Jeremijas vēstule trimdiniekiem Bābelē
1 Šie ir tās vēstules vārdi, kuru pravietis Jeremija sūtīja no Jeruzālemes uz trimdu tur palikušajiem vecajiem, priesteriem, praviešiem un visai tautai, kuru Nebūkadnecars aizveda trimdā uz Bābeli, 2 pēc tam, kad no Jeruzālemes turp devās ķēniņš Jehonja ar savu ķēniņieni, einuhiem un Jūdas un Jeruzālemes augstmaņiem, amatniekiem un zeltkaļiem; 3 vēstule tika sūtīta ar Elāsu, Šāfāna dēlu, un Gmarju, Hilkijas dēlu, kurus Jūdas ķēniņš Cedekija sūtīja pie Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara: 4 “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, visiem trimdiniekiem, kurus es aizvedu trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli: 5 celiet mājas un dzīvojiet, stādiet dārzus un ēdiet to augļus! 6 Ņemiet sievas un radiet dēlus un meitas, un ņemiet saviem dēliem sievas, un dodiet pie vīra savas meitas, lai viņas dzemdē dēlus un meitas, – vairojieties tur un neejiet mazumā! 7 Rūpējieties par tās pilsētas labumu, uz kurieni es jūs aizvedu trimdā, un lūdziet Kungu par to, jo tās labums būs jūsu labums!”
8 Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Lai jūs nepieviļ jūsu pravieši, kas ir starp jums, un jūsu pareģi! Neklausiet saviem sapņiem, kas jums liek sapņot! 9 Jo manā vārdā viņi jums pravieto melus, es viņus nesūtīju! – saka Kungs.
10 Jo tā saka Kungs: kad būs pagājuši septiņdesmit gadi Bābelē, tad es jūs piemeklēšu un piepildīšu savu labo solījumu, atvedīšu jūs atpakaļ uz šejieni! 11 Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – es došu jums nākotni un cerību! 12 Un jūs piesauksiet mani, iesiet un pielūgsiet mani, un es jūs uzklausīšu! 13 Jūs meklēsiet mani un atradīsiet – ja meklēsiet mani no visas sirds! 14 Jūs mani atradīsiet, saka Kungs, es atvedīšu jūs no trimdas, es sapulcēšu jūs no visām tautām un visām vietām, kurp es jūs aiztriecu, saka Kungs, es atvedīšu jūs atpakaļ uz tām vietām, no kurām es jūs aizvedu trimdā! – 15 Bet jūs sakāt: Kungs mums arī Bābelē ir devis praviešus!”
16 Tā Kungs saka ķēniņam, kas sēž Dāvida tronī, un visām tām tautām, kas mīt šai pilsētā: “Jūsu brāļiem, kas kopā ar jums neaizgāja trimdā, 17 Pulku Kungs saka: redzi, es viņiem sūtu zobenu, badu un nāvi, es viņus padarīšu par sliktām vīģēm, kas tik sliktas, ka nevar ēst! 18 Es dzīšos tiem pakaļ ar zobenu, badu un mēri, un es darīšu tos par briesmu tēlu visām zemes valstīm – par lāstu, šausmām, izsmieklu un paļām starp visām tām tautām, kurp es tos aiztriekšu. 19 Tādēļ ka viņi neklausījās manos vārdos, saka Kungs, ko es viņiem sūtīju ar saviem kalpiem, praviešiem, – bez mitas sūtīju, bet tie neklausījās,” saka Kungs. 20 “Klausieties Kunga vārdu, jūs, visi trimdinieki, ko esmu aizvedis no Jeruzālemes uz Bābeli!”
21 Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, par Ahābu, Kolājas dēlu, un par Cedekiju, Maasējas dēlu, kuri manā vārdā pravieto melus: “Redzi, es viņus atdošu Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, un viņš tos slepkavos jūsu acu priekšā! – 22 Un viņu dēļ visi jūdu trimdinieki Bābelē sacīs šādu lāstu: lai kungs tev dara kā Ahābam un Cedekijam, kurus Bābeles ķēniņš cepināja uz uguns! – 23 Tādēļ ka tie Israēlā darīja nelietības, pārkāpa laulību ar otra sievu un manā vārdā runāja melu vārdus, ko es tiem neesmu pavēlējis! Es esmu tas, kurš to zina un liecina!” saka Kungs.
Vēstījums Šemajam
24 Saki nehelāmietim Šemajam: 25 “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: tu savā vārdā sūtīji vēstules visai tautai, kas Jeruzālemē, un priesterim Cefanjam, Maasējas dēlam, un visiem priesteriem, sacīdams, ka 26 Kungs tevi ir iecēlis par priesteri Jehojādas vietā, lai tu savaldītu Kunga namā ikvienu, kurš ir traks un pravieto, un liktu to siekstā un dzelzs kakla siksnā! 27 Tad kādēļ tu tagad neaizliedz anatotietim Jeremijam, kurš uz jums pravieto?! 28 Jo viņš taču mums uz Bābeli sūtīja vēstuli, kurā sacīts: vēl ilgi būs gūsts, celiet mājas un dzīvojiet! Stādiet dārzus un ēdiet to augļus!” 29 Un pravietis Cefanja nolasīja šo vēstuli, pravietim Jeremijam dzirdot.
30 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 31 “Sūti vēstuli visiem trimdiniekiem, kurā teikts: tā saka Kungs par nehelāmieti Šemaju, jo Šemaja jums pravietoja, bet es viņu nesūtīju, un viņš lika jums paļauties meliem. 32 Tādēļ Kungs saka tā: redzi, es piemeklēšu nehelāmieti Šemaju un viņa pēcnācējus, viņam nebūs neviena, kas dzīvos šīs tautas vidū, un viņš neredzēs labu, ko es darīšu šai tautai, saka Kungs, jo viņš nepakļāvīgi runāja pret Kungu!”
