Podnieks un trauks
1 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga: 2 “Celies, ej uz podnieka namu, un tur es tev likšu sadzirdēt manus vārdus!” 3 Un es nogāju uz podnieka namu, un, redzi, viņš strādāja pie savas ripas. 4 Un trauks, ko podnieks darināja no māliem, neizdevās, un viņš atkal ķērās klāt un pārtaisīja to par citu trauku, kā viņam šķita labi.
5 Un Kunga vārds nāca pār mani: 6 “Israēla nams, vai lai es nedaru ar jums tā, kā šis podnieks dara, saka Kungs, redzi, Israēla nams, jūs esat manā rokā kā māls podnieka rokā! 7 Drīz es runāšu par tautu un valsti, lai nīdētu, plēstu un deldētu! 8 Bet, ja tie novērsīsies no sava ļaunuma, par ko es ar tiem runāju, es rimšu un nedarīšu tiem ļaunu, kā biju domājis. 9 Drīz es runāšu par tautu un valsti, lai celtu un dēstītu! 10 Bet, ja tie darīs ļaunu manās acīs un neklausīsies manā balsī, es rimšu un nedarīšu tiem labu, kā biju domājis.
11 Tagad saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem: tā saka Kungs: redzi, es jums kā podnieks veidoju ļaunu un kaļu plānus pret jums. Atgriezieties jel katrs no sava ļaunā ceļa un dariet, ka top labs jūsu gājums un jūsu darbi! –
Israēla stūrgalvīgā elkdievība
12 Bet tie teica: velti! Mēs iesim, kur mūsu pašu padoms mums liek, katrs pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības mēs darīsim!
13 Tādēļ tā saka Kungs:
nu, paprasiet tautām,
vai tās ko tādu ir dzirdējušas?
Šausmu lietas darījusi
Israēla jaunava!
14 Vai tad varenās klintis
un Lebanonu
pamet sniegs?
Vai tālumu ūdeņi izsīkst
un vēsās straumes?
15 Mana tauta gan mani aizmirsusi –
viņi kvēpina tukšībai,
viņi grīļojas savos ceļos,
mūžsenās takās,
lai ietu pa nomaļām takām,
nevis pa uzbērtu ceļu,
16 lai savu zemi par postažu padarītu,
par mūžīgu izsmieklu, –
ikviens, kas to šķērso, ir satriekts
un nicīgi pašūpo galvu.
17 Kā austrenis es tos izkaisīšu
naidnieka priekšā,
muguru, ne seju tiem uzgriezīšu
nelaimes dienā.”
Sazvērestība pret Jeremiju
18 Un viņi teica: “Sazvērēsimies pret Jeremiju! Ka priesterim nezūd bauslība un gudrajam padoms, un pravietim vārds! Ejam izņirdzam viņu! Neklausīsimies viņa vārdos!”
19 Uzklausi mani, Kungs,
sadzirdi manu strīdnieka balsi!
20 Vai labs jāatdara ar ļaunu?
Tie izkārpījuši manai dzīvībai bedri!
Atceries, es stāvēju tavā priekšā,
lai uz tiem runātu labu,
lai novērstu tavas dusmas no viņiem!
21 Tādēļ dod viņu dēlus badam,
atdod zobenam viņus,
viņu sievas lai ir bezbērnu atraitnes
un viņu vīrus lai kauj nāve,
lai viņu jaunekļus kaujā nogalē zobens!
22 No viņu mājām lai dzird kliedzam,
kad tu piepeši uzsūti tiem
laupītāju bandas,
jo viņi raka bedri,
lai mani sagūstītu,
un lamatas izlika manām kājām!
23 Tu, Kungs, zināji
viņu nolūkus nonāvēt mani,
nepiedod tiem viņu vainu
un viņu grēkus nemazgā
no viņu sejām,
lai tie klūp tavā priekšā!
Tā dari tiem
savas dusmības laikā!
