Israēlam un Jūdai tiek apsolīta glābšana
1 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga: 2 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: pieraksti grāmatā visus vārdus, ko es tev sacīju! 3 Jo, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad es pārvedīšu savu tautu Israēlu no gūsta, saka Kungs, es atvedīšu viņus uz zemi, ko es devu viņu tēviem, un viņi to iemantos!”
4 Šie ir vārdi, kurus Kungs runāja uz Israēlu un Jūdu. 5 Tā saka Kungs:
“Mēs dzirdējām drausmu balsi,
briesmas, ne miers!
6 Nu prasiet, nu redziet:
vai vairs vīri dzimst,
kādēļ es redzu ik vīru
ar rokām uz gurniem
kā dzemdētājai?
Ik vaigs novērsts
un nodzeltējis!
7 Vai! Liela tā diena,
nav līdzīgas!
Tas ir Jēkaba nelaimes laiks,
no tā viņš tiks glābts!
8 Tajā dienā, saka Pulku Kungs, es noraušu viņa jūgu no tava kakla, tavas saites es saraušu, un svešie tevi vairs nekalpinās. 9 Viņi kalpos Kungam, savam Dievam, un Dāvidam, savam ķēniņam, ko es tiem došu!
10 Tu nebaidies, Jēkab,
mans kalps,
saka Kungs,
nebīsties, Israēl,
jo, redzi, no tālienes es tevi glābju,
tavus pēcnācējus no gūsta zemes,
atgriezīsies Jēkabs
un dzīvos bez rūpēm,
dzīvos bez rūpēm,
neviens viņu vairs nebaidīs.
11 Jo es esmu kopā ar tevi,
saka Kungs,
lai tevi glābtu,
jo es piebeigšu visas tautas,
starp kurām es tevi izklīdināju,
bet tevi es nepiebeigšu,
tik ar tiesu pārmācīšu,
bez soda jau neatstāšu!
12 Jo tā saka Kungs:
nedziedināms tavs posts,
sirgst tava brūce!
13 Nav kas aprūpē tavu čūlu,
kas sadziedē tavu kreveli – nav tev!
14 Visi tavi mīlnieki tevi aizmirsuši,
tevi tie nemeklē,
jo kā naidnieks es tev situ brūces,
bez žēluma pārmācīju –
tavu vainu daudzuma dēļ un
tavu grēku skaita dēļ!
15 Kādēļ tu kliedz par savu postu,
tavas sāpes nav dziedējamas –
tavu vainu daudzuma dēļ,
tavu grēku skaita dēļ
es tev to darīju!
16 Tiks aprīti visi,
kas grib aprīt tevi,
visi tavi naidnieki
aizies gūstā,
visi tavi smējēji
par izsmieklu kļūs,
un visus tevis laupītājus
es pašus par laupījumu atdošu!
17 Es dziedēšu tavu kreveli,
tavas brūces es dziedināšu,
saka Kungs,
visi sauks tevi par patrenkto –
tā ir Ciāna,
tā nerūp nevienam!
18 Tā saka Kungs:
redzi, es likšu,
lai nāk atpakaļ Jēkaba teltis,
viņa mājokļus es apžēlošu,
uz pakalna atkal uzbūvēs pilsētu,
un pils būs īstajā vietā!
19 Tad atkal skanēs
pateicības un prieka balss,
es viņus vairošu,
tie mazumā neies,
es viņus celšu godā,
tie nebūs sīki.
20 Viņa bērnu būs tik, cik iepriekš,
viņa pulks manā priekšā būs stiprs,
un es viņa apspiedējus piemeklēšu!
21 Viņam būs savi dižciltīgie,
viņa valdnieki celsies no paša vidus,
es viņu sev tuvināšu,
un viņš tieksies pie manis, –
jo kurš gan liks ķīlā savu sirdi,
lai pats tiektos pie manis,
saka Kungs.
22 Un jūs būsiet mana tauta,
un es būšu jūsu Dievs!”
23 Redzi, atnāca Kunga niknuma vētra,
un viesulis virpuļo,
tas ķers ļaundaru galvu!
24 Kunga dusmu vētra prom negriezīsies,
līdz viņš darīs un dabūs,
ko viņa sirds nodomājusi! –
pēdējās dienās,
tad jūs to sapratīsiet!
