Jēzus ir patiesais vīnakoks
1 “ES ESMU patiesais vīnakoks, un dārzkopis ir mans Tēvs. 2 Katru zaru manī, kas augļus nenes, viņš noņem, un katru, kas augļus nes, viņš šķīstī, lai tas jo vairāk augļus nestu. 3 Jūs esat jau šķīsti tā vārda dēļ, ko es jums esmu runājis. 4 Palieciet manī, un es jūsos; kā zars nevar nest augļus pats no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat nevarat arī jūs, ja nepaliekat manī. 5 ES ESMU vīnakoks, jūs esat zari. Kas manī paliek un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs neko nespējat darīt. 6 Kas nepaliek manī, tas ir kā zars, kas tiek izmests ārā un sakalst. Tos savāc un met ugunī, un tie sadeg. 7 Ja jūs manī paliekat un mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsiet lūgt, ko vien gribēsiet, un tas jums notiks. 8 Un mans Tēvs ar to tiks pagodināts, ka jūs nesīsiet daudz augļu un kļūsiet mani mācekļi. 9 Kā Tēvs mani ir mīlējis, arī es jūs esmu mīlējis. Palieciet manā mīlestībā! 10 Ja jūs turēsiet manus baušļus, jūs paliksiet manā mīlestībā, tāpat kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā. 11 To es jums esmu sacījis tādēļ, lai mans prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. 12 Mans bauslis ir: mīliet cits citu, tāpat kā es jūs esmu mīlējis. 13 Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem. 14 Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu. 15 Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo to, ko dara kungs, viņa kalps nezina. Es jūs saucu par draugiem, jo es esmu jums darījis zināmu visu, ko dzirdēju no Tēva. 16 Ne jūs izraudzījāt mani, bet es jūs izraudzīju un liku, ka jūs ejat un augļus nesat un ka jūsu augļi paliek, lai visu, ko vien jūs lūgtu manā vārdā no Tēva, viņš jums dotu. 17 Es jums to pavēlu: mīliet cits citu!
Pasaules naids
18 Ja pasaule jūs nīst, tad ziniet – mani tā ir ienīdusi jau pirms jums. 19 Ja jūs būtu no pasaules, tad pasaule mīlētu to, kas tai pieder; tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs no pasaules esmu izraudzījis, pasaule jūs ienīst. 20 Atcerieties vārdus, ko es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja tie vajājuši mani, tie vajās arī jūs. Ja tie turējuši manus vārdus, tie turēs arī jūsējos. 21 Bet to visu viņi darīs mana vārda dēļ, jo viņi nepazīst to, kas mani sūtījis. 22 Ja es nebūtu nācis un runājis uz viņiem, tad viņiem nebūtu grēka, bet tagad viņiem nav ar ko attaisnot savu grēku. 23 Tas, kas nīst mani, nīst arī manu Tēvu. 24 Ja es viņu vidū nebūtu darījis tos darbus, ko neviens cits nav darījis, tad viņiem grēka nebūtu. Tagad viņi tos ir redzējuši, bet mani ir ienīduši, gan mani, gan manu Tēvu. 25 Bet, lai piepildās vārds, kas viņu bauslībā rakstīts: “Tie mani ienīduši bez pamata. ” 26 Kad nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kurš no Tēva iziet, – viņš liecinās par mani. 27 Arī jūs lieciniet, jo jūs esat kopā ar mani no iesākuma.
XV.
K. Jezus — veina kūks.
1 Es asmu eistais veina kūks, un Muns Tāvs ir veinkūpis. 2 Ikvīnu atvasi, kas, uz Manis asūt, nadūd augļu, atgrīž nūst, un ikvīnu, kas augļus dūd, nūteirej, lai bogōtōkus augļus dūtu. 3 Tagad jyus asat teri mōceibas dēļ, kuru jums sludynōju. 4 Palicit Mani, kai Es jyusūs. Kai atvase, kas navā veina kūkā, poša nu sevis augļu dūt navar, tai ari jyus, jo napaliksit Manī.
