterim, iznāca ārā un, parunājis ar vārtu sargātāju, ieveda Pēteri iekšā. 17 Kalpone, vārtu sargātāja, Pēterim sacīja: “Vai tik tu arī neesi no šī cilvēka mācekļiem?” Viņš atbildēja: “Neesmu.” 18 Bet kalpi un sulaiņi, sakūruši no oglēm ugunskuru, stāvēja un sildījās, jo bija auksts; un arī Pēteris piestājās pie tiem un sildījās.
Augstais priesteris pratina Jēzu
(Mt 26:59–66Mk 14:55–64Lk 22:66–71)19 Tikmēr augstais priesteris izjautāja Jēzu par viņa mācekļiem un par viņa mācību. 20 Jēzus tam atbildēja: “Es pasaulē esmu runājis atklāti. Es vienmēr esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk kopā visi jūdi, un neko neesmu runājis slepenībā. 21 Kādēļ tu jautā man? Jautā tiem, kas ir dzirdējuši, ko es viņiem esmu runājis. Redzi, tie zina, ko es esmu teicis.” 22 Kad viņš to runāja, viens no sargiem, kas turpat stāvēja, iesita Jēzum pa seju, sacīdams: “Vai tā tu atbildi augstajam priesterim?!” 23 Jēzus viņam teica: “Ja es esmu runājis aplam, tad pierādi, ka aplam; bet, ja pareizi, tad kādēļ tu mani sit?” 24 Tad Hanns viņu sasietu aizsūtīja pie augstā priestera Kajafas.
Pēteris vēlreiz noliedz Jēzu
(Mt 26:71–75Mk 14:69–72Lk 22:58–62)25 Sīmanis Pēteris stāvēja pie uguns un sildījās. Tad tie viņam jautāja: “Vai tu arī neesi no viņa mācekļiem?” Viņš liedzās, teikdams: “Neesmu!” 26 Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kuram Pēteris bija nocirtis ausi, sacīja: “Vai tad es tevi neredzēju kopā ar viņu dārzā?” 27 Pēteris atkal liedzās, un tūdaļ iedziedājās gailis.
Jēzus Pilāta priekšā
(Mt 27:1–2Mk 15:1–5Lk 23:1–5)28 Tad no Kajafas tie veda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Bija jau rīts. Paši viņi negāja pārvaldnieka pilī, lai neapgānītos un lai varētu ēst Pashas jēru. 29 Pilāts izgāja pie tiem ārā un jautāja: “Par ko jūs apsūdzat šo cilvēku?” 30 Tie viņam atbildēja: “Ja šis nebūtu ļaundaris, vai tad mēs būtu viņu tev nodevuši?” 31 Pilāts tiem sacīja: “Tad ņemiet viņu jūs un tiesājiet pēc sava likuma.” Jūdi viņam atbildēja: “Mums nav ļauts nevienu nonāvēt,” – 32 lai piepildītos Jēzus vārdi, ko viņš bija sacījis, norādīdams, kādā nāvē viņam būs jāmirst. 33 Tad Pilāts atkal iegāja pilī, pasauca Jēzu un viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” 34 Jēzus atbildēja: “Vai tu saki pats no sevis, vai to tev par mani sacījuši citi?” 35 Pilāts viņam teica: “Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un virspriesteri man tevi ir nodevuši. Ko tu esi izdarījis?” 36 Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani kalpi būtu cīnījušies, lai es netiktu jūdiem nodots. Bet mana valstība nav no šejienes.” 37 Tad Pilāts viņam jautāja: “Tad tomēr tu esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu saki, ka es esmu Ķēniņš. Es esmu dzimis un esmu pasaulē nācis tādēļ, lai liecinātu patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.” 38 Tad Pilāts viņam sacīja: “Kas ir patiesība?”
