Jēzus ir ceļš pie Tēva
1 “Jūsu sirdis lai neiztrūkstas! Ticiet Dievam un ticiet man! 2 Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums sacītu, ka es eju jums vietu sataisīt? 3 Kad es būšu aizgājis un vietu jums sataisījis, es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur es esmu. 4 Kurp noeju es, jūs ceļu zināt.” 5 Toms viņam sacīja: “Kungs, mēs nezinām, kurp tu ej. Kā mēs varam zināt ceļu?” 6 Jēzus viņam sacīja: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani. 7 Ja jūs pazīstat mani, jūs pazīsiet arī manu Tēvu. Bet jūs jau viņu pazīstat un esat viņu redzējuši.” 8 Filips viņam sacīja: “Kungs, rādi mums Tēvu, ar to mums pietiek.” 9 Jēzus viņam sacīja: “Tik ilgu laiku es esmu ar jums, un tu mani neesi iepazinis, Filip? Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu? 10 Vai tu netici, ka es esmu Tēvā un Tēvs ir manī? Vārdus, ko es jums saku, es nesaku no sevis paša, bet Tēvs ir vienmēr manī un dara savus darbus. 11 Ticiet man, ka es esmu Tēvā un Tēvs manī! Bet, ja ne, tad ticiet man šo darbu dēļ. 12 Patiesi, patiesi es jums saku: kas tic man, tas darīs tos darbus, ko es daru, un vēl lielākus par šiem darīs, jo es aizeju pie Tēva. 13 Ko vien jūs manā vārdā lūgsiet, to es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. 14 Ja jūs manā vārdā man ko lūgsiet, es darīšu.
Svētā Gara apsolījums
15 Ja jūs mani mīlat, turiet manus baušļus. 16 Un es lūgšu Tēvu, un viņš jums dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, – 17 Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, jo tā to nedz redz, nedz pazīst. Bet jūs to pazīstat, jo tas pie jums paliek un būs jūsos. 18 Es neatstāšu jūs bāreņus, es nākšu pie jums. 19 Vēl mazliet, un pasaule mani vairs neredzēs, bet jūs mani redzēsiet, jo es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet. 20 Tajā dienā jūs atzīsiet, ka es esmu Tēvā un jūs manī, un es jūsos. 21 Kam ir mani baušļi un kas tos tur, tas mani mīl. Bet, kas mani mīl, to mīlēs mans Tēvs, un es to mīlēšu un tam atklāšos.” 22 Tad Jūda (ne Iskariots) viņam sacīja: “Kungs, kā tad tā – mums tu gribi sevi atklāt, bet pasaulei ne?” 23 Jēzus tam atbildēja: “Kas mani mīl, tas manu vārdu turēs, un arī mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim un taisīsim pie viņa mājvietu. 24 Kas mani nemīl, tas netur manus vārdus; un vārds, ko jūs dzirdat, nav mans, bet gan Tēva, kas mani ir sūtījis. 25 To es jums esmu sacījis, būdams pie jums. 26 Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, mācīs jums visu un atgādinās jums visu, ko esmu jums runājis. 27 Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas. 28 Jūs esat dzirdējuši, ka es jums sacīju: es noeju un atkal nākšu pie jums. Ja jūs mani mīlētu, jūs priecātos, ka es eju pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks par mani. 29 Un to es jums esmu pateicis tagad, pirms tas notiek, lai jūs ticētu tad, kad tas notiks. 30 Es vairs daudz ar jums nerunāšu, jo nāk šīs pasaules valdnieks, bet viņam nav varas pār mani. 31 Lai pasaule zina, ka es mīlu Tēvu un daru, kā Tēvs man ir pavēlējis. Celieties, iesim no šejienes!”
XIV.
K. Jezus prīcynoj mōcekļus.
1 Šausmas lai napōrjam jyusu sirdis. 2 Ticit Dīvam un ticit Maņ. Muna Tāva mōjōs mitekļu ir daudzi. Jo tys tai nabyutu, tad Es jums byutu pasacejis; Es tadei eju jums vītas sagatavōtu. 3 Kad Es aizgōjis sagatavōšu jums vītu, tad atīšu otkon un pajimšu jyusus leidza ar sevi, lai tur, kur Es asmu, ari jyus byutu.
