Simsona dzimšana
(4Moz 6:1–21)1 Atkal Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs četrdesmit gadus viņus nodeva filistiešu rokās.
2 Bija kāds vīrs no Coras, no Dāna dzimtas, vārdā Mānohs, viņa sieva bija neauglīga un nebija dzemdējusi. 3 Kunga eņģelis parādījās tai sievai un teica: “Redzi, tu neauglīgā un nedzemdējusī, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu! 4 Tad nu sargies dzert vīnu un reibinošu dzērienu un ēst nešķīstu! 5 Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu, skujamais nazis lai neiet pār viņa galvu, jo šis zēns ir Dieva nazīrietis kopš dzimšanas! Viņš sāks atpestīt Israēlu no filistiešiem.” 6 Tad šī sieva nāca un sacīja savam vīram: “Pie manis bija atnācis Dieva vīrs, viņš izskatījās kā Dieva eņģelis – ļoti baismīgs! Es viņam nejautāju, no kurienes viņš un kā viņu sauc, un viņš man to neteica. 7 Bet viņš man sacīja: redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu! Tad nu nedzer vīnu un reibinošu dzērienu un neēd neko nešķīstu, lai šis zēns būtu Dieva nazīrietis kopš dzimšanas līdz nāves dienai!”
8 Tad Mānohs pielūdza Kungu, sacīdams: “Lūdzu, mans Kungs, lai Dieva vīrs, ko tu sūtīji, atkal nāk pie mums un māca, ko mums darīt ar zēnu, kurš piedzims!” 9 Dievs uzklausīja Mānohu, un Dieva eņģelis atkal atnāca pie tās sievas, kad viņa sēdēja laukā, bet viņas vīrs Mānohs nebija kopā ar viņu. 10 Un sieva steidzīgi skrēja un stāstīja savam vīram: “Redzi, man ir parādījies tas vīrs, kurš todien bija atnācis pie manis!” 11 Mānohs cēlās, devās līdzi savai sievai un, atnācis pie tā vīra, teica viņam: “Vai tu esi tas, kurš runāja ar šo sievu?” Viņš atbildēja: “Es.” 12 Tad Mānohs teica: “Tagad, kad tavs sacītais būs piepildījies, saki, kas šim zēnam ir nospriests un darāms?” 13 Un Kunga eņģelis teica Mānoham: “No visa, ko es teicu šai sievai, lai viņa sargās! 14 Lai viņa neēd neko, kas ir no vīnakoka, vīnu un reibinošu dzērienu lai viņa nedzer un lai neēd neko nešķīstu. Lai viņa ievēro visu, ko es viņai pavēlēju!” 15 Un Mānohs teica Kunga eņģelim: “Ļauj, mēs tevi aizkavēsim un sagatavosim tev kādu kazlēnu!” 16 Bet Kunga eņģelis atbildēja Mānoham: “Ja arī tu mani aizkavēsi, es neēdīšu tavu ēdienu, bet, ja tu sagatavosi sadedzināmo upuri Kungam, tad dari to!” – Mānohs nezināja, ka tas ir Kunga eņģelis. 17 Un Mānohs prasīja Kunga eņģelim: “Kā tevi sauc? Lai mēs varam tevi godināt, kad tevis sacītais piepildīsies!” 18 Kunga eņģelis viņam sacīja: “Kāpēc tu prasi manu vārdu? Tas ir brīnumains.”
19 Tad Mānohs ņēma kazlēnu un savu dāvanu un upurēja uz klints Kungam – tam, kurš ir brīnumains savos darbos. Mānohs un viņa sieva skatījās. 20 Kad liesma no altāra cēlās pret debesīm, Kunga eņģelis pacēlās augšup altāra liesmā. Mānohs un viņa sieva to redzēja, un viņi krita uz sava vaiga pie zemes. 21 Kunga eņģelis vairs neparādījās ne Mānoham, ne viņa sievai. Tad Mānohs saprata, ka tas bijis Kunga eņģelis. 22 Un Mānohs teica savai sievai: “Mirtin mums jāmirst, jo mēs Dievu esam redzējuši!” 23 Bet viņa sieva tam teica: “Ja Kungs būtu gribējis mūs nonāvēt, viņš nebūtu pieņēmis mūsu sadedzināmo upuri un dāvanu un nebūtu mums visu šo rādījis, nedz pasludinājis šīs lietas.” 24 Sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Simsons. Zēns auga, un Kungs viņu svētīja. 25 Kunga Gars sāka viņu skubināt Dāna apmetnē starp Coru un Eštāolu.