Jēzum piespriež nāves sodu
(Mt 27:15–31Mk 15:6–20Lk 23:13–25)To pateicis, viņš atkal izgāja pie jūdiem un tiem sacīja: “Es pie viņa nekādas vainas neatrodu. 39 Jums ir paradums, ka uz Pashas svētkiem es jums kādu atlaižu. Vai gribat, es jums atlaidīšu jūdu Ķēniņu?” 40 Tad tie atkal sāka kliegt, saukdami: “Šo ne, bet Barabu!” Šis Baraba bija laupītājs.
XVIII.
K. Jezus apcītynōšona.
1 Pēc šytūs vōrdu Jezus reizē ar sovim mōceklim aizgōja pōri par Cedrona upeiti. Tur beja dōrzs, uz kuru staigōja Jys pats un Jō mōcekli. 2 Šytū vītu zynōja ari Judass — Jō nūdevējs, jo Jezus ar mōceklim bīži tur gōja.
3 Tad Judass, pajēmis karaveiru nūdaļu, vērsgoreidznīku un farizeju kolpus, aizgōja tur ar lukturim, eleja dagtem un īrūčim.
4 Jezus, zynōdams vysu, kas nūtiks, aizgōja prīškā un tim saceja: Kō jyus meklejat? 5 Tī Jam atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. Jezus tim saceja: Es asmu. Ari Jō nūdevējs Judass tur ar jim stōvēja. 6 Kad jim pasaceja: Es asmu, jī atsakōpe atpakaļ un pakryta uz zemes. 7 Tad Jys vēļ reizi vaicōja: Kō jyus meklejat? Tī atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. 8 Jezus saceja: Es tadei jums saceju, ka Es Tys asmu. Tai tod, jo Manis meklejat, atļaunit šitim aizīt prūjom. 9 Tai izapiļdeja vōrds, kuru Jys beja sacejis: Nu tim, kurus Tu Maņ īdevi, nivīna napazaudēju.
10 Bet Seimaņs Pīters, izviļcis zūbynu, kas pi jō beja, īcērta goreidznīku prīkšnīka kolpam un nūcērta tam lobū ausi. Tam kolpam vōrds beja Malchus. 11 Tad Jezus Pīteram saceja: Lic sovu zūbynu makstī. Vai tad tys bikers, kuru Tāvs Maņ snādz, Maņ navā jōdzer?
K. Jezus Annasa un Kaifasa prīškā.
12 Tad karaveiru nūdaļas vērsinīks ar karaveirim un jūdu kolpim Jezu sajēme, sasēja 13 un aizvede pyrms uz Annasu, Kaifasa, tō gods vērsgoreidznīka sīvas tāvu. 14 Kaifass i beja tys, kas jūdim deve padūmu, ka lobōk byutu, jo vīns cylvāks par tautu nūmērtu. 15 Seimaņs Pīters un vēļ vīns mōceklis gōja Jezum pakaļ. Tys mōceklis vērsgoreidznīkam beja pazeistams un reizē ar Jezu īgōja vērsgoreidznīka pogolmā, 16 bet Pīters palyka ōrā stōvam pi vōrtim. Tad tys mōceklis, kas vērsgoreidznīkam beja pazeistams, izgōja ōrā, sarunōja ar vōrtu sorgu un īvede īškā Pīteri. 17 Kolpyune, kas sorgōja vōrtus, vaicōja nu Pītera: Vai ari tu napīdar pi šō Cylvāka mōceklim? Jys atbiļdēja: Nē.
18 Tai kai beja solts, tad kolpi un sulaini beja sakyuruši guni un siļdeidamīs stōvēja ap jū apleik. Ari Pīters reizē ar jim stōvēja un siļdejōs.
19 Vērsgoreidznīks nu Jezus vaicōja par Jō mōceklim un par Jō mōceibu. 20 Jezus tam atbiļdēja: Es pasauļam runōju atklōti, Es vysod mōceju vai synagogōs, vai ari svētneicā, kur sasalosa visi jūdi, paslāptā vītā Es nikō naasmu runōjis. 21 Un kōpēc vaicoj nu Manis? Vaicoj tūs, kuri dzērdēja, kū Es jim stōsteju; jī zyna, kū Es runōju.