5 Es asmu veina kūks, jyus asat atvases. Kas Manī mōjoj, un Es jamā, tys dūd bogōtus augļus, jo bez Manis nikō navarit padareit. 6 Kas Manī napaliks kai atvase, tiks izmasts ōrā un nūkaļss; jū sajims un īmess gunī, un jys sadegs. 7 Jo jyus paliksit Manī, un jyusūs paliks Muni vōrdi, tad varit lyugt, kō vīn grybat, un jums tys nūtiks. 8 Kad jyus dūsit daudzi augļu un byusit Muni mōcekli, tad caur tū byus uzslaveits Muns Tāvs. 9 Kai Mani nūmīļōja Tāvs, tai Es nūmīļōju jyusus. Munā mīlesteibā palicit. 10 Jo jyus Munas bausleibas izpiļdeisit, tad jyus Munā mīlesteibā paliksit, kai un Es, sova Tāva bausleibas izpiļdejis, palīku Jō mīlesteibā. 11 Šytū Es jums pastōsteju, lai jyus byutu Munā prīcā, un jyusu prīca byutu piļneiga.
Mīlesteibas bausleiba.
12 Muna bausleiba ir šitei: Mīļojit vīns ūtru tai, kai Es jyusus nūmīļōju. 13 Lelōkas mīlesteibas navā, kai tam, kas par sovim draugim atdūd sovu dzeiveibu. 14 Jyus byusit Muni draugi, jo jyus izpiļdeisit tū, kū Es jums pavēļu. 15 Es jyusu par kolpim vairs nasaucu, jo kolps nazyna, kū jō kungs dora. Es jyusus nūsauču par draugim, jo jums pasludynōju vysu, kū nu sova Tāva dzērdēju. 16 Na jyus Mani izlasejot, bet Es jyusus izlaseju un jyusus pazeimōju, lai jyus ītu un dūtu augļus, un jyusu augli palyktu. Tad jums Tāvs īdūs vysu, kō tik vīn jyus Munā vōrdā lyugsit. 17 Es jums pavēļu šytū: Vīns ūtru mīļojit.
Pasauļa īnaids.
18 Jo pasauļs jyusus naīredz, tad zinit, ka agrōk par jums naīredzēja Mani. 19 Jo jyus byutu nu pasauļa, tad pasauļs kai sovejūs mīļōtu. Bet jyus nu pasauļa naasat, jo Es jyusus nu pasauļa izlaseju, un tōpēc pasauļs jyusus naīredz. 20 Pīminit tūs vōrdus, kurus Es jums saceju: Kolps navā pōrōks par sovu kungu. Jo jī vojōja Mani, vojōs ari jyusus; jo sorgōja Munu mōceibu, sorgōs ari jyusu. 21 Bet vysu tū jums dareis Muna vōrda dēļ, jo jī napazeist Tō, kurs Mani syuteja. 22 Jo Es nabyutu atgōjis un jim runōjis, tad jim grāka nabyutu, bet tagad jim pret sovu grāku navā nikaida aizbyldynōjuma. 23 Kas Manis naīredz, tys ari Muna Tāva naīredz. 24 Jo Es jūs vydā nabyutu padarejis taidu dorbu, kaidu nikas cyts navā darejis, tad jim grāka nabyutu. Bet jī tūs redzēja un aizadaga pret Mani un pret Munu Tāvu naīredzēšonā. 25 Vajag tadei izapiļdeit vōrdim, kas jūs lykumā stōv raksteits: Jī Manis naīredz bez pamata.
26 Kad atīs Īprīcynōtōjs, kuru Es nu Tāva jums atsyuteišu, Patīseibas Gors, kurs paīt nu Tāva, tad Jys par Mani nūdūs līceibu; 27 ari jyus līcynōsit, jo nu īsōkuma kūpā ar Mani asat.