4 Jyus zynot, kur Es eju; ari ceļu zynot. 5 Bet Tomass saceja: Kungs, mes nazynom, kur Tu ej, kai tad mes varim ceļu zynōt? 6 Jezus jam atbiļdēja: Es asmu ceļš, patīseiba un dzeiveiba; nikas naaizīt uz Tāvu, kai tikai caur Mani. 7 Jo jyus Mani pazeistat, tad pazeistat ari Munu Tāvu. Jū pazeistat jau tagad un asat Jū redzējuši.
8 Filips Jam saceja: Kungs, parōd mums Tāvu, un mums pītiks. 9 Jezus tam atbiļdēja: Tik garu laiku Es pi jums asmu, un tu, Filip, vēļ Manis napazeisti! Kas Mani redz, tys redz ari Munu Tāvu. Kai tad tu runoj: Parōd mums Tāvu? 10 Vai tad tu natici, ka Tāvs Manī, un Es Tāvā asmu? Vōrdus, kurus Es jums runoju, Es pats nu sevis narunoju; ari tūs dorbus padora Tāvs, kurs Manī ir. 11 Ticit Maņ, ka Es Tāvā, un Tāvs Manī ir: jo nē, tad ticit Maņ tūs dorbu dēļ. 12 Patīši, patīši, Es jums soku: Kas Maņ tic, tys dareis tūs dorbus, kurus Es doru; pat vēļ lelōkus dareis, jo Es eju uz Tāvu. 13 Vysu, kū tik vīn Munā vōrdā (nu Tāva) lyugsit, Es padareišu, lai Dālā byutu slaveits Tāvs. 14 Vysu, kū tik Munā vōrdā nu Manis lyugsit, Es padareišu.
Sv. Gora apsūleišona.
15 Jo Mani mīļojat, sorgojit Munas bausleibas. 16 Es palyugšu Tāva, un Jys īdūs jums cytu Īprīcynōtōju, lai Jys pi jums palyktu myužeigi, — 17 Patīseibas Goru, kurō pasauļs navar sajimt, jo tys Jō naredz un Jō napazeist. Jyus gon Jū pazeistat, jo pi jums Jys ir un jyusūs byus.
18 Par bōrinim Es jyusu napamesšu, Es pi jums atīšu. 19 Vēļ mozu breiteņu, un pasauļs vairs Manis naredzēs; jyus gon Mani redzēsit, jo Es dzeivoju un jyus dzeivōsit. 20 Tamā dīnā jyus pazeisit, ka Es sovā Tāvā asmu; jyus Manī, un Es jyusūs asmu. 21 Kas tur Munas bausleibas un jōs pylda, tys ir tys, kas Mani mīļoj; bet tū, kas Mani mīļoj, mīļōs Muns Tāvs, un Es jū mīļōšu un pats jam sevi pasludynōšu.
22 Judass, na tys, kas ir Iskariots, īsasauce: Kungs, kas nūteik, ka mums, bet na pasauļam pasarōdeisi? 23 Jezus atbyldādams jam saceja: Kas Mani mīļoj, tys Munus vōrdus pylda, jū mīļōs Muns Tāvs, un mes pi jō atīsim un ījimsim pi jō dzeivūkli. 24 Bet kas Manis namīļoj, tys Munu vōrdu napiļdeis. Un tī vōrdi, kurus jyus dzēržat, navā Muni, bet Tāva, kas Mani syuteja. 25 Šytū jums soku, koleidz Es pi jums asmu.
26 Bet Īprīcynōtōjs, Svātais Gors, kuru Tāvs Munā vōrdā syuteis, jyusus īmōceis vysam un vysu jums atgōdynōs, kū Es jums asmu sacejis.
K. Jezus mīrs.
27 Es jums atstōju mīru, Es jums dūdu sovu mīru; Es jums dūdu na tai, kai pasauļs jums dūd. Lai šausmas napōrjam jyusu sirdis, un lai nasabeist!
28 Jyus dzērdējot, ka Es jums saceju: Es tagad aizeju un atīšu otkon pi jums. Jo jyus Mani mīļōtu, tad jyus prīcōtūs, ka Es eju uz Tāvu. Tāvs tadei par Mani ir lelōks.
29 Es jums pasaceju tagad, koleidz vēļ navā nūticis, lai jyus tūreiz, kad jau nūtiks, tycātu. 30 Es jau vairs ar jums daudz narunōšu; tadei šō pasauļa lelkungs jau atīt; uz Manis gon jam nikaidu tīseibu navā, 31 bet lai pasauļs pazeitu, ka Es mīļoju Tāvu, un ka Es doru tai, kai Tāvs Maņ ir licis. Celitēs augšā, īsim!