22 Kad Jys šytū saceja, vīns klōtasūšais kolps īsyta Jezum par vaigu saceidams: Vai šytai Tu atbiļdi vērsgoreidznīkam? 23 Jezus tam atbiļdēja: Jo Es nataisneigi pasaceju, tad pīrōdi nataisneibu, bet jo Es taisneibu saceju, kōpēc Maņ sit?
24 Annass Jū sasītu aizsyuteja uz vērsgoreidznīku Kaifasu.
25 Seimaņs Pīters stōvēja tur un siļdejōs. Tad jō vaicōja: Vai ari tu naesi nu Jō mōcekļu skaita? Jys aizalīdze un saceja: Naasmu.
26 Vīns vērsgoreidznīka kolps, tō, kuram Pīters beja atcērtis ausi, radinīks, saceja: Vai tik es tevis dōrzā pi Jō naredzēju? 27 Te Pīters otkon aizalīdze, un tyuleņ aizdzīdōja gaiļs. 28 Nu Kaifasa jī aizvede Jezu uz tīsas nomu. Beja agrs reits. Jī poši tīsas nomā nagōja, ka napalikt nateirim, lai varātu ēst Leldines jāru.
K. Jezus Pilata prīškā.
29 Tōpēc Pilats, izgōjis pi jim ōrā, vaicōja: Kamā jyus šytū Cylvāku apvaiņojat?
30 Jī atbiļdēja saceidami: Jo šytys nabyutu bejis ļaundars, tad mes Jō tev nabyutu nūdavuši.
31 Bet Pilats jim atbiļdēja: Jemit Jū un poši pēc sova lykuma nūtīsojit. Jūdi jam atbiļdēja: Mums navā breivi kaut kū uz nōvi nūtīsōt. 32 Tai izapiļdeja Jezus vōrdi, kurus Jys izteice, nūrōdeidams, kaidā nōvē nūmērs.
33 Pilats īgōja atpakaļ tīsas nomā, lyka pasaukt Jezu un Jam saceja: Vai Tu esi jūdu kēneņš? 34 Jezus atbiļdēja: Vai tu vaicoj pats nu sevis, vai ari citi tev par Mani ir stōstejuši? 35 Pilats atbiļdēja: Vai tad es asmu jūds? — Tadei Tova tauta un vērsgoreidznīki Tevi munōs rūkōs nūdeve; kū Tu padareji? 36 Jezus atbiļdēja: Muna kēnests navā nu šō pasauļa. Jo Muna kēnests byutu bejuse nu šō pasauļa, tad Muni pīkritēji, bez šaubom, karōtu, lai Manis jūdu rūkōs nanūdūtu. Bet Muna kēnests nu šenīnes navā.
37 Pilats nu Jō vaicōja tōļōk: Tūmār Kēneņš Tu esi?
Jezus atbiļdēja: Tu pats tū pasaceji, ka Es kēneņš asmu. Es asmu pīdzimis un uz šū pasauli atgōjis, lai līcynōtu par patīseibu. Ikvīns, kas nu patīseibas paīt, Muna vōrda klausa.
38 Tad Pilats Jam saceja: Kas ir patīseiba?
Pēc šytūs vōrdu jys izgōja otkon ōrā pi jūdim un saceja: Es pi Jō nikaidas vaiņas naatrūnu.
39 Pi jums ir īrodums, ka uz Leldines svātkim es jums vīnu palaižu vaļā. Vai gribit, ka es jums palaistu vaļā jūdu kēneņu? 40 Tad jī sōce otkon klīgt: Nē, šytū nē, Barabbasu gon. Bet Barabbass beja ļaundars.
