Israēla nepaklausība
1 Kunga eņģelis nāca augšup no Gilgālas uz Bohīmu un sacīja: “Es jūs izvedu no Ēģiptes un ievedu zemē, kuru zvērēdams esmu solījis jūsu tēviem, sacīdams: es nelauzīšu savu derību ar jums nemūžam, 2 bet jūs neslēdziet derību ar šīs zemes iedzīvotājiem! Viņu altāri jums jānojauc! – Tomēr jūs neesat klausījuši manu balsi! Kādēļ jūs tā darījāt?! 3 Tad arī es sacīju: es nedzīšu viņus projām no jums. Tie būs jums līdzās, un viņu dievi kļūs jums par slazdiem.” 4 Kad Kunga eņģelis bija runājis šos vārdus uz visiem Israēla dēliem, ļaudis sāka raudāt, 5 un šī vieta tika nosaukta: Bohīma . Tur viņi kāva upurus Kungam.
Jozuas nāve
(Joz 24:29–31)6 Tad Jozua atlaida tautu, un Israēla dēli devās ikviens uz savu mantojuma daļu, lai iegūtu īpašumā šo zemi. 7 Tauta kalpoja Kungam visu Jozuas dzīves laiku un visu to vecajo dzīves laiku, kuri pārdzīvoja Jozuu un bija redzējuši visus Kunga lielos darbus, ko viņš darīja Israēlam. 8 Kunga kalps Jozua, Nūna dēls, nomira simts desmit gadu vecs 9 un tika apbedīts savā mantotajā novadā Timnat-Heresā , Efraima kalnos uz ziemeļiem no Gaašas kalna. 10 Arī visa šī paaudze tika piepulcināta tēviem, un pēc viņiem cēlās cita paaudze, kas nepazina Kungu, nedz arī tos darbus, ko viņš bija darījis Israēlam.
Israēla neuzticība
11 Tad Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, – vergoja baāliem. 12 Viņi atmeta Kungu, savu tēvu Dievu, kas tos bija izvedis no Ēģiptes zemes, un dzinās pēc citiem dieviem – apkārtējo tautu dieviem – un zemojās tiem, tā sadusmodami Kungu. 13 Viņi atmeta Kungu, vergodami vergoja Baalam un aštartēm. 14 Tad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš tos nodeva laupītājiem, kuri tos aplaupīja, un viņš tos pārdeva apkārtējiem ienaidniekiem, ka tie vairs nevarēja pastāvēt savu ienaidnieku priekšā. 15 Visur, kur tie devās, Kunga roka bija pret viņiem uz ļaunu, kā Kungs bija sacījis un kā Kungs bija tiem zvērējis, un tie bija lielos spaidos. 16 Tad Kungs lika celties soģiem, kas tos izglāba no laupītāju rokām. 17 Bet arī savus soģus viņi neklausīja, jo nodevās maucībai ar citiem dieviem, zemojās tiem un jo drīz novērsās no ceļa, ko bija staigājuši viņu tēvi, kuri klausīja Kunga baušļus, – bet viņi tā nedarīja. 18 Kad Kungs lika viņu vidū celties soģiem, tad Kungs bija ar šo soģi, un viņš tos izpestīja no ienaidnieku rokas visas šī soģa dienas, jo Kungs iežēlojās par viņu vaidiem apspiedēju un nomācēju priekšā. 19 Bet, tiklīdz soģis nomira, viņi griezās atpakaļ un atkal bija izvirtušāki par saviem tēviem, dzinās pakaļ citiem dieviem, lai tiem vergotu un tiem zemotos. Viņi neatmeta neko no saviem darbiem un savas stūrgalvības. 20 Tad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš teica: “Tāpēc ka šie ļaudis ir aizgājuši no manas derības, ko es pavēlēju viņu tēviem, un nav klausījuši manu balsi, 21 arī es nevienu no tām tautām, ko Jozua nomirdams ir atstājis, vairs nedzīšu prom no viņiem, 22 lai tā pārbaudītu Israēlu – vai tie ievēros Kunga ceļu, staigādami pa to, kā to darījuši viņu tēvi, vai ne.” 23 Tā Kungs atstāja šīs tautas un neizdzina tās tūlīt, un neatdeva tās Jozuas rokā.
